Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte / Faculty of Geography and Earth Sciences
Permanent URI for this community
Browse
Browsing Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte / Faculty of Geography and Earth Sciences by Author "Adamenko, Filips"
Now showing 1 - 2 of 2
Results Per Page
Sort Options
- ItemBaltijas ledus ezera līdzenuma veidošanās un reljefs Gaujas – Lielās Juglas upstarpē(Latvijas Universitāte, 2006) Adamenko, Filips; Eberhards, Guntis; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteBakalaura darbs ir veltīts Baltijas ledusezera līdzenumam Gaujas un L. Juglas starpupē. Darbā ir sniegts ieskats par Baltijas ledus ezera līdzenuma nogulumiem un ģeomorfoloģiju. Īpaša uzmanība veltīta senām Baltijas ledusezera krasta līnijām, kuras ir izsekojamas pētāmaja teritorijā un eolām reljefa formām- kāpu grēdām un masīviem. Lauka novērojumi tika veikti 2005.gada vasarā, apsekojot teritoriju ar mērķi identificēt dažādas reljefa formas. Pētnieciskajā darbā tika analizēti dati, iegūti no šķērsprofiliem, kuri tika sastādīti, izmantojot topogrāfiskās kartes M 1:10 000. Darbs tika veikts Baltijas ledusezera seno krasta līniju noteikšanai. Pētnieciskā darba otrā daļa ir saistīta ar lielāko kāpu grēdu un masīvu izdalīšanu un to morfometrisko aprakstīšanu, izmantojot datus no topogrāfiskām, ģeomorfoloģiskām un kvartārģeoloģiskām kartēm. Darbs sastāv no 5 nodaļām. Teksta izklāstu papildina 9 attēli, un 3 pielikumi. Pirmajā nodaļā tiek dots pētījuma teritorijas fizioģeogrāfiskais raksturojums, ka arī īss pētījumu vēstures apskats. Otrā nodaļa ir veltīta Baltijas ledusezera līdzenuma nogulumiem. Trešā nodaļa satur informāciju par teritorijas ģeomorfoloģiju un mūsdienu ģeoloģiskajiem procesiem. Ceturtajā nodaļā autors izklāsta informāciju par pētījumu metodēm un faktu materiāliem. Piektā nodaļa veltīta pētījuma rezultātiem. Pielikums satur kartogrāfisko materiālu, kur autors izzīmē senās Baltijas ledusezera krasta līnijas (Bgl II un Bgl IIIb) un izdala lielākās kāpu grēdas. Atslēgas vārdi: Baltijas ledusezera līdzenums, senā krasta līnija, kāpu grēda, kāpu masīvs, paraboliskā kāpa.
- ItemDevona Stipinu svītas dolomīti un to izmantošanas iespējas(Latvijas Universitāte, 2008) Adamenko, Filips; Stinkulis, Ģirts; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteFilips Adamenko (2008) Devona Stipinu svītas dolomīti un to izmantošanas iespējas. Maģistra darbs. Maģistra darba galvenais mērķis ir ar lauka un laboratorijas metožu palīdzību raksturot Stipinu svītas dolomītus Iecavas (Akmenscūciņu) un Gulbju atradnēs. Darbā dokumentēti dolomītu slāņkopas ģeoloģiskie griezumi, veikti dolomītu plaisainības mērījumi, dolomīti no izdalītajiem slāņiem pētīti makroparaugos un plānslīpējumos. Darba rezultātā Iecavas atradnē tika izdalīti 6 atšķirīgas uzbūves dolomīta slāņi, bet Gulbju atradnē – 7. Šie slāņi ir savstarpēji korelējami. Darba ir raksturots tas, kā izdalītie dolomītu paveidi paradās gatavajā produkcijā – šķembās, kā arī ir sniegta informācija par dolomītu mehāniskas stiprības rādītājiem un monolītu lielumiem. Secināts, ka lielākie dolomītu monolīti, kurus būtu iespējams izmantot apdares plātņu un būvakmeņu ražošanā, ir divos slāņos Gulbju atradnē un divos slāņos Iecavas (Akmenscūciņu) atradnē. Dota arī ierosinājums šķembu kvalitātes uzlabošanai. Atslēgas vārdi: derīgo izrakteņu ģeoloģija, apdares dolomīti, Iecavas dolomīta atradnes, litoloģiski rūpnieciskie tipi.