Disertācijas (SZF) / Doctoral Theses
Permanent URI for this collection
Browse
Recent Submissions
Now showing 1 - 5 of 53
- ItemPatērētāja (at)veidojums Latvijas reklāmās perestroikas un pēcpadomju periodā: dzimtes identitātes diskurss (1985-2004)(Latvijas Universitāte, 2016) Zitmane, Marita; Zelče, Vita; Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultātePromocijas darbs veltīts reklāmas lomai patērētāja identitātes un dzimtes priekšstatu veidošanā Latvijā no 1985. līdz 2004. gadam. Tā uzmanības centrā reklāmas (at)veidoto patēriņa un patērētāju dzīvesstila paraugu nozīme dzimtes identitātes nostiprināšanā un normalizēšanā pēcpadomju periodā. Darba teorētiskajā daļā iztirzāta reklāmas sociālā loma un tās komunicētās simboliskās nozīmes, kā arī vizuālās komunikācijas, identitātes un patēriņa problēmas. Tajā analizēta padomju un pēcpadomju patērētāja identitāte, tās veidošanu ietekmējošie nosacījumi, kā arī transformācijas perioda sociālā vide un izmaiņas reklāmas praksē. Pētījums veikts, izmantojot diskursa analīzes pieeju un kontentanalīzi. Darba rezultāti raksturo Latvijas reklāmas attīstību, pēcpadomju sabiedrību, patērnieciskā dzīves veida iedibināšanos, tādējādi bagātinot zināšanas par Latvijas iedzīvotāju identitātēm. Atslēgvārdi: identitāte, patēriņš, dzimte, dzimtes displejs, reklāma, pēcpadomju, patērētājs, vizuālā komunikācija
- ItemVeselības stāvokļa nevienlīdzība Latvijā(Latvijas Universitāte, 2016) Banceviča, Marta; Reinholde, Iveta; Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultātePromocijas darbā ir analizēta veselības stāvokļa nevienlīdzība Latvijā no rīcībpolitikas analīzes perspektīvas. Darba centrālais fokuss ir uz evidencēs balstītu rīcībpolitiku, kas tiek pārbaudīts, analizējot veselības rīcībpolitiku kontekstā ar veselības stāvokļa pašnovērtējumu. Promocijas darba mērķis ir izprast un analizēt to, pirmkārt, kāda veida veselības stāvokļa nevienlīdzība pastāv Latvijā, otrkārt, kādi faktori ir ar vislielāko ietekmi un treškārt, sniegt analītisku vērtējumu provizorisko rīcībpolitiku un lēmumu ietvaros. Darbā tiek izmantota novatoriska pieeja jautājuma izpētē, jo balstoties uz veselības stāvokļa ietekmējošo faktoru modeli un četrām veselības stāvokļa nevienlīdzību skaidrojošajām pieejām tiek izstrādāts inovatīvs modelis jautājuma pētniecībai. Modelis tiek izmantots empīriskā materiāla analīzē, identificējot veselības stāvokļa nevienlīdzību, sociāli ekonomisko faktoru ietekmes prioritātes, rīcībpolitiku problemātiku saistībā ar konstatētajām tendencēm un izstrādājot rīcībpolitikas ieteikumus. Darbā tiek izmantotas kvantitatīvās un kvalitatīvās izpētes metodes, veicot aptauju, tās analīzi un Veselības ministrijas rīcībpolitikas dokumentu analīzi. Balstoties uz analīzes rezultātiem, tiek secināts, ka būtiskākā veselības stāvokļa nevienlīdzības proporcija pastāv starp vecuma grupām, visbūtiskākie ietekmes faktori attiecībā uz veselības stāvokļa pašnovērtējumu ir medikamentu patēriņš, bezdarbs vai nodarbinātības veids, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un kvalitāte, dzīves un darba apstākļi. Konstatētās tendences neatbilst rīcībpolitikas dokumentos iekļautajam, tādējādi rīcībpolitiku izstrādē ir nepieciešami uzlabojumi, pievēršoties evidencēs balstītas rīcībpolitikas pieejai. Atslēgvārdi: evidence, evidencēs balstīta rīcībpolitika, veselības stāvokļa nevienlīdzība, veselības stāvokļa pašnovērtējums, veselības stāvokli ietekmējošie faktori.
- ItemNepiesaistītā intelektuāļa iesaistīšanās valsts pārvaldē: Rainis un Vaclavs Havels(Latvijas Universitāte, 2016) Grumolte-Lerhe, Inese; Rozenvalds, Juris; Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultātePromocijas darba mērķi ir, pirmkārt, konstatēt un analizēt Raiņa un Vaclava Havela nodomus divās politiski nozīmīgās darbības fāzēs (proti, nepiesaistītā intelektuāļa un valsts pārvaldes fāzēs). Otrkārt, kritiski izvērtēt intelektuāļa un politiķa lomu antagonismu vai savietojamības iespējamību, analizējot Raiņa un Vaclava Havela nodomus kontekstā ar intelektuāļu funkcijām katrā no politiski nozīmīgās darbības fāzēm. Veiktā izpēte apliecina: kā Rainis, tā Havels abās politiski nozīmīgās darbības fāzēs pretendēja uz sabiedrības līderu autoritāti, kas lielā mērā saistāma ar simboliskās varas realizāciju. Intelektuālim iesaistoties valsts pārvaldes struktūrās, ir vērojama intelektuāļa un politiķa lomu kolīzija. Atslēgvārdi: intelektuāļa politiskā loma un atbildība, intelektuāļu funkcijas, Rainis, Vaclavs Havels.
- ItemDigitālais portrets kā Latvijas jauniešu (18-25) patības konstruēšana sociālajos medijos(Latvijas Universitāte, 2016) Brice, Līva; Šķilters, Jurģis; Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultātePromocijas darbs aplūko jauniešu sevis prezentēšanas prakses un patības ietekmējošos aspektus digitālajā vidē. Teorētisko daļu veido patības un sevis prezentēšanas teorijas, akcentējot digitālās vides ietekmējošos faktorus, bet metodoloģijas daļa izvērtē tradicionālo metožu izmantojumu digitālajā vidē. Darba empīriskajā daļā piedāvāts pētījuma lauka raksturojums, atklājot Latvijas interneta vides specifiku. Izmantojot radošo metodi, izveidoti un analizēti indivīdu digitālie portreti un digitālie CV. Analizēta veiktā aptauja par patības veidošanos jauniešu vidū digitālajā vidē. Darba gaitā tika noskaidrots, ka digitālo patību iespējams aplūkot kā digitālo portretu, kuru veido vairāki informācijas līmeņi; rezultātā var secināt, ka digitālā patība ir sociāls un hibrīds process, kas norisinās indivīdam mijiedarbojoties ar vidi, kurā viņš atrodas. Atslēgvārdi: patība, sevis prezentēšana, digitālā vide, sociālie mediji, jaunieši
- ItemKopienu rīcībspēja lauku attīstībā Latvijā(Latvijas Universitāte, 2016) Paula, Līga; Zobena, Aija; Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultātePromocijas darba mērķis ir izstrādāt kopienu rīcībspējas analīzes teorētisko modeli, raksturot kopienu rīcībspēju un iesaisti lauku attīstībā Latvijā. Teorētiskais ietvars balstās uz atziņām par lauku attīstības teorētiskajiem modeļiem, kopienu iesaisti vietējās attīstības procesos, kopienu rīcībspēju un par prakses kopienām. Rīcībspējas analīzes modelis aprobēts, veicot gadījuma izpēti Riebiņu, Rundāles un Strenču novados. Pētījumā tiek secināts, ka lauku kopienu rīcībspēja ir ļoti atkarīga no ārējiem resursiem, to ietekmē gan ārējie, gan iekšējie faktori. Iniciatīvas, ko realizē prakses kopienas laukos, lielākoties saistītas ar sociālo un kultūras jomu, kopienu ekonomiskā rīcībspēja ir vāja. Izstrādātais kopienu rīcībspējas analīzes modelis ir aprakstošs un noderīgs longitudināliem pētījumiem, lai izvērtētu pārmaiņas dažādās kopienu rīcībspējas dimensijās. Atslēgas vārdi: kopienu rīcībspēja, lauku attīstība, prakses kopienas, sadarbība, sociālais kapitāls