Publicēti raksti (LaVI) / Published Articles
Permanent URI for this collection
Browse
Browsing Publicēti raksti (LaVI) / Published Articles by Title
Now showing 1 - 20 of 22
Results Per Page
Sort Options
- ItemAcoustic and aditory characteristics of the Latvian monophthong system(Helmut Buske Verlag, 2012) Grigorjevs, Juris
- ItemAntonius – Tenis un Antiņš. Ieskats latviešu personvārdu attīstībā(LU Latviešu valodas institūts, 2015) Siliņa-Piņķe, Renāte
- ItemĀru vārdi 17. gadsimta beigu Vidzemes kartēs. Sāvienas (Sawensee) un Aburtu (Lüggen) muižas piemērs(LU Latviešu valodas institūts, 2020) Siliņa-Piņķe, RenāteVidzeme, one of the cultural and historical regions of Latvia, became a part of the kingdom of Sweden during the 17th century. Subsequently, Swedish cartographers mapped the estates of Vidzeme and then compiled maps of larger territories then called castle districts. The present research inspects 11 of these late 17th century maps and analyzes the microtoponyms found there. For an illustration, the maps of Sāviena (Sawensee) and Aburti (Lüggen) estates are chosen. This paper consider as microtoponyms not only the names of meadows, forests, swamps and hills, but also some hydronyms denoting smaller rivers and lakes that had not yet been academically analyzed, in total names of 26 objects. The majority of these microtoponyms denote what was then called streijgabali – remote parts of agricultural land that belonged to a central property but did not have a direct border with it. These maps depict some no longer existing lakes and swamps (e.g. Linn Siöö, Linne Purwe, Werdig purw), contain some almost unintelligible names of forests no longer known (e.g. Ewaete Sille), and testify about the ancient status of some place names (e.g. Pillis Kalln). The remote parts of land properties are often defined in map legends in Swedish as buskland i bruk, i.e. woodlands and scrublands. In most cases the names of these properties contain the generic element gabals ‘piece’. These placenames are often related to objects in the area. Four of them – Kanger, Pargull, Pasʃele and Saulleskaln – became farmhouse names during the following centuries. The number of these placenames is not sufficient to reconstruct the linguistic landscape of the 17th century estates. Nevertheless, they give an insight into the concepts of centre and periphery of that time and their denominations, into the perception of reference points of a landscape, and into the creative mind of the 17th century people.
- ItemBaltic and Finnic linguistic relations reflected in geolinguistic studies of the Baltic languages(University of Tartu Press, 2014) Stafecka, Anna
- ItemDundaga parish oronyms (hill names) of Livonian origin in Juris Plāķis’ Latvian toponym publication(University of Tartu Press, 2014) Bušs, Ojārs
- ItemEnglish in Latvia: Symbol of European Identity, Tool for Career Promotion or “the Third Force”?(De Gruyter Mouton, 2014) Druviete, Ina
- ItemFemme(Editura Universităţii din Bucureşti, 2014) Timuška, Agris
- ItemFinnicisms in the place-names of Ērģeme parish (Latvia)(Estonian Academy of Sciences, 2013) Jansone, Ilga
- ItemHomme(Editura Universităţii din Bucureşti, 2014) Timuška, Agris
- ItemIdejas un ieteikumi uzņēmuma nosaukšanai(LU Latviešu valodas institūts, 2021) Berra, SolvitaBukletā ir sniegts pārskats par uzņēmumu nosaukumu veidiem (tieši, simboliskie un jauktie nosaukumi; triviāli un netriviāli nosaukumi, lokāli, globāli un glokāli nosaukumi) un lingvistiskās izveides stratēģijām un līdzekļiem (piem., prefiksāciju, salikteņu veidošanu, okazionālismu radīšanu) latviešu valodā.
- ItemThe influence of the design of removable dentures on patient's voice quality(2011) Broka, Kristine; Vidzis, Aldis; Grigorjevs, Juris; Sokolovs, Janis; Zigurs, Guntis
- ItemThe Latvian language in the Linguistic Landscape of Daugavpils (The middle of the 19th century – nowadays).(2015) Pošeiko, SolvitaThis paper will focus on the LL of Daugavpils from a diachronic point of view in order to describe the usage of the Latvian language in the public space since the middle of the 19th century until today, as well as the socio-economic and political factors which influence the language situation. Research sources are old photos which depict legible signboards, and photos obtained during LL research 2013. The role of the Latvian language in public information increased during the first period of independence, when ideas of nationalism become widespread and the first normative documents about language usage were approved. However, the stability of Latvian as the main language of the public was only established during the first Latvian Republican period at the end of the 20th century, when the State Language Law was passed and implemented in linguistic practice. Currently, the linguistic landscape reflects the political, socio-pragmatic, and social identity motivations of the owners of public texts, but within the confines of the restrictions imposed by language laws.
- ItemLingvistiskās ainavas valodas pārvaldība Latvijā: no teorijas līdz metalingvistiskām sarunām par valodas situāciju publiskajā telpā(Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultāte, 2018) Pošeiko, Solvita; Helviga, AnitaLingvistiskā ainava kā viena no rakstveida valodas funkcionalitātes jomām ir būtiska valodu lietojuma organizēšanas, īstenošanas un izzināšanas platforma. Tās publiskums ir viens no iemesliem, kādēļ sabiedrībā sporādiski tiek izvērstas metalingvistiskas sarunas par valodu lietojuma atbilsmi literārās valodas normām un Valsts valodas likumam. Rakstam ir divi mērķi. Teorētiskais mērķis ir aplūkot valodas pārvaldības teoriju kā metalingvistisko darbību modeli citu valodas politikas un plānošanas izpētes pieeju kontekstā. Savukārt praktiskais mērķis ir parādīt, kā valodas pārvaldības teorētiskais modelis var tikt izmantots atsevišķu gadījumu izpētei. Rakstā vispirms ir aplūkotas četras pieejas valodas plānošanas, organizēšanas un regulēšanas raksturošanai (klasiskā, jomu, kritiskā un valodas pārvaldība), tās sasaistot ar zinātnisko praksi Latvijā, īpaši ar pētījumiem, kas ir attiecināmi uz lingvistiskās ainavas studijām. Tad ir sniegts pārskats par lingvistiskās ainavas valodas pārvaldības tradīciju un tās ietekmējošiem faktoriem Latvijā. Pēc tam ir analizēts viens gadījums – trilingvāla ielas nosaukuma zīmes kā valodas problēmas izveide, uztvere un interpretācija. Raksta beigās ir sniegts kopsavilkums ar būtiskākajiem secinājumiem un idejas turpmākajiem pētījumiem.
- ItemLocus equations for Latvian consonants(LU Latviešu valodas institūts, 2014) Čeirāne, Solveiga; Indričāne, Inese; Taperte, Jana
- ItemMultimodāli teksti latviešu valodas apguvē: zināšanām, prasmēm, emocijām(Latviešu valodas aģentūra, 2018) Pošeiko, SolvitaRakstam ir divas daļas: teorētiskā un praktiskā daļa. Teorētiskajā daļā es skaidrošu, kas ir izglītojošā semiotika (edusemiotics) un kā tajā tiek definēta mūsdienu sabiedrībai atbilstoša izglītība un zīmju loma mācību procesā un vispārējās dzīves pieredzes gūšanā. Tad pavisam īsi formulēšu, kas ir multimodāli teksti un kā tie aplūkojami mācību procesa kontekstā. Savukārt praktiskajā daļā es piedāvāšu tēmas “Dalīšanās ar mīlestību” izvērsumu 7.–9. klasei. Tēmas apguvē ir paredzēti autentiski teksti ar verbālas un vizuālas informācijas apvienojumu: grafiti teksti, tīmeklī populārās mēmes, emuāri un video reklāma, arī tradicionālāki teksti, piemēram: dzeja, ziņu portālu informatīvie teksti, vēstules un dziesmas.
- ItemOn flora semantics in house names found in Vidzeme: materials contained in the 1826 counting of souls in Vidzeme province(Institute of Slavic Studies of the Polish Academy of Sciences, 2014) Jansone, Ilga
- ItemPar viduslejasvācu valodas pēdām latviešu īpašvārdos(Vilniaus universitetas, 2020) Siliņa-Piņķe, RenāteThe great impact of Middle Low German on the Latvian language during the 13–16th century is a well-known and rather widely researched fact. However, the main focus of linguists' attention has so far been on the apellative vocabulary. This article therefore aims to highlight the traces of Middle Low German on Latvian proper names – placenames and personal names (both first names and surnames) – during the time of their appearance and also nowadays (also touching upon the issue of onyms that have disappeared during previous centuries). The system of Latvian personal names (as the ancient Baltic two-stem personal names gradually disappeared during the 13–14th century), was largely built on the basis of Christian names in their Middle Low German versions. Among these Latvian names, borrowed from Middle Low German and still in use in the 21st century, we can note Ģederts, Indriķis, Jurģis, Tenis, Ints, Inta etc. In the context of placenames, one must take into account the historical diglossia that lasted until the 1st half of the 20th century. Between the German (initially Middle Low German) and Latvian names of cities, villages and manors there has been a diverse and manifold interaction. Meanwhile, in the names of farmhouses which were mostly coined in Latvian, one can observe many onymized borrowings from Middle Low German. The oldest Latvian surnames used in Riga during the 15–16th century can sometimes be (and are) interpreted as the first documentally attested instances of some Middle Low German borrowings in the Latvian language. Among the main conclusions of this article, one can point out the fact that most Middle Low German elements have entered Latvian proper names indirectly, through borrowed common nouns. Moreover, it is essential to continue the research (especially in the field of surnames) and to reevaluate the impact of Middle Low German borrowings in the Latvian language.
- ItemPersoniskā, lokālā, globālā un glokālā aktualizācija Latvijas komerciālo nosaukumu ainavā(Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts, 2020) Pošeiko, SolvitaŠim rakstam ir divi savstarpēji saistīti mērķi: teorētiskais un praktiskais. Teorētiskais mērķis ir skaidrot galvenos pētījuma terminus (globalizācija, lokalizācija un glokalizācija) no valodniecības perspektīvas un iztirzāt komerciālo nosaukumu izveides stratēģijas un līdzekļus, kas tiek izmantoti personiskās, lokālās, globālās un glokālās informācijas izteikšanai. Praktiskais mērķis ir aplūkot Latvijas komerciālo ainavu globalizācijas, lokalizācijas un glokalizācijas teoriju kontekstā, plašāk analizējot atsevišķus vietējo uzņēmumu nosaukumus. Raksta struktūra ir pakārtota mērķiem, to noslēdzot ar kopsavilkumu, kurā apkopoti galvenie secinājumi.
- ItemRevaluation of graffiti as unwanted texts in language acquisition(Adam Mickiewicz University, 2018) Pošeiko, SolvitaThe aim of the article is to theoretically substantiate the use of graffiti in the learning process and practically demonstrate how graffiti texts could be included in language acquisition (especially in the language as a first language lessons). Graffiti examples are taken from the linguistic landscape of Latvia to discuss with secondary school pupils the language use in the city, emotions in language, as well as to enhance understanding of linguistic and visual images on the various levels. The education context of Latvia is presented first, then the edusemiotics theory is briefly explained, followed by the general description of graffiti as a public sign. In the practical part, three ideas for work with graffiti during lessons of the Latvian language are proposed. The end of the article offers an assessment of examples and conclusions. Graffiti as authentic text is a tool to attract the pupils’ attention and to speak about both specific linguistic issues and the issues important to the pupils. Methodologically practical examples showed that including graffiti texts in the learning process is not an impossible or a deprecatory idea.
- ItemRīgas centra lingvistiskās ainavas izkārtnes 20. gs. pirmajā pusē(LU Akadēmiskais apgāds, 2018) Pošeiko, SolvitaPētījumā ir aplūkots vairāk nekā 1200 valodas zīmju senās fotogrāfijās un atklātnēs no Latvijas arhīviem un muzejiem, Latvijas Nacionālās bibliotēkas resursiem, vēstures grāmatām un tīmekļa vietnēm un žurnāliem. Būtiskākie secinājumi: • Rīgas lingvistiskā ainava nav bijusi monolingvāla; atsevišķi publiskie teksti vai iestāžu/uzņēmumu ārējās reklāminformācijas bieži ataino divu un trīs valodu lietojumu. • Valodas lietojums lingvistiskajā ainavā 20. gadsimta pirmajā pusē atspoguļo katra laikposma valodas politiku un pārvaldību: krievu, vācu un latviešu valodu gadsimta sākumā, latviešu valodas dominanci brīvvalsts laikā, latviešu un krievu valodu padomju laikā. • Publiskie teksti latviešu valodā ļauj izsekot latviešu rakstu valodas attīstībai, tie uzrāda t. s. čupu burtus (2–3 burtu blakus lietojums atsevišķu valodas skaņu apzīmēšanai); garumzīmju trūkumu vai apzīmēšanu ar h; burta w lietojumu; ee rakstību divskaņa ie vietā vēl 20. gadsimta 30. gadu sākumā; katra perioda leksiku (piem., traktieris ‘zemākās šķiras restorāns’, bencins, vadonis, tautu draudzība, universālveikals), vārdu savienojumus un sintaktiskās konstrukcijas. • Komerciālo nosaukumu raksturīgākā pazīme – īpašnieku antroponīmu lietojums, ko vēlāk pamazām nomaina uzņēmuma veida vai preču un pakalpojumu norāde, retāk – simboliskie nosaukumi.