Pārskati (PPMF) / Reports

Permanent URI for this collection

https://dspace-dev.lu.lv/handle/7/766

Browse

Browsing Pārskati (PPMF) / Reports by Subject "Latvijas skolas"

Now showing 1 - 2 of 2
  • Thumbnail Image
    Item
    Latvijas skolēnu morālā rakstura attīstīšana: 1. mērījuma rezultāti (2022. gada pavasarī, 2., 5. un 7. klase)
    (LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pedagoģijas zinātniskais institūts, 2022-11) Fernandez Gonzalez, Manuel Joaquin; Surikova, Svetlana
    Latvijas Zinātnes padomes finansētā projekta ietvaros (2022-2024) Latvijas Universitātes zinātnieku komanda veic longitudinālu pētījumu par skolēnu tikumisko izaugsmi. Pētījums veikts Latvijas likumdošanas (Izglītības līkuma 10.1 panta “Izglītība un tikumība” un MK noteikumos (Nr. 480) noteikto vadlīniju par tikumisko audzināšanu) kontekstā, ņemot vērā arī projekta “Skola2030” pamatnostādnes par vērtībām un tikumiem jaunajā izglītības saturā. Pētījuma jautājumi, kas ievirzīja pētniecisko procesu un uz kuriem šajā ziņojumā tiek sniegtas atbildes, ir šādi: Kā skolēni saprot, kas ir un kā notiek morālā izaugsme? Vai viņi ir ieinteresēti un vēlas iesaistīties savā morālajā izaugsmē? Kāda ir viņu pieredze (motivācija, šķēršļi, stratēģijas) tikumu iedzīvināšanā un praktizēšanā ikdienas dzīvē? Vai viņi izjūt gandarījumu un atbalstu savā morālajā izaugsmē, tādējādi nostiprinot savu morālo identitāti? 2022. gada pavasarī tika veikts pētījuma par 2., 5. un 7. klašu skolēnu attieksmi pret morālā rakstura attīstīšanu 1. mērījums, kurā piedalījās 1983 skolēni no 63 skolu 122 klasēm dažādos Latvijas reģionos. Skolēni reflektēja par savu morālo izaugsmi, aizpildot teorētiski pamatotu un praksē validētu anketu, kurā iestrādāti četri galvenie morālās izaugsmes aspekti: A – skolēnu izpratne par morālā rakstura attīstības procesu; B – lēmums iesaistīties savā morālajā izaugsmē (brīvi un apzināti vēlēties kļūt par labāku cilvēku); C – praktiskā iesaistīšanās savā morālajā izaugsmē, praktizējot tikumus ikdienā; un D – morālā identitāte (izjustais gandarījums un atbalsts morālās izaugsmes procesā). Pētījuma augsto zinātnisko kvalitāti nodrošina Latvijas Zinātnes padomes eksperti, LU PPMF Pedagoģijas zinātniskā institūta vadošie pētnieki, kā arī vairāki izglītības zinātņu doktoranti un maģistranti. Pētījumā izmantotās anketas jautājumu iekšējās saskaņotības un datu ticamības līmenis tika pārbaudīts, pielietojot zinātnisko metodi – Kronbaha alfa testu (α = 0,815). Pētījums ir reprezentatīvs Latvijas izglītības sistēmas mērogā ar statistisku kļūdu 2% robežās, kā arī katrā no vecumposmiem (2., 5. un 7. klase) ar statistisku kļūdu 4% robežās. Ziņojums strukturēts četrās daļās: pētījuma 1. mērījuma rezultātu kopsavilkums (1/4), 2. klašu skolēnu (2/4), 5. klašu skolēnu (3/4) un 7. klašu skolēnu (4/4) anketēšanas rezultāti. Ziņojumā akcentētas kopējās tendences, un rezultāti tiek prezentēti lakoniski – bez interpretācijas. Tomēr pie rezultātiem minēti daži respondentu izteikumi, kas bagātīgi ilustrē galvenos rezultātus. Šis ziņojums piedāvā unikālu skatījumu uz skolēnu viedokļiem par sava morālā rakstura attīstīšanu. Tas ir īpaši noderīgi vecākiem, pedagogiem un skolas vadītājiem, kuri vēlas atbalstīt skolēnu morālo izaugsmi, un ir arī nozīmīgs ieguldījums tikumiskās audzināšanas pilnveidei un nostiprināšanai Latvijas izglītības sistēmā. Ziņojumā tiek piedāvāta vērtīga informācija personīgajām pārdomām un šīs tēmas aktualizēšanai ģimenē, klasē, skolotāju sanāksmēs, skolu vadītāju semināros un izglītības politiķu diskusijās, Tā ir saistoša arī akadēmiskajam personālam, kas piedalās topošo skolotāju sagatavošanā un strādājošo skolotāju tālākizglītības nodrošināšanā.
  • Thumbnail Image
    Item
    Skolēnu morālā audzināšana Latvijas skolās: vecāku, skolotāju, topošo skolotāju un skolu un izglītības pārvaldes vadītāju viedokļi
    (Latvijas Universitātes Pedagoģijas zinātniskais institūts, 2019-03) Fernández González, Manuel Joaquín; Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte, Pedagoģijas zinātniskais institūts
    2018. gadā tika veikts ievērojams pētījums par skolēnu morālo ieradumu veidošanos Latvijas skolās, kurā piedalījās vairāk nekā 2250 respondentu (skolēni, skolotāji, vecāki, topošie skolotāji un skolu vadītāji) no visiem Latvijas reģioniem. Respondenti aizpildīja starptautiski validētu anketu, kā arī dalījās ar savu viedokli par pētījuma jautājumiem brīvā formā. Viņu izteikumi satur vairāk nekā 13.000 vārdu (apmēram 45 lpp.). Respondentu iesaistīšanās kvalitāte šajā pētījumā norāda uz tā aktualitāti un nepieciešamību. Pētījums veikts Latvijas likumdošanā ietverto vadlīniju par tikumisko audzināšanu Latvijas skolās (15.07.2016. MK noteikumi Nr. 480) kontekstā, ņemot vērā arī aktuālā izglītības satura reformas projekta “Skola2030” pamatnostādnes. Pētījuma jautājumi, kas prezentēti šajā ziņojumā, ir šādi: “Vai skolēnu morālā audzināšana ir daļa no skolotāju lomas?”, “Vai var sekmēt skolēnu rakstura veidošanos mācību stundās?”, “Vai nepieciešams definēt attīstāmās rakstura īpašības skolas dokumentos?”, “Vai skolām jāsekmē skolēnu morālo ieradumu veidošanās, vai tām jāfokusējas uz akadēmiskajiem sasniegumiem?”, “Vai jaunie skolotāji tiek pienācīgi sagatavoti šim audzināšanas darbam?”. Atvērtajos jautājumos respondenti atbildēja arī uz šādiem jautājumiem: “Kā veicināt skolēnu tikumiskā rakstura veidošanos?”, “Kā sagatavot un atbalstīt skolotājus šim darbam?”, “Kā sekmēt ģimenes – skolas sadarbību šajā jomā?” Pētījuma zinātniskā kvalitāte ir augsta - to veica Latvijas Zinātnes padomes eksperts, Pedagoģijas zinātniskā institūta vadošais pētnieks un bijušais direktors, Pedagoģijas zinātņu doktors Manuels Fernandezs sava pēcdoktorantūras projekta ietvaros. Pētījumā izmantota Demos pētījumu aģentūras (UK) izstrādātā un starptautiski validētā anketa, iegūta datu augsta ticamība, kas tika pārbaudīta, izmantojot zinātnisko metodi – Kronbaha alfa testu (α=,827). Pētījums ir reprezentatīvs Latvijas un katra reģiona mērogā, kā arī katrā no iepriekšminētajām respondentu grupām. Datu analīzē tika izmantota mūsdienīga programmatūra: “SPSS 22” kvantitatīvo datu analīzei, bet “NVivo 11 Plus” – respondentu izteikumu analīzei. Ziņojums strukturēts piecās daļās: respondentu viedokļu kopsavilkums (1/5) un vecāku (2/5), skolotāju (3/5), topošo skolotāju (4/5) un skolu un izglītības pārvalžu vadītāju (5/5) viedokļi. Ziņojumā akcentētas kopējās tendences un statistiski nozīmīgās atšķirības starp reģioniem un sektoriem, bet rezultāti tiek prezentēti lakoniski – bez interpretācijas. Tomēr pie rezultātiem minēti daži respondentu izteikumi, kas bagātīgi ilustrē galvenās tendences respondentu atbildēs. Šis materiāls ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas izglītības sistēmā esošo viedokļu un vajadzību izpratnei skolēnu morālo ieradumu veidošanās jomā. Ziņojumā tiek piedāvāta vērtīga tēma personīgajām pārdomām un iespējas tās aktualizēšanai ģimenē, skolotāju sanāksmēs, skolu vadītāju semināros un izglītības politikas veidotāju diskusijās, kā arī akadēmiskajiem mācībspēkiem, kuri nodarbojas ar skolotāju tālākizglītību un topošo skolotāju sagatavošanu.