Konferenču materiālu krājumi (LVI) / Proceedings and Abstracts
Permanent URI for this community
Browse
Browsing Konferenču materiālu krājumi (LVI) / Proceedings and Abstracts by Issue Date
Now showing 1 - 20 of 23
Results Per Page
Sort Options
- ItemViskrievijas arheoloģijas kongress Rīgā un tā ieguldījums Latvijas arheoloģijas attīstībā(Latvijas Vēstures institūts, 2016) Latvijas Vēstures institūts
- ItemJauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi, 1(Valmieras pilsētas pašvaldības Valmieras muzejs, Latvijas Universitāte. Latvijas vēstures institūts, 2016-10-07) Valmieras pilsētas pašvaldības Valmieras muzejs; Latvijas Universitāte. Latvijas vēstures institūts; Rokpelnis, Alberts
- ItemSociālpolitiskās norises Latvijas kultūrtelpā. VPP Letonika Projekta Nr. 2 Letonikas VII kongresa dalībnieku referātu tēzes(2017) LU Latvijas vēstures institūts; Boldāne-Zeļenkova, IlzeKrājumā apkopotas Letonikas VII kongresa ietvaros Projekta Nr. 2 “Latvijas vēsture: kultūrvēsturiskā vide un sociālpolitiskās norises Baltijas jūras reģiona kontekstā” 2017. gada 30. un 31. oktobrī rīkotajā sekcijā “Sociālpolitiskās norises Latvijas kultūrtelpā” nolasīto referātu tēzes. Sekcija sastāvēja no četrām sēdēm, atbilstoši tām ir veidota tēžu krājuma struktūra. Vēsturnieku rīkotajā kongresa sekcijā no vairākiem aspektiem tika vērtētas sociālpolitiskās norises (sabiedrības ikdienas dzīve un to ietekmējošie apstākļi miera un kara apstākļos, padomju okupācijas režīma ietekme uz sabiedrības izvēles brīvību) Latvijā, kā arī analizēti to izpētes avoti (vaku grāmatas, sūdzības, krimināllietas u.c. LVVA materiāli). Sēdes “Starpetniskās attiecības: teorētiskie aspekti” ietvaros aktualizēta etniskuma tēma un tās pozicionējums mūsdienu bioarheologu, arheologu un etnologu darbos. Kongresā nozīmīga vieta atvēlēta kultūrvēsturiskā mantojuma un vides starpdisciplinārai izpētei, kurā uzskatāmi parādīts, kā, risinot jautājumus par sabiedrības materiālās kultūras aspektiem, sadarbojas humanitāro un eksakto zinātņu pārstāvji, kā arī sniegtas jaunas zināšanas par arheoloģiskiem un etnogrāfiskiem artefaktiem, sabiedrības ieražām un prasmēm no neolīta līdz pat 20. gs. sākumam. Par tēžu saturu atbild autori.
- ItemJauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi, 2: Starpdisciplināri pētījumi Latvijas vēsturē(LU Akadēmiskais apgāds, 2017) Valmieras pilsētas pašvaldība. Valmieras muzejs; Latvijas Universitāte. Latvijas Vēstures institūts; Bebre, Viktorija; Rokpelnis, AlbertsIzdevumā “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi II” iekļauti 10 referāti, kas tika nolasīti 2016. gada 3. novembrī Valmierā, Valmieras muzeja un Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta rīkotās konferences “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi” ietvaros. Visi raksti ir anonīmi recenzēti. Recenzenti: nozares speciālisti no Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta, Vēstures un filozofijas fakultātes, Rīgas Stradiņa universitātes.
- ItemLetonika, diaspora un starpkultūru komunikācija: Latvijas vēstures sekcijas referātu tēžu krājums(LU Latvijas vēstures intitūts, 2017-02-20) Latvijas Universitātes 75.konference; LU LVI Latvijas vēstures sekcija; Evarts, Edvīns
- ItemLetonika, diaspora un starpkultūru komunikācija: Arheoloģijas un etnogrāfijas sekcijas referātu tēzes(LU Latvijas vēstures institūts, 2017-04) Latvijas Universitāte.75.zinātniskā konference, LU Latvijas vēstures institūta Arheoloģijas un etnogrāfijas sekcija; Vilcāne, Antonija
- ItemLatvijas vēsturnieku otrais kongress (IV pasaules latviešu zinātnieku kongress, Rīga, 2018. gada 18 un 19. jūnijs): tēzes(LU Latvijas Vēstures institūts, 2018)II Latvijas vēsturnieku kongress notika 2018. gada 18. un 19. jūnijā IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa ietvaros. Vēsturnieku kongresa tēžu krājumā ietverti kongresā nolasīto referātu kopsavilkumi. II Vēsturnieku kongress pretstatā ierastajai norises formai (paralēlas sekcijas, kurās zinātnieki iepazīstina ar saviem jaunākajiem sasniegumiem) bija iecerēts kā diskusija par Latvijas vēsturei aktuālām problēmām, piedaloties gan tiem, kas vāc un uzglabā vēstures liecības, gan tiem, kuru primārais uzdevums ir tās pētīt, gan arī tiem, kuri tās izmanto, izglītojot jauno paaudzi un sabiedrību. Kongresā noritēja diskusijas par vēsturnieku kongresu lomu un nepieciešamību; par vēstures zinātnes komunikāciju – vēsturnieku radītā zinātnes produkta virzību no zinātnieka pie zinātnieka un no zinātnieka pie sabiedrības, tai skaitā kā vēsturnieku atziņas nonāk līdz skolniekam; par vēstures mijiedarbību ar antropoloģiju, socioloģiju, literatūrzinātni u.c., un kā šo jomu sasniegumi pēdējo piecu gadu laikā ir veicinājuši pagātnes izpratni; par vēsturnieku darba metodēm un metodoloģiju; par zinātnes un varas attiecībām.
- ItemJauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi, 3: Starpdisciplināri pētījumi Latvijas vēsturē(LU Akadēmiskais apgāds, 2018) Boldāne-Zeļenkova, Ilze; Rokpelnis, AlbertsIzdevumā “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi III” publicēti deviņi raksti, kuru pamatā ir ziņojumu materiāli, kas nolasīti 2017. gada 20. oktobrī Valmierā, Valmieras muzeja un Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta rīkotajā konferencē “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi”. Krājumu izdod Valmieras pilsētas pašvaldības Valmieras muzejs sadarbībā ar Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūtu. Visi raksti ir anonīmi recenzēti. Recenzenti: nozares speciālisti no Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta, Vēstures un filozofijas fakultātes, Filozofijas un socioloģijas institūta.
- ItemJauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi, IV: Konferences referātu tēzes (Valmieras muzejs, 2018. gada 23. novembrī)(2018) LU Latvijas vēstures institūts; Valmieras muzejs; Boldāne-Zeļenkova, IlzeŠogad jau ceturto reizi LU Latvijas vēstures institūts un Valmieras muzejs rīko pasākumu “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi”, kas adresēts topošajiem vēstures pētniekiem un humanitārās un mākslas zinātņu nozares studentiem, kuru starpdisciplinārie pētījumi ietver vēsturi. Pasākums iedibināts VPP Letonika ietvaros kā zināšanu pārnesi nodrošinoša aktivitāte, kas tuvina zinātniekus un studentus. Šogad lasījumiem pieteikts 21 referāts. Autori pārstāv Latvijas Universitāti, Daugavpils Universitāti, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, Latvijas Kultūras akadēmiju un Latvijas Mākslas akadēmiju. Lasījumiem pieteikto ziņojumu hronoloģiskais un tematiskais diapazons ir ļoti plašs: no paleolīta apmetnes izpētes rezultātiem līdz Latvijas Tautas frontes Augstākās Padomes frakcijas darbības 1991. gadā izvērtējumam. Pasākuma ietvaros referenti pieslīpē savas prasmes uzstāties, argumentēt un aizstāvēt sava pētījuma rezultātus. Referāti, pārstrādāti zinātniskos rakstos, būs publicēti anonīmi recenzētā rakstu krājumā.
- ItemLetonika, diaspora un starpkultūru komunikācija: Latvijas Universitātes 76. starptautiskā zinātniskā konference.Vēstures, Arheoloģijas un Etnogrāfijas sekcijas referātu tēzes.(2018-02-16) Boldāne-Zeļenkova, IlzeKrājumā apkopotas 2018. gada 16. februārī Latvijas Universitātes 76. starptautiskajā zinātniskajā konferencē LU prioritārās zinātniskās tēmas “Letonika, diaspora un starpkultūru komunikācija” ietvaros LU Latvijas vēstures institūta organizētās Vēstures, Arheoloģijas un Etnogrāfijas sekcijas referātu tēzes. Tēzes atspoguļo minētās prioritārās tēmas LU Latvijas vēstures institūtā realizētā apakšprojekta “Latvijas teritorija kā dažādu kultūrtelpu, reliģiju, politisko, sociālo un ekonomisko interešu saskarsmes zona no aizvēstures līdz mūsdienām” jaunākās paaudzes pētnieku — jauno zinātnieku, doktora grāda pretendentu, doktorantu un maģistru pētījumus 2017. gadā un viņu turpmāko pētījumu virzienus. Par tēžu saturu atbild autori.
- ItemJauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi, 4 : Starpdisciplināri pētījumi Latvijas vēsturē(LU Akadēmiskais apgāds, 2019) Boldāne-Zeļenkova, Ilze; Rokpelnis, AlbertsCeturtajā krājumā “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi” apkopotie raksti tapuši, paplašinot ziņojumus, kas prezentēti 2018. gada 23. novembrī Valmieras muzejā notikušajā konferencē ar tādu pašu nosaukumu. Konference un tai sekojošs rakstu krājums ir LU Latvijas vēstures institūta (LVI) un Valmieras muzeja ilgstošas un veiksmīgas sadarbības rezultāts. Krājumā publicēti deviņi raksti no 21 konferencē prezentētā referāta, jo vairāki jaunie zinātnieki izvēlējās rakstu neiesniegt, bet daži izstājās, noslēdzoties recenzēšanas procedūrai. Rakstu krājums ir anonīmi recenzēts, to veica nozares speciālisti, zinātņu doktori no Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta, Vēstures un filozofijas fakultātes un Filozofijas un socioloģijas institūta, kā arī Daugavpils Universitātes, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un citām zinātniski pētnieciskām institūcijām. Rakstu krājums “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi IV” izstrādāts valsts pētījumu programmas “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” projekta “Indivīda, sabiedrības un valsts mijiedarbība kopējā Latvijas vēstures procesā: vērtību konflikti un kopīgu vērtību veidošanās vēsturiskos lūzumu punktos” (VPP-IZM-2018/1-0018) ietvaros, un tā izdošanu finansē Latvijas Universitātes Akadēmiskās attīstības projekts un Valmieras muzejs.
- ItemJauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi, V : Konferences referātu tēzes(LU Latvijas vēstures institūts, 2019) Boldāne-Zeļenkova, IlzeŠoruden jau piekto gadu pēc kārtas LU Latvijas vēstures institūts un Valmieras muzejs rīko pasākumu “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi”, kas adresēts topošajiem vēstures pētniekiem un humanitārās un mākslas zinātņu nozares studentiem, kuru starpdisciplinārie pētījumi ietver vēsturi. Pasākums noris VPP Valsts pētījumu programmas “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” projekta “Indivīda, sabiedrības un valsts mijiedarbība kopējā Latvijas vēstures procesā: vērtību konflikti un kopīgu vērtību veidošanās vēsturiskos lūzumu punktos” ietvaros kā zināšanu pārnesi nodrošinoša aktivitāte, kas tuvina zinātniekus un studentus. Šogad lasījumiem pieteikti 22 referāti. Autori pārstāv Latvijas Universitāti, Daugavpils Universitāti, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, Rīgas Tehnisko universitāti un Latvijas Mākslas akadēmiju. Lasījumiem pieteikto ziņojumu hronoloģiskais un tematiskais diapazons ir ļoti plašs: no bronzas laikmeta keramikas analīzes līdz pārdomām par 21. gs. vēstures historiogrāfiju. Pasākuma ietvaros referenti pieslīpē prasmes uzstāties, argumentēt un aizstāvēt sava pētījuma rezultātus. Referāti, pārstrādāti zinātniskos rakstos, būs publicēti anonīmi recenzētā rakstu krājumā.
- ItemJauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi, 5/2019(Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, 2020) Latvijas Universitāte, Latvijas vēstures institūts"Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi" sasniedzis piektā krājuma slieksni. Tajā iekļauti desmit jauno zinātnieku raksti, kas tapuši no starptautiskā konferencē ar tādu pašu nosaukumu nolasītiem referātiem. Valmieras muzejā notiekošā konference ir ikgadējs zinātniskās dzīves notikums, ko nodrošina Latvijas Universitātes (LU) Latvijas vēstures institūts un Valmieras muzejs, LU un Valmieras muzeja savstarpējā sadarbības līguma ietvaros. Krājumā iekļauti Aigas Bērziņas, Ilonas Jekeles, Zanes Krūmiņas, Edgara Plētiena, Elīnas Rasnaces, Viestura Rasnača, Gundegas Skagales, Kaspara Stroda, Jāņa Tomaševska un Gunta Vāvera raksti. Jauno zinātnieku pētījumu hronoloģiskās robežas sniedzas no viduslaikiem līdz mūsdienām, dažādos diskursos vērtējot kulta akmeņus, sfarģistiku, administratīvās vienības un pašvaldību vēlēšanu norisi, sabiedriskās organizācijas, militāro vienību darbību, noziedzību un sporta vēsturi. "The Scholarly Readings of Young Historians" has reached the threshold of the fifth collection. It includes articles by ten young scientists based on papers presented at an international conference of the same title. The conference held at the Valmiera Museum is an annual event provided by the Institute of Latvian History, University of Latvia and the Valmiera Museum, within the framework of a mutual cooperation agreement between the University of Latvia and the Valmiera Museum. The collection includes articles by Aiga Bērziņa, Ilona Jekele, Zane Krūmiņa, Edgars Plētiens, Elīna Rasnace, Viesturs Rasnacis, Gundega Skagale, Kaspars Strods, Jānis Tomaševskis and Guntis Vāveris. The chronological frames of the research of young scientists included in the collection go back to the Middle Ages to the present day, evaluating cult stones, sigillography, administrative units and municipal elections, public organizations, military activities, crime and sports history in various discourses.
- ItemAnthropology of Political, Social and Cultural Memory: Practices in Central and Eastern Europe: Program & Abstracts : International Scientific Conference 13/03/2020-14/03/2020(Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts, 2020) University of Latvia. Institute of Philosophy and Sociology; Vytautas Magnus University. Social and Political Critique Centre & Philosophy department.; University of Latvia. Institute of Latvian History; University of Zielona Góra. Institute of Political Science and Public Administration; Volkov, Vladislav; Zemītis, Guntis; Pazuhina, Nadežda
- ItemStarptautiskajā konference “Cilvēks un karš. Atzīmējot simtgadi kopš Neatkarības kara beigām Latvijā”: Konferences referātu tēzes(Latvijas Universitāte, 2020-09-17) Latvijas Universitāte, Latvijas vēstures institūtsStarptautiskajā konferencē “Cilvēks un karš. Atzīmējot simtgadi kopš Neatkarības kara beigām Latvijā” (2020. gada 17.-18. septembrī, Rīgā, Kalpaka bulvārī 4) paredzēts analizēt, kādas sekas uz sabiedrību Latvijas teritorijā un Latvijai apkārtējās teritorijās atstāja 1914.–1921. gadā notikušās karadarbības izraisītie procesi un norises. Analīzei tiks izvēlēti sabiedrības stāvokļa radītāji, kuri visuzskatāmāk ļauj konstatēt kara procesu un norišu iespaidu uz pārmaiņām tajā. Ar jēdzienu “sabiedrība” tiek saprasts gan militāro, gan civilo iedzīvotāju kopums Latvijas teritorijā, jo pirms tam pastāvējušais tradicionālais nodalījums Pirmā pasaules kara laikā kļuva aizvien vairāk izplūdis. Konferences mērķis ir, atspoguļojot dažādos veidus, kā indivīdi un dažādas sabiedrības grupas piedzīvoja karu, sasniegt pilnīgāku izpratni par kara totālo un visaptverošo raksturu. International conference “Individual and War. 100 years since the War of Independence in Latvia” aims to analyse the consequences that the processes and developments caused by warfare had on society in the territory of Latvia and neighbouring countries from 1914 to 1921, by focusing on social indicators that most clearly reveal the impact and influence of war-related processes on changes in society. The concept of “society” is here understood as both the military and civilian population in its entirety, because previously existent traditional borders between the both became increasingly blurred during the First World War. The conference aims to achieve fuller understanding about the total and all-encompassing character of the war by disclosing the variety and different ways how individuals as well as different groups of society experienced the War. This experience was far from monolithic.
- ItemJauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi VI(LU Akadēmiskais apgāds, 2021) Beķere, Kristīne; Rokpelnis, Alberts; Latvijas Universitāte. Latvijas vēstures institūts; Valmieras muzejsIzdevumā “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi VI” publicēti 11 raksti, kuru pamatā ir referātu materiāli, kas nolasīti 2020. gada 27. un 28. novembrī Valmieras muzeja un Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta interneta vidē rīkotajā konferencē “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi”. Krājumu izdod Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldības Valmieras muzeju.
- ItemSekcija “Indivīds un vara Baltijas kultūrtelpā”: tēžu krājums(Latvijas Universitāte Latvijas vēstures intitūts, 2021-02-26) Latvijas Universitāte. Latvijas vēstures institūts; Latvijas Universitāte. 79. zinātniskā konference; Boldāne-Zeļenkova, IlzeKrājumā apkopotas 2021. gada 26. februārī Latvijas Universitātes 79. Starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros LU Latvijas vēstures institūta organizētās sekcijas “Indivīds un vara Baltijas kultūrtelpā” nolasīto referātu tēzes. Tajās aplūkota indivīda un varas mijiedarbība sociologu un vēsturnieku skatījumā visai plašā laika diapazonā – no 13. gs. līdz 20. gs. Tēzēs ietvertās atziņas balstītas padziļinātās rakstīto avotu studijās, ietver jaunākās zinātniskās atziņas pētāmajā problemātikā un reflektē par atsevišķu faktu interpretāciju plašsaziņas līdzekļos. Konferencē nolasīti 10 referāti, autori – LU LVI un LU FSI vadošie pētnieki un pētnieki.
- ItemSekcija "Arheologu un etnogrāfu pētījumi Latvijā 2018. – 2020. gadā" : Tēžu krājums(Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts, 2021-03-11) Latvijas Universitāte. 79. starptautiskā zinātniskā konferenceKrājumā apkopotas 2021. gada 11. martā Latvijas Universitātes 79. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta organizētās sekcijas “Arheologu un etnogrāfu pētījumi Latvijā 2018. – 2020. gadā” nolasīto referātu tēzes. Tēzēs atspoguļojas LU Latvijas vēstures institūta, LU Vēstures un filozofijas fakultātes un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja arheologu ieguldījums arheoloģiskā mantojuma un senvēstures aktuālu jautājumu izpētē. Tēzēs ietvertās atziņas balstītas padziļinātos, starpdisciplināros pētījumos, tās atspoguļo jaunu tēmu un arheoloģiskā materiāla interpretāciju meklējumus, kā arī arheoloģisko pieminekļu apzināšanas un izrakumu metodiskos aspektus. Etnogrāfu referātu tēzes prezentē pēdējos gados Latgalē organizēto etnogrāfisko ekspedīciju veikumu. Tas ietver materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma, kas saistīts ar tekstīliju (tostarp arī katoļu baznīcu liturģisko tekstīliju), apģērba, rokdarbu vēstures izpēti. Etnogrāfu pētīto tēmu lokā novitāte ir etnogrāfisko un frīku šovi Latvijā 19. un 20.gs. mijā. This volume brings together the abstracts of papers presented at the session “Archaeological and ethnographic research in Latvia, 2018–2020” held by the Institute of Latvian History, University of Latvia on 11 March 2021 in the frame of the 79th International Scientific Conference of the University of Latvia. The abstracts reflect the contribution by archaeologists from the Institute of Latvian History, University of Latvia, Faculty of History and Philosophy, University of Latvia and the National History Museum of Latvia to the study of the archaeological heritage and topical issues in prehistory. The ideas advanced in the abstracts are based on in-depth interdisciplinary research and reflect an orientation towards novel themes and interpretations of archaeological material, as well as methodological aspects of archaeological survey and excavation. The abstracts of the papers by ethnographers present the results of ethnographic fieldwork undertaken in recent years in the Latgale region. This encompasses the study of tangible and intangible heritage relating to the history of textiles (including liturgical textiles from Catholic churches), dress and handicrafts. Ethnographic and freak shows in Latvia at the turn of the 20th century constitute a novel topic in ethnographic research.
- ItemStarptautiska zinātniska konference "Indivīds, sabiedrība un vara Baltijas reģiona vēstures lūzuma punktos": Konferences referātu tēzes, 2021. gada 14. un 15. oktobrī(Latvijas Universitāte, 2021-10) Beķere, KristīneKrājums apvieno konferencē “Indivīds, sabiedrība un vara Baltijas reģiona vēstures lūzuma punktos” nolasīto referātu tēzes. Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas vēsturnieku, sociologu, teologu un juristu ziņojumos piedāvāts paraudzīties uz plašu parādību loku, kas bijušas novērojamas un ietekmējušas vēstures lūzuma punktus: sociālās kontroles mehānismu darbību, to daudzveidību un ietekmi uz indivīdu, sabiedrību un valsts politiku; etnisko grupu lomu, vietu Latvijā; Eiropas sava laika politisko centru un Latvijas teritorijas kontaktiem, to rezultātā radušos kultūras, prasmju un reliģisko strāvojumu mijiedarbību. Konference tiek organizēta un šīs tēzes sagatavotas VPP “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai”, projekta Nr. VPP-IZM-2018/1-0018 “Indivīda, sabiedrības un valsts mijiedarbība kopējā Latvijas vēstures procesā: vērtību konflikti un kopīgu vērtību veidošanās vēsturisku lūzumu posmos” ietvaros.
- ItemStarptautiskā konference "Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi VII": Konferences referātu tēzes(Latvijas Universitāte, 2021-11-11) Bikše, Ginta IevaStarptautisko konferenci “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi VII” rīko Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts un Valmieras muzejs, sadarbībā ar Vītauta Dižā Universitāti Kauņā, Lietuvas Vēstures institūtu un Tartu universitātes Vēstures un arheoloģijas institūtu. Konferencē jau septīto gadu piedalās jaunie pētnieki, kuru interešu loks aptver ar vēsturi saistītas tēmas visplašākajos kontekstos. Šogad lasījumiem pieteikti 28 referāti, kuri pamatā aplūko dažādus vēstures aspektus no 15. līdz 20. gadsimtam. Referātu autori pārstāv Latvijas Universitāti, Tartu Universitāti, Vītauta Dižā Universitāti, Latvijas Mākslas akadēmiju, Daugavpils Universitāti, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, Tallinas Universitāti. Konference tiek organizēta un šis tēžu krājums sagatavots VPP “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai”, projekta Nr. VPP-IZM-2018/1-0018 “Indivīda, sabiedrības un valsts mijiedarbība kopējā Latvijas vēstures procesā: vērtību konflikti un kopīgu vērtību veidošanās vēsturisku lūzumu posmos” ietvaros, sniedzot iespēju jaunajiem pētniekiem gūt pieredzējušu vēsturnieku ieteikumus un atbalstu.