Bakalaura un maģistra darbi (HZF) / Bachelor's and Master's theses

Permanent URI for this collection

https://dspace-dev.lu.lv/handle/7/5283
IEROBEŽOTAS PIEKĻUVES KOLEKCIJA. PILNTEKSTS PIEEJAMS LU STUDENTIEM U.C. PERSONĀLAM.

Browse

Browsing Bakalaura un maģistra darbi (HZF) / Bachelor's and Master's theses by Author "Āboliņa, Kristīne"

Now showing 1 - 2 of 2
  • No Thumbnail Available
    Item
    Dziļās ekoloģijas idejas sabiedriskajā apziņā Baltijas jūras reģiona zemēs: Rīgas situācijas pētījums
    (Latvijas Universitāte, 2013) Peļņa, Kristīne; Āboliņa, Kristīne; Latvijas Universitāte. Humanitāro zinātņu fakultāte
    Saprotot, ka tieši cilvēka rīcība ir tā, kas visvairāk ietekmē planētas ekosistēmu, tās ilgtspēju un daudzveidības saglabāšanu, katra sabiedrības locekļa rīcībā ir izvēles iespēja pret savu apkārtni un vidi rīkoties vai nu apzināti un atbildīgi, vai par to nerūpēties un neuztraukties. Darbā ir apskatīti svarīgākie komponenti, kas veido videi draudzīgas sabiedrības apziņu, apskatot uz vides saglabāšanu pieņemtus lēmumus gan no politiskā un likumdošanas skata punkta, gan Baltijas Jūras reģiona pilsētu aktivitāšu līmenī. Lēmumi un rīcības ir apskatītas no Dziļās ekoloģijas principu aspektiem, kuru pamatā vide un planētas ekosistēma ir vērtība. Pētījumā ir apskatīti vides kā vērtības veidojošie faktori, kā arī praktiskās uz vides kvalitātes un daudzveidības saglabāšanu veiktās aktivitātes Baltijas Jūras reģionā, veicot detalizētāku analīzi par aktivitātēm Rīgā, kas atbilstu Dziļās ekoloģijas principiem.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Latvijas piekrastes pašvaldību attīstības stratēģijas un to ietekme uz Baltijas jūras vides aizsardzību
    (Latvijas Universitāte, 2016) Ančupāne, Agnese; Āboliņa, Kristīne; Latvijas Universitāte. Humanitāro zinātņu fakultāte
    Šī pētījuma mērķis ir analizēt 17 piekrastes pašvaldību ( pilsētas: Jūrmala, Liepāja, Rīga, Ventspils un 13 novada pašvaldību : Carnikavas, Dundagas, Engures, Grobiņas, Limbažu, Mērsraga, Nīcas, Rojas, Rucavas, Salacgrīvas, Saulkrastu un Ventspils) attīstības stratēģijas, tā kā šīs pašvaldības var tiešā mērā ietekmēt piekrasti un jūru. Lai pārbaudītu izvirzīto hipotēzi – piekrastes pašvaldību attīstības stratēģijas ir fokusētas uz prioritātēm ,kurām ir potenciāls nodarīt kaitējumu Baltijas jūras videi – tika pielietotas kvalitatīvās, kvantitatīvās, aprakstošās un salīdzinošās metodes.Izstrādājot maģistra darbu, tika secināts, ka piekrastes pašvaldību attīstības stratēģijās vides jautājumi, īpaši tie, kas tiek uzskatīti par svarīgiem starptautisko organizāciju kontekstā, ir maz vai vispār nav pieminēti. Turpmāk tiek secināts, ka piekrastes pašvaldību attīstības stratēģijas tiešām fokusējas uz prioritātēm, kurām ir potenciāls nodarīt kaitējumu Baltijas jūras videi.