Maģistra darba teorētiskajā daļā ir analizēts preventīvās konstitucionālās kontroles jēdziens un tā raksturīgākās pazīmes, īpašu uzmanību veltot ilggadējā Francijas konstitucionālās kontroles modeļa analīzei. Vienlaikus ir vērtēti būtiskākie tiesību doktrīnā minētie preventīvās konstitucionālās kontroles pretargumenti, meklējot efektīvāko veidu tās īstenošanā. Praktiskajā daļā ir aplūkota preventīvās konstitucionālās kontroles izpausme un darbība Eiropā, labākos risinājumus attiecinot uz Latvijas konstitucionālās kontroles iespējamo pilnveidi. Autora ieskatā, pretēji tiesību doktrīnā paustajiem viedokļiem, korekti implementēta, preventīvā konstitucionālā kontrole var kalpot par veiksmīgu risinājumu tiesikās noteiktības un normatīvo aktu kvalitātes celšanai.