Konferenču materiālu krājumi (LVI) / Proceedings and Abstracts
Permanent URI for this community
Browse
Browsing Konferenču materiālu krājumi (LVI) / Proceedings and Abstracts by Author "Boldāne-Zeļenkova, Ilze"
Now showing 1 - 7 of 7
Results Per Page
Sort Options
- ItemJauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi, 3: Starpdisciplināri pētījumi Latvijas vēsturē(LU Akadēmiskais apgāds, 2018) Boldāne-Zeļenkova, Ilze; Rokpelnis, AlbertsIzdevumā “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi III” publicēti deviņi raksti, kuru pamatā ir ziņojumu materiāli, kas nolasīti 2017. gada 20. oktobrī Valmierā, Valmieras muzeja un Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta rīkotajā konferencē “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi”. Krājumu izdod Valmieras pilsētas pašvaldības Valmieras muzejs sadarbībā ar Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūtu. Visi raksti ir anonīmi recenzēti. Recenzenti: nozares speciālisti no Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta, Vēstures un filozofijas fakultātes, Filozofijas un socioloģijas institūta.
- ItemJauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi, 4 : Starpdisciplināri pētījumi Latvijas vēsturē(LU Akadēmiskais apgāds, 2019) Boldāne-Zeļenkova, Ilze; Rokpelnis, AlbertsCeturtajā krājumā “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi” apkopotie raksti tapuši, paplašinot ziņojumus, kas prezentēti 2018. gada 23. novembrī Valmieras muzejā notikušajā konferencē ar tādu pašu nosaukumu. Konference un tai sekojošs rakstu krājums ir LU Latvijas vēstures institūta (LVI) un Valmieras muzeja ilgstošas un veiksmīgas sadarbības rezultāts. Krājumā publicēti deviņi raksti no 21 konferencē prezentētā referāta, jo vairāki jaunie zinātnieki izvēlējās rakstu neiesniegt, bet daži izstājās, noslēdzoties recenzēšanas procedūrai. Rakstu krājums ir anonīmi recenzēts, to veica nozares speciālisti, zinātņu doktori no Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta, Vēstures un filozofijas fakultātes un Filozofijas un socioloģijas institūta, kā arī Daugavpils Universitātes, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un citām zinātniski pētnieciskām institūcijām. Rakstu krājums “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi IV” izstrādāts valsts pētījumu programmas “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” projekta “Indivīda, sabiedrības un valsts mijiedarbība kopējā Latvijas vēstures procesā: vērtību konflikti un kopīgu vērtību veidošanās vēsturiskos lūzumu punktos” (VPP-IZM-2018/1-0018) ietvaros, un tā izdošanu finansē Latvijas Universitātes Akadēmiskās attīstības projekts un Valmieras muzejs.
- ItemJauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi, IV: Konferences referātu tēzes (Valmieras muzejs, 2018. gada 23. novembrī)(2018) LU Latvijas vēstures institūts; Valmieras muzejs; Boldāne-Zeļenkova, IlzeŠogad jau ceturto reizi LU Latvijas vēstures institūts un Valmieras muzejs rīko pasākumu “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi”, kas adresēts topošajiem vēstures pētniekiem un humanitārās un mākslas zinātņu nozares studentiem, kuru starpdisciplinārie pētījumi ietver vēsturi. Pasākums iedibināts VPP Letonika ietvaros kā zināšanu pārnesi nodrošinoša aktivitāte, kas tuvina zinātniekus un studentus. Šogad lasījumiem pieteikts 21 referāts. Autori pārstāv Latvijas Universitāti, Daugavpils Universitāti, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, Latvijas Kultūras akadēmiju un Latvijas Mākslas akadēmiju. Lasījumiem pieteikto ziņojumu hronoloģiskais un tematiskais diapazons ir ļoti plašs: no paleolīta apmetnes izpētes rezultātiem līdz Latvijas Tautas frontes Augstākās Padomes frakcijas darbības 1991. gadā izvērtējumam. Pasākuma ietvaros referenti pieslīpē savas prasmes uzstāties, argumentēt un aizstāvēt sava pētījuma rezultātus. Referāti, pārstrādāti zinātniskos rakstos, būs publicēti anonīmi recenzētā rakstu krājumā.
- ItemJauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi, V : Konferences referātu tēzes(LU Latvijas vēstures institūts, 2019) Boldāne-Zeļenkova, IlzeŠoruden jau piekto gadu pēc kārtas LU Latvijas vēstures institūts un Valmieras muzejs rīko pasākumu “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi”, kas adresēts topošajiem vēstures pētniekiem un humanitārās un mākslas zinātņu nozares studentiem, kuru starpdisciplinārie pētījumi ietver vēsturi. Pasākums noris VPP Valsts pētījumu programmas “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” projekta “Indivīda, sabiedrības un valsts mijiedarbība kopējā Latvijas vēstures procesā: vērtību konflikti un kopīgu vērtību veidošanās vēsturiskos lūzumu punktos” ietvaros kā zināšanu pārnesi nodrošinoša aktivitāte, kas tuvina zinātniekus un studentus. Šogad lasījumiem pieteikti 22 referāti. Autori pārstāv Latvijas Universitāti, Daugavpils Universitāti, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, Rīgas Tehnisko universitāti un Latvijas Mākslas akadēmiju. Lasījumiem pieteikto ziņojumu hronoloģiskais un tematiskais diapazons ir ļoti plašs: no bronzas laikmeta keramikas analīzes līdz pārdomām par 21. gs. vēstures historiogrāfiju. Pasākuma ietvaros referenti pieslīpē prasmes uzstāties, argumentēt un aizstāvēt sava pētījuma rezultātus. Referāti, pārstrādāti zinātniskos rakstos, būs publicēti anonīmi recenzētā rakstu krājumā.
- ItemLetonika, diaspora un starpkultūru komunikācija: Latvijas Universitātes 76. starptautiskā zinātniskā konference.Vēstures, Arheoloģijas un Etnogrāfijas sekcijas referātu tēzes.(2018-02-16) Boldāne-Zeļenkova, IlzeKrājumā apkopotas 2018. gada 16. februārī Latvijas Universitātes 76. starptautiskajā zinātniskajā konferencē LU prioritārās zinātniskās tēmas “Letonika, diaspora un starpkultūru komunikācija” ietvaros LU Latvijas vēstures institūta organizētās Vēstures, Arheoloģijas un Etnogrāfijas sekcijas referātu tēzes. Tēzes atspoguļo minētās prioritārās tēmas LU Latvijas vēstures institūtā realizētā apakšprojekta “Latvijas teritorija kā dažādu kultūrtelpu, reliģiju, politisko, sociālo un ekonomisko interešu saskarsmes zona no aizvēstures līdz mūsdienām” jaunākās paaudzes pētnieku — jauno zinātnieku, doktora grāda pretendentu, doktorantu un maģistru pētījumus 2017. gadā un viņu turpmāko pētījumu virzienus. Par tēžu saturu atbild autori.
- ItemSekcija “Indivīds un vara Baltijas kultūrtelpā”: tēžu krājums(Latvijas Universitāte Latvijas vēstures intitūts, 2021-02-26) Latvijas Universitāte. Latvijas vēstures institūts; Latvijas Universitāte. 79. zinātniskā konference; Boldāne-Zeļenkova, IlzeKrājumā apkopotas 2021. gada 26. februārī Latvijas Universitātes 79. Starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros LU Latvijas vēstures institūta organizētās sekcijas “Indivīds un vara Baltijas kultūrtelpā” nolasīto referātu tēzes. Tajās aplūkota indivīda un varas mijiedarbība sociologu un vēsturnieku skatījumā visai plašā laika diapazonā – no 13. gs. līdz 20. gs. Tēzēs ietvertās atziņas balstītas padziļinātās rakstīto avotu studijās, ietver jaunākās zinātniskās atziņas pētāmajā problemātikā un reflektē par atsevišķu faktu interpretāciju plašsaziņas līdzekļos. Konferencē nolasīti 10 referāti, autori – LU LVI un LU FSI vadošie pētnieki un pētnieki.
- ItemSociālpolitiskās norises Latvijas kultūrtelpā. VPP Letonika Projekta Nr. 2 Letonikas VII kongresa dalībnieku referātu tēzes(2017) LU Latvijas vēstures institūts; Boldāne-Zeļenkova, IlzeKrājumā apkopotas Letonikas VII kongresa ietvaros Projekta Nr. 2 “Latvijas vēsture: kultūrvēsturiskā vide un sociālpolitiskās norises Baltijas jūras reģiona kontekstā” 2017. gada 30. un 31. oktobrī rīkotajā sekcijā “Sociālpolitiskās norises Latvijas kultūrtelpā” nolasīto referātu tēzes. Sekcija sastāvēja no četrām sēdēm, atbilstoši tām ir veidota tēžu krājuma struktūra. Vēsturnieku rīkotajā kongresa sekcijā no vairākiem aspektiem tika vērtētas sociālpolitiskās norises (sabiedrības ikdienas dzīve un to ietekmējošie apstākļi miera un kara apstākļos, padomju okupācijas režīma ietekme uz sabiedrības izvēles brīvību) Latvijā, kā arī analizēti to izpētes avoti (vaku grāmatas, sūdzības, krimināllietas u.c. LVVA materiāli). Sēdes “Starpetniskās attiecības: teorētiskie aspekti” ietvaros aktualizēta etniskuma tēma un tās pozicionējums mūsdienu bioarheologu, arheologu un etnologu darbos. Kongresā nozīmīga vieta atvēlēta kultūrvēsturiskā mantojuma un vides starpdisciplinārai izpētei, kurā uzskatāmi parādīts, kā, risinot jautājumus par sabiedrības materiālās kultūras aspektiem, sadarbojas humanitāro un eksakto zinātņu pārstāvji, kā arī sniegtas jaunas zināšanas par arheoloģiskiem un etnogrāfiskiem artefaktiem, sabiedrības ieražām un prasmēm no neolīta līdz pat 20. gs. sākumam. Par tēžu saturu atbild autori.