Publicēti raksti (LaVI) / Published Articles
Permanent URI for this collection
Browse
Recent Submissions
Now showing 1 - 5 of 22
- ItemPar viduslejasvācu valodas pēdām latviešu īpašvārdos(Vilniaus universitetas, 2020) Siliņa-Piņķe, RenāteThe great impact of Middle Low German on the Latvian language during the 13–16th century is a well-known and rather widely researched fact. However, the main focus of linguists' attention has so far been on the apellative vocabulary. This article therefore aims to highlight the traces of Middle Low German on Latvian proper names – placenames and personal names (both first names and surnames) – during the time of their appearance and also nowadays (also touching upon the issue of onyms that have disappeared during previous centuries). The system of Latvian personal names (as the ancient Baltic two-stem personal names gradually disappeared during the 13–14th century), was largely built on the basis of Christian names in their Middle Low German versions. Among these Latvian names, borrowed from Middle Low German and still in use in the 21st century, we can note Ģederts, Indriķis, Jurģis, Tenis, Ints, Inta etc. In the context of placenames, one must take into account the historical diglossia that lasted until the 1st half of the 20th century. Between the German (initially Middle Low German) and Latvian names of cities, villages and manors there has been a diverse and manifold interaction. Meanwhile, in the names of farmhouses which were mostly coined in Latvian, one can observe many onymized borrowings from Middle Low German. The oldest Latvian surnames used in Riga during the 15–16th century can sometimes be (and are) interpreted as the first documentally attested instances of some Middle Low German borrowings in the Latvian language. Among the main conclusions of this article, one can point out the fact that most Middle Low German elements have entered Latvian proper names indirectly, through borrowed common nouns. Moreover, it is essential to continue the research (especially in the field of surnames) and to reevaluate the impact of Middle Low German borrowings in the Latvian language.
- ItemRevaluation of graffiti as unwanted texts in language acquisition(Adam Mickiewicz University, 2018) Pošeiko, SolvitaThe aim of the article is to theoretically substantiate the use of graffiti in the learning process and practically demonstrate how graffiti texts could be included in language acquisition (especially in the language as a first language lessons). Graffiti examples are taken from the linguistic landscape of Latvia to discuss with secondary school pupils the language use in the city, emotions in language, as well as to enhance understanding of linguistic and visual images on the various levels. The education context of Latvia is presented first, then the edusemiotics theory is briefly explained, followed by the general description of graffiti as a public sign. In the practical part, three ideas for work with graffiti during lessons of the Latvian language are proposed. The end of the article offers an assessment of examples and conclusions. Graffiti as authentic text is a tool to attract the pupils’ attention and to speak about both specific linguistic issues and the issues important to the pupils. Methodologically practical examples showed that including graffiti texts in the learning process is not an impossible or a deprecatory idea.
- ItemIdejas un ieteikumi uzņēmuma nosaukšanai(LU Latviešu valodas institūts, 2021) Berra, SolvitaBukletā ir sniegts pārskats par uzņēmumu nosaukumu veidiem (tieši, simboliskie un jauktie nosaukumi; triviāli un netriviāli nosaukumi, lokāli, globāli un glokāli nosaukumi) un lingvistiskās izveides stratēģijām un līdzekļiem (piem., prefiksāciju, salikteņu veidošanu, okazionālismu radīšanu) latviešu valodā.
- ItemMultimodāli teksti latviešu valodas apguvē: zināšanām, prasmēm, emocijām(Latviešu valodas aģentūra, 2018) Pošeiko, SolvitaRakstam ir divas daļas: teorētiskā un praktiskā daļa. Teorētiskajā daļā es skaidrošu, kas ir izglītojošā semiotika (edusemiotics) un kā tajā tiek definēta mūsdienu sabiedrībai atbilstoša izglītība un zīmju loma mācību procesā un vispārējās dzīves pieredzes gūšanā. Tad pavisam īsi formulēšu, kas ir multimodāli teksti un kā tie aplūkojami mācību procesa kontekstā. Savukārt praktiskajā daļā es piedāvāšu tēmas “Dalīšanās ar mīlestību” izvērsumu 7.–9. klasei. Tēmas apguvē ir paredzēti autentiski teksti ar verbālas un vizuālas informācijas apvienojumu: grafiti teksti, tīmeklī populārās mēmes, emuāri un video reklāma, arī tradicionālāki teksti, piemēram: dzeja, ziņu portālu informatīvie teksti, vēstules un dziesmas.
- ItemPersoniskā, lokālā, globālā un glokālā aktualizācija Latvijas komerciālo nosaukumu ainavā(Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts, 2020) Pošeiko, SolvitaŠim rakstam ir divi savstarpēji saistīti mērķi: teorētiskais un praktiskais. Teorētiskais mērķis ir skaidrot galvenos pētījuma terminus (globalizācija, lokalizācija un glokalizācija) no valodniecības perspektīvas un iztirzāt komerciālo nosaukumu izveides stratēģijas un līdzekļus, kas tiek izmantoti personiskās, lokālās, globālās un glokālās informācijas izteikšanai. Praktiskais mērķis ir aplūkot Latvijas komerciālo ainavu globalizācijas, lokalizācijas un glokalizācijas teoriju kontekstā, plašāk analizējot atsevišķus vietējo uzņēmumu nosaukumus. Raksta struktūra ir pakārtota mērķiem, to noslēdzot ar kopsavilkumu, kurā apkopoti galvenie secinājumi.