Bakalaura un maģistra darbi (HZF) / Bachelor's and Master's theses

Permanent URI for this collection

IEROBEŽOTAS PIEKĻUVES KOLEKCIJA. PILNTEKSTS PIEEJAMS LU STUDENTIEM U.C. PERSONĀLAM.

Browse

Recent Submissions

Now showing 1 - 5 of 4759
  • Item
    Novērošana un ziņošana vidusskolā
    (Latvijas Universitāte, 2022) Cēsniece-Suipe, Izolde; Hamilton, Gareth Euan; Latvijas Universitāte. Humanitāro zinātņu fakultāte
    Maģistra darbā aplūkots, kā vidusskolēni redz sevi savā kopienā kā daļā no uzraudzības sabiedrības postsociāliisma Latvijā. Kādas attiecības vidusskolēniem ir ar novērošanu un ziņošanu intensīvi uzraudzītā vidē? Kāpēc attieksme pret šīm darbībām bieži šķiet pretrunīga? Šis pētījums sastāv no četrām daļām: teorija, metodoloģija, analīze un secinājumi. Teorētiskajā daļā ir aprakstīta uzraudzības sabiedrība, vadoties no plašiem Deivida Liona pētījumiem šajā jomā, kā arī sociālā kontrole, varas attiecības un rīcībasspēja – galvenie termini, kas jāievēro attiecībās ar pusaudžiem vidusskolā. Metodoloģijas daļa satur nodaļas, kas raksturo pētījuma lauku, pētījuma dalībniekus, datu analīzes metodes un ētikas jautājumus. Datu analīzes daļa sastāv no pilotpētījuma un galvenā pētījuma rezultātiem, kas parāda uzraudzību un ziņošanu, kontroles elementu un tā zaudēšanu, ko piedzīvojuši un izskaidrojuši mana pētījuma dalībnieki. Pilotpētījums atklāj padomju laika sabiedrību kā novērošanas sabiedrību, kas līdzinās tam, kā Deivids Lions aprakstīja frontes pretējo pusi - Rietumu sabiedrību aukstā kara laikā, un ļauj salīdzināt to ar mūsdienu novērošanas sabiedrību, kurā studenti piedzīvo nepārtrauktu uzraudzību. savās publiskajās un privātajās telpās. Dati atklāja, ka varas attiecības un kontroles jautājumi viennozīmīgi ir klātesoši, bet vairāk problēmu ir ar kontroles spēju trūkumu un centieniem izvairīties no varas attiecībām. Daudzi sarunu biedri atklāja, kāpēc viņi nerīkosies, piemēram, neziņos par konfliktiem un pārkāpumiem autoritātēm, nevis to, ko viņi darīs, lai atrisinātu problēmas. Tomēr slēpšanās, ignorēšana un izvairīšanās no sevis atklāšanas arī ir darbības, un arī nedarīšana ir izvēle, un to varētu uzskatīt par pašaizsardzības stratēģiju skolēnu spējai pārvaldīt savu dzīvi uz pilngadības sliekšņa.
  • Item
    Postsociālistikās vides nozīme Latvijas 20.gs. 90. gados dzimušās paaudzes mākslinieku mākslas praksē
    (Latvijas Universitāte, 2022) Goba, Lāsma; Linde-Ozola, Zane; Latvijas Universitāte. Humanitāro zinātņu fakultāte
    Pētījuma mērķis ir noskaidrot Latvijā 1990. gados dzimušās mākslinieku paaudzes trīs kapitālu – ekonomiskā, kultūras un sociālā – pielietojumu un iegūšanu mākslinieciskajā praksē, lai sekmētu simboliskā kapitāla iegūšanu gan vietējā, gan transnacionālajā mākslas laukā. Izmantojot Pjēra Burdjē kapitāla teoriju, tiek analizēta mākslinieciksā prakse, balstoties no iegūtajiem datiem lauka pētījumā (2021. gada septembris – 2022. gada marts). Pētījums atklāj, ka šīs paaudzes mākslinieki kā jaunpienācēji saskaras ar grūtībām veiksmīgi sasniegt savus profesionālos mērķus gan vietējā, gan globālajā mākslas laukā. Vietējais mākslas lauks nenodrošina tos ar piemērotu mākslas infrastruktūru, kamēr transnacionālais mākslas lauks pieprasa unikālu pienesumu, kas ļautu šo māksinieku paaudzi atšķirt no citiem dalībniekiem laukā.
  • Item
    Nonākot pretrunās: afgāņu patvēruma meklētāju izpratne un spēja tikt galā ar potenciāli traumatiskām pieredzēm Lesbas salā, Grieķijā
    (Latvijas Universitāte, 2022) Thaller, Tanja Claudia; Hamilton, Gareth Euan; Latvijas Universitāte. Humanitāro zinātņu fakultāte
    Izmantojot medicīnas antropoloģijas pieeju un iedvesmojoties no Klainmana (Kleinman), es pētu skaidrojošos modeļus, kurus izmanto patvēruma meklētāji no Afganistānas Mavrovouni nometnē Lesbas salā. Balstoties tiešsaistē veiktās padziļinātās intervijās, kā arī līdzdalīgajā novērojumā, ko veicu, piecus mēnešus uzturoties Mitilēnā, es izklāstu pētījuma dalībnieku izpratni par labbūtību (wellbeing) un ciešanām, to iemesliem, piešķirtajām nozīmēm un reakcijām uz ciešanām. Kā ciešanu avoti var tik nosaukti gan personiskas īpašības, piemēram, spēks, gan ārēji faktori, piemēram, piespiedu nekustīgums. Atbildē uz tiem iespiējamams ciešanu cēlioni vai nu pieņemt, vai cīnīties pret to. Šo izpratņu stāsti ir piesātināti ar pretrunām, kas rodas no pastāvīgām pārrunām ar sevi. Dalībnieki pastāvīgi meklē jaunas nozīmes, kuras piešķirt ciešanām, atbildei uz tām, un vainai. Šo iekšējo dialogu ietekmē pārmērīgs stresoru daudzums, neveiksmīga reakcija uz ciešanām un nedrošība
  • Item
    Daiļliteratūra sieviešu žurnālos no 1926. līdz 1939. gadam
    (Latvijas Universitāte, 2022) Ungure, Dārta; Grudule, Māra; Latvijas Universitāte. Humanitāro zinātņu fakultāte
    Maģistra darbā “Daiļliteratūra sieviešu žurnālos no 1926. līdz 1939. gadam” pētīta divos 20. gs. 20., 30. gadu Latvijā populārākajos sieviešu žurnālos – “Zeltene” un “Sievietes Pasaule” – iespiestā daiļliteratūra un tajā iekļautā sievietes tēla reprezentācija. Sievietes tēls aplūkots caur šī laika perioda kultūrkontekta prizmu. No vienas puses vērojama aktīvāka darbība sieviešu emancipācijas jautājumos, no otras – K. Ulmaņa autoritārā režīma ideoloģijas ietekme uz sieviešu izaugsmes iespējām. Žurnālos iespiestajos literārajos darbos dominē sievietes loma privātajā sfērā – sieviete patriarhālā sabiedrībā kā perfekta sieva un mīloša māte. Vērojama negatīvāka attieksme pret sieviešu centieniem iesaistīties darba tirgū, politikā.
  • Item
    Konstrukcijas verbs + prievārds, to semantika latviešu valodā
    (Latvijas Universitāte, 2022) Auziņa, Ieva; Kalnača, Andra; Latvijas Universitāte. Humanitāro zinātņu fakultāte
    Maģistra darba “Konstrukcijas verbs + prievārds, to semantika latviešu valodā” mērķis ir pētīt bezpriedēkļa un priedēkļa verba saikni ar prievārdiem un adverbiem, kas nozīmes ziņā atbilst priedēklim, pētīt šo konstrukciju lietojumu, savstarpējās attieksmes un semantiku. Līdz šim latviešu valodniecībā verbālas konstrukcijas, kur tiek lietots nozīmes ziņā tuvs priedēklis, prievārds un apstākļa vārds pētītas maz. Darba gaitā tika izmantota aprakstošā, salīdzinošā, distributīvā, transformatīvā un anketēšanas metode. Darbā analizēto piemēru avots ir interneta rakstu valoda – mikroblogošanas vietne “Twitter”, interneta komentāri, “Latviešu valodas tīmekļa korpuss” (Tīmeklis2020) u. c. avoti, kur pieejams runātās valodas atspoguļojums. Pētījumā secināts, ka konstrukcijas, kur ar priedēkļa (reizēm arī bezpriedēkļa verbu) tiek lietots tuvas nozīmes prievārds un adverbs formāli varētu tikt uzskatītas par liekvārdību, taču šādas konstrukcijas valodā lietotas plaši un starp tām novērotas dažādas semantiskas nianses.