Pārskati (PPMF) / Reports
Permanent URI for this collection
Browse
Browsing Pārskati (PPMF) / Reports by Issue Date
Now showing 1 - 12 of 12
Results Per Page
Sort Options
- ItemWorkplace learning in Europe and Asia: National survey report of Latvia, 2009-2010(University of Latvia, 2011) Kokare, Maija; Latkovska, Evija; Babajeva, Ludmila; Pičukāne, Ērika; Pelnēna, Madara; Strods, Gunārs; Kulšs, Dmitrijs; Fernandezs, Manuels; Rutka, Lūcija; Maslo, Elīna; Maslo, Irīna; Peršēvica, Aija; Muraškovska, Ingrīda; Méndez, Eduardo Ramos; Leví Orta, Genoveva; Maslo, Elīna
- ItemRakstura audzināšanas ietvars skolām(University of Birmingham, Jubilee Centre for Character and Virtues, 2017) The Jubilee Centre for Character and Virtues, University of Birmingham; Trad. Fernandez Gonzalez, Manuel J.“Rakstura audzināšanas ietvars skolām” izskaidro, kas ir rakstura audzināšana un kāpēc tā ir svarīga. Ietvars aicina visas skolas skaidri norādīt, kā tās sekmē skolēnu rakstura attīstību. Tas ietver ‘Rakstura sastāvdaļas’: intelektuālos, morālos, pilsoniskos un darbības tikumus, kas darbojas kopā, lai attīstītu ‘praktiskās gudrības’ meta-tikumu. Tas ietver arī “Morālās attīstīšanas neoaristotelisko modeli”, kas attēlo iespējamos ceļus uz tikumisko dzīvi, izceļot agrīnas audzināšanas ģimenē nozīmi. Ietvars skolu apsvēršanai piedāvā rakstura audzināšanas perspektīvu, nevis gatavu rakstura audzināšanas projektu. Kaut arī tā ir izstrādāta skolu un skolotāju valodā, tā ir elastīga un piemērojama visiem cilvēkiem, organizācijām un institūcijām, kas cenšas noskaidrot savu attieksmi pret rakstura attīstību.
- ItemTransversal competences and character education in Latvia: needs analysis report(2018-06) Surikova, Svetlana; Pīgozne, Tamāra; Fernandez Gonzalez, Manuel JoaquinThe national report “Transversal competences and character education in Latvia: Needs analysis report” is a part of the transnational intellectual output 1 “Needs analysis report” elaborated within the Erasmus+ project “Supporting teachers for developing intra-personal competences and character education at school (ARETE CATALYST)”, 2017-1-LV01-KA201-035435. The research report is structured in four parts as follows: 1) A detailed description of transversal competences and character education in Latvia; 2) Case studies of best practices in Latvia; 3) Benchmarking of transversal competences and character education in UK and USA; 4) Developing pupils’ intrapersonal competencies and character education at school: bases for a support program for teachers in Latvia.
- ItemRakstura un tikumiskās audzināšanas kultūrvēsturiskā izpēte Latvijā un pasaulē(2019-01-31) Fernández González, Manuel JoaquínŠajā ziņojumā apkopoti pētījumi, kas veikti pēcdoktorantūras projekta “Izglītības modernizācija Latvijas skolās, īstenojot inovatīvu pētniecībā balstītu programmu par 21. gadsimta kompetencēm un tikumu ētikas attīstību ar virtuālās telpas atbalstu (ARETE-school)” [Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/071] otrās aktivitātes “Rakstura audzināšanas kultūrvēsturiskā izpēte Latvijā un pasaulē” ietvaros. Pētījuma jautājumi, kas vadīja šīs aktivitātes pētniecību, ir šādi: Kādas ir rakstura un tikumiskās audzināšanas valdošās teorijas un prakse starptautiskajā arēnā? Kā tiek sagatavoti skolotāji šajā jomā? Kā varētu raksturot rakstura un tikumiskās audzināšanas pagātni un tagadni Latvijā? Kādas ir institucionālās un metodoloģiskās vajadzības. lai paceltu tikumiskās un rakstura audzināšanas kvalitāti Latvijas izglītības sistēmā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem tika veikti vairāki pētījumi, kas apkopoti šajā ziņojumā populārzinātniskā veidā. Katras sadaļas sākumā tiek norādītas publikācijas, uz kurām balstās galvenie secinājumi. Katrs no šiem pētījumiem ir sava īpaša metodoloģija un perspektīva, ar kuru var dziļāk iepazīties šajās publikācijās. Dažas no tām ir jau izdotas, citas ir izvērtēšanas procesā, bet citas – sagatavošanas stadijā. Ziņojums strukturēts 3 daļās: pirmajā daļā aplūkotas starptautiskās perspektīvas rakstura un tikumiskās audzināšanas jomā attiecībā uz skolas praksi un skolotāju sagatavošanu. Otrajā daļā aplūkots tikumiskās audzināšanas vēsturiskais aspekts Latvijā no Latvijas neatkarības iegūšanas līdz mūsdienām. Tiek arī izklāstīti galvenās nostādnes šajā jomā jaunās izglītības reformas kontekstā. Trešajā daļā tiek prezentēta plaisas analīze un piedāvāti ieteikumi rakstura un tikumiskās audzināšanas īstenošanai Latvijas skolās. Ziņojuma galvenais secinājums ir tas, ka Latvijā ir nozīmīgs vecāku un skolotāju atbalsts mērķtiecīgai rakstura un tikumiskās audzināšanas īstenošanai skolā. Latvijas likumdošanā ietvertās vērtības un tikumi ir integrēti skolu reformas projektā Skola2030, kurā tiek atzīta skolēnu paradumu veidošanās un nostiprināšanas nozīme. Tomēr, tajā vēl nav skaidri atrunāta un plānota iespēja tieši mācīt tikumus un vērtības, sekmējot skolēnu morālo ieradumu veidošanos skolā sadarbībā ar ģimenēm. Tiesa, skolēni var patstāvīgi uzvērt (‘grābt’) rakstura un tikumības īpašības skolā un ārpus tas, bet starptautiskā pieredze rāda, ka ir arī iespējams (un svarīgi!) saplānot un mērķtiecīgi veicināt skolēnu morālo attīstīšanos skolā. Pētījums atklāja arī vajadzību atbalstīt skolotājus institucionāli un metodoloģiski šajā jomā.
- ItemCultural and historical research on character and virtue education in Latvia in an international perspective(2019-01-31) Fernández González, Manuel JoaquínThis report summarizes the research work implemented during the second activity “Cultural and historical research of character and virtue education in Latvia in an international perspective” of the project “Modernization of school education in Latvia through an innovative research-based programme on 21st century competences and virtue ethics development supported by a virtual campus (ARETE-school)” - 1.1.1.2/VIAA/1/16/071. The research questions that guided the research process during this activity were: What are the theories and practices of character and virtue education in the international arena? How are teachers trained for teaching character and virtue education? How can the past and present of character and virtue upbringing in Latvia be described? What are the institutional and methodological needs for raising the quality of character and virtue education in the Latvian education system? In order to answer these questions, several studies were carried out and they are summarized in this report in a popular science style. At the beginning of each section, the publications on which the main conclusions are based are indicated. Each of these studies has its own specific methodology and perspective, which can be explored further in these publications. Some of them are already published, others are in the reviewing process, while others are in the preparatory stage. The report is structured in 3 parts: the first part deals with the international perspectives about character and virtue education in terms of school practice and teacher training. The second part discusses the historical aspect of moral education in Latvia, from the independence of Latvia to the present day. It also outlines the mainstream approaches in this area in the context of the new education reform. The third part presents a gap analysis and offers recommendations for the implementation of character and virtue education in Latvian schools. The virtues and values included in Latvian legislation are thoughtfully integrated in the school reform project Skola2030. However, whereas the importance of creating and reinforcing students’ habits at school is acknowledged, the possibility of teaching virtues (moral habits) and values at school is not clearly nor stated nor planned. International experience proves that character can be taught and caught at school. This research revealed that in Latvia there is a an almost unanimous support for implementing purposeful character and virtue education at school. It revealed also teachers’ needs of institutional and methodological support
- ItemSkolēnu morālā audzināšana Latvijas skolās: vecāku, skolotāju, topošo skolotāju un skolu un izglītības pārvaldes vadītāju viedokļi(Latvijas Universitātes Pedagoģijas zinātniskais institūts, 2019-03) Fernández González, Manuel Joaquín; Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte, Pedagoģijas zinātniskais institūts2018. gadā tika veikts ievērojams pētījums par skolēnu morālo ieradumu veidošanos Latvijas skolās, kurā piedalījās vairāk nekā 2250 respondentu (skolēni, skolotāji, vecāki, topošie skolotāji un skolu vadītāji) no visiem Latvijas reģioniem. Respondenti aizpildīja starptautiski validētu anketu, kā arī dalījās ar savu viedokli par pētījuma jautājumiem brīvā formā. Viņu izteikumi satur vairāk nekā 13.000 vārdu (apmēram 45 lpp.). Respondentu iesaistīšanās kvalitāte šajā pētījumā norāda uz tā aktualitāti un nepieciešamību. Pētījums veikts Latvijas likumdošanā ietverto vadlīniju par tikumisko audzināšanu Latvijas skolās (15.07.2016. MK noteikumi Nr. 480) kontekstā, ņemot vērā arī aktuālā izglītības satura reformas projekta “Skola2030” pamatnostādnes. Pētījuma jautājumi, kas prezentēti šajā ziņojumā, ir šādi: “Vai skolēnu morālā audzināšana ir daļa no skolotāju lomas?”, “Vai var sekmēt skolēnu rakstura veidošanos mācību stundās?”, “Vai nepieciešams definēt attīstāmās rakstura īpašības skolas dokumentos?”, “Vai skolām jāsekmē skolēnu morālo ieradumu veidošanās, vai tām jāfokusējas uz akadēmiskajiem sasniegumiem?”, “Vai jaunie skolotāji tiek pienācīgi sagatavoti šim audzināšanas darbam?”. Atvērtajos jautājumos respondenti atbildēja arī uz šādiem jautājumiem: “Kā veicināt skolēnu tikumiskā rakstura veidošanos?”, “Kā sagatavot un atbalstīt skolotājus šim darbam?”, “Kā sekmēt ģimenes – skolas sadarbību šajā jomā?” Pētījuma zinātniskā kvalitāte ir augsta - to veica Latvijas Zinātnes padomes eksperts, Pedagoģijas zinātniskā institūta vadošais pētnieks un bijušais direktors, Pedagoģijas zinātņu doktors Manuels Fernandezs sava pēcdoktorantūras projekta ietvaros. Pētījumā izmantota Demos pētījumu aģentūras (UK) izstrādātā un starptautiski validētā anketa, iegūta datu augsta ticamība, kas tika pārbaudīta, izmantojot zinātnisko metodi – Kronbaha alfa testu (α=,827). Pētījums ir reprezentatīvs Latvijas un katra reģiona mērogā, kā arī katrā no iepriekšminētajām respondentu grupām. Datu analīzē tika izmantota mūsdienīga programmatūra: “SPSS 22” kvantitatīvo datu analīzei, bet “NVivo 11 Plus” – respondentu izteikumu analīzei. Ziņojums strukturēts piecās daļās: respondentu viedokļu kopsavilkums (1/5) un vecāku (2/5), skolotāju (3/5), topošo skolotāju (4/5) un skolu un izglītības pārvalžu vadītāju (5/5) viedokļi. Ziņojumā akcentētas kopējās tendences un statistiski nozīmīgās atšķirības starp reģioniem un sektoriem, bet rezultāti tiek prezentēti lakoniski – bez interpretācijas. Tomēr pie rezultātiem minēti daži respondentu izteikumi, kas bagātīgi ilustrē galvenās tendences respondentu atbildēs. Šis materiāls ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas izglītības sistēmā esošo viedokļu un vajadzību izpratnei skolēnu morālo ieradumu veidošanās jomā. Ziņojumā tiek piedāvāta vērtīga tēma personīgajām pārdomām un iespējas tās aktualizēšanai ģimenē, skolotāju sanāksmēs, skolu vadītāju semināros un izglītības politikas veidotāju diskusijās, kā arī akadēmiskajiem mācībspēkiem, kuri nodarbojas ar skolotāju tālākizglītību un topošo skolotāju sagatavošanu.
- ItemASSESSMENT OF A PILOT PROGRAMME FOR SUPPORTING PRINCIPALS’ LEADERSHIP FOR CHARACTER EDUCATION IN LATVIAN SCHOOLS(University of Birmingham, 2020-08) Fernández González, Manuel JoaquínThis dissertation presents the elaboration and assessment of a 9-hour long professional development programme for school principals about the implementation of character education in Latvian schools. The research questions addressed the programme fit and feasibility, and how participants perceived its influence on their knowledgeability of, and their leadership competence for character education. The programme elaboration was based on the analysis of school principals’ needs in Latvia, and it was implemented in February-March 2020 in Riga and surroundings. Thirty-five school-leaders participated in this practitioner research, which used mixed methods (questionnaires pre- and post-intervention with rating and open questions, focus group discussion and a reflective journal). The rich data obtained were analysed using SPSS 26, AQUAD 7 and NVivo 11. The results confirmed the programme fit and feasibility and highlighted the importance of combining personal reflection and sharing in the programme activities, of offering professional materials practically useful at school, and of creating a friendly atmosphere of mutual trust and support. Based on the results, suggestions for improving the programme and for further research were put forward.
- Item“ARETE-school” gala ziņojums(Latvijas Universitāte, 2020-10) Fernández González, Manuel JoaquínŠajā ziņojumā ir informācija par pēcdoktorantūras projektu “Izglītības modernizācija Latvijas skolās, īstenojot inovatīvu pētniecībā balstītu programmu par 21. gadsimta kompetencēm un tikumu ētikas attīstību ar virtuālās telpas atbalstu (ARETE-school)” (Projekta līguma numurs: 1.1.1.2/ VIAA/1/16/071). Projekts tika īstenots no 2017. gada novembra līdz 2020. gada oktobrim, un tā kopējās izmaksas bija EUR 133,806. Projekta iznākuma rādītāji tika pilnībā sasniegti: tika izveidota jauna un ilgtspējīga pētnieka darba vieta, tika publicēti 9 zinātniskie raksti indeksētajos žurnālos un 3 pētniecības ziņojumi, ir izstrādāta jauna tehnoloģija, kura varētu tikt komercializēta (tiešsaistes platforma “Arete research”), un jauns IKT uzņēmums ir sācis sadarbību ar pētniecības iestādi (Latvijas Universitāte).. Ziņojums ir strukturēts 4 sadaļās: 1. sadaļā ir aprakstīta pētniecības programmas īstenošana, tostarp informācija par mērķu sasniegšanu, pētniecības pasākumu īstenošanu, sadarbības partneru iesaistīšanu, galvenajiem grozījumiem pētniecības projektā un ilgtspējību un pētniecības rezultātu turpmāku izmantojamību. 2. sadaļā apskatīta projekta zinātniskā kvalitāte, jo īpaši attiecībā uz pēcdoktorantūras pētnieka prasmju un kompetences uzlabošanu, pētniecības pieteikuma zinātnisko rezultātu skaidrību un zinātnisko kvalitāti, tiešsaistes platformas “Arete research” aprakstu un sasniegto rezultātu kvalitāti un ilgtspējību. 3. iedaļā skaidrota projekta sociālekonomiskā ietekme un sniegta informācija par pētniecības projekta rezultātu izplatīšanu un zināšanu pārnesi. Visbeidzot, 4. sadaļā sniegta informācija par projekta īstenošanas kvalitāti un pētniecības projekta kopsavilkuma budžetu. Ziņojuma beigās tiek arī piedāvāts pielikums ar dažiem vizuāliem materiāliem par projektu.
- Item“ARETE-school” programmas pilotēšanas zinātniskā uzraudzība(University of Latvia, 2020-10) Fernández González, Manuel JoaquínPēcdoktorantūras pētījuma programmas “ARETE school” mērķis bija vispārējās izglītības modernizācija Latvijas skolās, galveno uzmanību pievēršot rakstura izglītībai, sniedzot pētniecisku pamatojumu programmas “Arete school” modelēšanai un zinātniski uzraugot tās pilotēšanu un īstenošanu. Šajā ziņojumā ir iekļauta informācija par programmas “Arete school” zinātniskās uzraudzības organizēšanu, kas, ievērojot provizoriskās izpētes secinājumus un vidusposma ziņojuma ieteikumus, tika īstenota divos posmos: 1) “Arete catalyst” pilotprogrammas zinātniskais monitorings (pasniedzēju tālākās izglītības programma rakstura izglītībai); un 2) “Arete leadership” zinātniskais monitorings (nepārtrauktas attīstības programma skolu vadītājiem). “Arete catalyst” zinātniskais monitorings ietvēra transnacionālas skolotāju tālākizglītības programmas izstrādi rakstura izglītībai sadarbībā ar Erasmus + programmu “Atbalsts pedagogiem personīgu prasmju un rakstura izglītības attīstīšanai skolā”, kā arī tās pielāgošanu Latvijas sociālkultūras videi un tās pilotēšanu 2019. gadā Latvijas Universitātē. “Arete leadership” zinātniskais monitorings ietvēra programmas izstrādāšanas un īstenošanas zinātnisko uzraudzību, kas tika īstenota 2020. gada pavasara sākumā ciešā sadarbībā ar Rīgas un Pierīgas izglītības pārvaldēm. Programmas “Arete school” pilotprogrammas zinātniskā uzraudzība ļauj secināt, ka skolotāju un vadītāju tālākizglītības programmu izstrādē ir absolūti nepieciešams ņemt vērā viņu vajadzības, vēlmes un vērtības un ka šādās programmās būtu jādod dalībniekiem iespēja izveidot patiesu mācīšanās kopienu, kurā viņi jūtas cienīti un uzklausīti, un ka viņi ir programmas kopīgo zināšanu un pieredzes līdzveidotāji. Turklāt šādu programmu panākumu atslēga bija nodrošināt dalībniekiem praktiskus instrumentus, ko viņi būtu gatavi izmantot savā skolā, lai īstenotu un novērtētu rakstura izglītības nodrošināšanu. Dalībnieku atbildes gandrīz vienprātīgi norāda uz viņu interesi un vispārējo apmierinātību ar “Arete school” programmu. Pamatojoties uz šo pētījumu, tika izvirzīti daži galvenie ieteikumi tālākai īstenošanai.
- ItemScientific monitoring of ‘Arete-school’ programme piloting(University of Latvia, 2020-10) Fernández González, Manuel JoaquínThe aim of the postdoctoral research programme ‘ARETE school’ was the modernization of general education in Latvian schools, with a focus on character education, by providing research-grounded basis for modelling the ‘Arete school’ programme and scientifically monitoring its piloting and implementation. This report includes information about the organization of the scientific monitoring of the ‘Arete school’ programme, which, following the conclusions of the preliminary research and the recommendations of the mid-term report, was implemented in two steps: 1) scientific monitoring of ‘Arete catalyst’ pilot programme (a teacher training programme for character education); and 2) scientific monitoring of ‘Arete leadership’ (a continuous development programme for school leaders). The scientific monitoring of ‘Arete catalyst’ included the monitoring of the elaboration of an transnational teacher training programme for character education in collaboration with the Erasmus+ programme ‘Supporting teachers for developing intra-personal competencies and character education at school’, as well as of its adaptation to the Latvian socio-cultural environment and its piloting in 2019 by the University of Latvia. The scientific monitoring of ‘Arete leadership’ included the monitoring of the elaboration and the implementation of the programme, which was implemented in early Spring 2020 in close collaboration with the municipalities of Riga and Riga surroundings. The scientific monitoring of the piloting of ‘Arete school’ programme lead to the conclusion that in the elaboration of teachers’ and principals’ training programmes for character education, the consideration of their needs, expectations and values is absolutely necessary; and that such programmes should give the participants the possibility of creating a true learning community, where they feel respected and listened to, and are co-creators of the knowledge and experience shared in the programme. Moreover, a key to the success of such programmes was to provide participants practical tools ready to use at their school for implementing and assessing the provision of character education. Participants’ answers point almost unanimously to their interest in and general satisfaction with ‘Arete school’ programme. Based on this research, some key recommendations were put forward.
- Item“Arete-school” final report(University of Latvia, 2020-10) Fernández González, Manuel JoaquínThis report contains information regarding the postdoctoral project “Modernization of school education in Latvia through an innovative research-based program on 21st century competences and virtue ethics development supported by a virtual campus (ARETE-school)” (Project contract number: 1.1.1.2/ VIAA /1/16/071). The project was implemented between November 2017 and October 2020, and had a total cost of EUR 133.806 The output indicators of the project were largely reached: a new and sustainable post-doctoral position was created, 9 scientific articles and 3 research reports were published in indexed journals, a new technology, which could be commercialised, has been elaborated (the online platform “Arete research”), and a new ICT enterprise has started collaboration with the research institution (University of Latvia). The report is structured in 4 sections: Section 1 deals with the description of implementation of the research application, including information about achievement of the objectives, implementation of research activities, involvement of the cooperation partners, main amendments to the research application and sustainability and further usability of the research results. The Section 2 addresses the project scientific quality, regarding in particular the improvement of the postdoctoral researcher’s skills and competences, the clarity and scientific quality of the scientific results of the research application, the description of the online platform ‘Arete research” and the quality and sustainability of the results achieved. In Section 3 the socioeconomic impact of the project is explained, and information is provided about dissemination of the results of the research application and knowledge transfer. Finally, Section 4 provides information about the project implementation quality and the summary budget of the research application. At the end of the report, an appendix with some visual materials regarding the project is also provided.
- ItemLatvijas skolēnu morālā rakstura attīstīšana: 1. mērījuma rezultāti (2022. gada pavasarī, 2., 5. un 7. klase)(LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pedagoģijas zinātniskais institūts, 2022-11) Fernandez Gonzalez, Manuel Joaquin; Surikova, SvetlanaLatvijas Zinātnes padomes finansētā projekta ietvaros (2022-2024) Latvijas Universitātes zinātnieku komanda veic longitudinālu pētījumu par skolēnu tikumisko izaugsmi. Pētījums veikts Latvijas likumdošanas (Izglītības līkuma 10.1 panta “Izglītība un tikumība” un MK noteikumos (Nr. 480) noteikto vadlīniju par tikumisko audzināšanu) kontekstā, ņemot vērā arī projekta “Skola2030” pamatnostādnes par vērtībām un tikumiem jaunajā izglītības saturā. Pētījuma jautājumi, kas ievirzīja pētniecisko procesu un uz kuriem šajā ziņojumā tiek sniegtas atbildes, ir šādi: Kā skolēni saprot, kas ir un kā notiek morālā izaugsme? Vai viņi ir ieinteresēti un vēlas iesaistīties savā morālajā izaugsmē? Kāda ir viņu pieredze (motivācija, šķēršļi, stratēģijas) tikumu iedzīvināšanā un praktizēšanā ikdienas dzīvē? Vai viņi izjūt gandarījumu un atbalstu savā morālajā izaugsmē, tādējādi nostiprinot savu morālo identitāti? 2022. gada pavasarī tika veikts pētījuma par 2., 5. un 7. klašu skolēnu attieksmi pret morālā rakstura attīstīšanu 1. mērījums, kurā piedalījās 1983 skolēni no 63 skolu 122 klasēm dažādos Latvijas reģionos. Skolēni reflektēja par savu morālo izaugsmi, aizpildot teorētiski pamatotu un praksē validētu anketu, kurā iestrādāti četri galvenie morālās izaugsmes aspekti: A – skolēnu izpratne par morālā rakstura attīstības procesu; B – lēmums iesaistīties savā morālajā izaugsmē (brīvi un apzināti vēlēties kļūt par labāku cilvēku); C – praktiskā iesaistīšanās savā morālajā izaugsmē, praktizējot tikumus ikdienā; un D – morālā identitāte (izjustais gandarījums un atbalsts morālās izaugsmes procesā). Pētījuma augsto zinātnisko kvalitāti nodrošina Latvijas Zinātnes padomes eksperti, LU PPMF Pedagoģijas zinātniskā institūta vadošie pētnieki, kā arī vairāki izglītības zinātņu doktoranti un maģistranti. Pētījumā izmantotās anketas jautājumu iekšējās saskaņotības un datu ticamības līmenis tika pārbaudīts, pielietojot zinātnisko metodi – Kronbaha alfa testu (α = 0,815). Pētījums ir reprezentatīvs Latvijas izglītības sistēmas mērogā ar statistisku kļūdu 2% robežās, kā arī katrā no vecumposmiem (2., 5. un 7. klase) ar statistisku kļūdu 4% robežās. Ziņojums strukturēts četrās daļās: pētījuma 1. mērījuma rezultātu kopsavilkums (1/4), 2. klašu skolēnu (2/4), 5. klašu skolēnu (3/4) un 7. klašu skolēnu (4/4) anketēšanas rezultāti. Ziņojumā akcentētas kopējās tendences, un rezultāti tiek prezentēti lakoniski – bez interpretācijas. Tomēr pie rezultātiem minēti daži respondentu izteikumi, kas bagātīgi ilustrē galvenos rezultātus. Šis ziņojums piedāvā unikālu skatījumu uz skolēnu viedokļiem par sava morālā rakstura attīstīšanu. Tas ir īpaši noderīgi vecākiem, pedagogiem un skolas vadītājiem, kuri vēlas atbalstīt skolēnu morālo izaugsmi, un ir arī nozīmīgs ieguldījums tikumiskās audzināšanas pilnveidei un nostiprināšanai Latvijas izglītības sistēmā. Ziņojumā tiek piedāvāta vērtīga informācija personīgajām pārdomām un šīs tēmas aktualizēšanai ģimenē, klasē, skolotāju sanāksmēs, skolu vadītāju semināros un izglītības politiķu diskusijās, Tā ir saistoša arī akadēmiskajam personālam, kas piedalās topošo skolotāju sagatavošanā un strādājošo skolotāju tālākizglītības nodrošināšanā.