Reliģiski-filozofiski raksti

Permanent URI for this collection

https://dspace-dev.lu.lv/handle/7/31603

Reliģiski-filozofisku rakstu mērķis ir padziļināt lasītāju zināšanas par reliģiski filozofisko ideju vēsturi, attīstību mūsdienās un to vietu Latvijas un Eiropas kultūrā. Tas iznāk 1 reizi gadā latviešu un angļu valodā ar rakstu kopsavilkumiem atbilstoši angļu un latviešu valodā. Krājums ir pieejams arī Centrālās un Austrumeiropas Interneta bibliotēkā (Central and Eastern European Online Library, CEEOL) un no 2013. gada - SCOPUS datu bāzē.

Religious-Philosophical Articles is a double-blind peer-reviewed periodical with the international editorial board. It publishes articles aimed at deepening readers’ knowledge and understanding on the history of religious-philosophical ideas, their development in nowadays and their place in the Latvian and European culture. It is published at least once a year in Latvian and English. Editions of Religious-Philosophical Articles are available in Central and Eastern European Online Library, CEEOL, as well as in EBSCO and SCOPUS databases.

ISSN 1407-1908.

-----------------------

Browse

Now showing 1 - 18 of 18

Reliģiski-filozofiski raksti, Speciālizlaidums I
(LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2022-05-22) Kļaviņš, Kaspars; Jung Ran Park; Shvets, Svitlana; Pak, Antonina; Tsoy, Inna; Guryeva, Anastasia; Baltgalve, Agita; Haijima, Agnese; Šķestere, Ildze; Lāms, Ojārs; Miuller, Karole; Taivāns, Leons Gabriels; Kumpis, Arvydas; Byoung Yoong Kang; Didvalis, Linas; Kleinhofa, Ingrīda
A special issue, “Remembering the Past and the Future - Korean Culture in a Changing World,” is devoted to understanding Korean culture. Regardless of the bulk of comprehensive information available today, accurate knowledge of the Asian culture in Europe or the European culture in Asia has not become considerably deeper. Sometimes even to the contrary – the old stereotypes continue to exist as part of the packaging for pseudo information adjusted to the short-term goals of the contemporary globalised society, supplemented by travel guides and announcements tailored to the needs of immediate politically economic conjuncture. And yet, this is only the top of the intercultural communication iceberg. The articles published in this issue reveal the complexity of Korean culture in history and nowadays.
Reliģiski-filozofiski raksti, XXX
(LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2021-06) Krumina-Konkova, Solveiga
Many distinct aspects of Korean spirituality and education in the context of cross-cultural communication were discussed at the 2nd online conference of the Baltic Association for Korean Studies (BAKS), which was held at the University of Latvia on 26 and 27 November 2020. The international conference organised by the University of Latvia covered a wide range of topics that sparked discussions among researchers, teaching staff and students: Korea’s national religious movements, which invite comparison to the national romanticism of 19th-century Eastern Europe or 20th-century neopaganism in the Baltics; the effect of Christianity on Korean literature, which is reminiscent of the Moravian mission to Latvia and Estonia; issues of Korean expat identity, which helps us to understand the plight of people swept up in waves of emigration from the Baltic states; a comparison of historical interpretations in Korea and Lithuania as an interesting example of similar views of the past in Europe and East Asia; recommendations for teaching the Korean language at European universities as a tool for communication and a carrier of cultural information; the role of pop culture in the context of complex geopolitical relations; the integration of ancient cultural heritage into contemporary literature; the synthesis of local and foreign traditions in philosophy. The speakers represented a range of disciplines in the humanities from history to linguistics and literature, to accentuate the need for an interdisciplinary approach to comparative studies of culture. The reports are available in the form of research articles in this special issue of the journal, which presents analogies between the societies of East Asia and Europe in a new light for a better understanding of the “similarities and “differences” and perhaps a forecast of the future of humanity from the dual vantage points of Korea and the Baltics.
Reliģiski-filozofiski raksti, 17
(LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2014) Krūmiņa-Koņkova, Solveiga
No pirmā skata varētu šķist, ka „Reliģiski-filozofisku rakstu” XVII krājums ir par bailēm. Jo ko gan citu mēs gribam sagaidīt, lasot šausmu literatūru, kā vien iespēju baidīties? Vai ko gan citu mēs izjūtam, lasot par karu un domājot par to, cik tuvu tas jau atkal stāv pie mūsu durvīm? Tieši par šādām bailēm raksta mūsu „Reliģiski-filozofisku rakstu” autori Bārbala Simsone un Igors Šuvajevs. Mēs varam skatīties uz šajos „Reliģiski-filozofiskos rakstos” publicētajiem darbiem kā uz dažādām stratēģijām, kurām visām ir viens mērķis: sadzīvot ar saviem dēmoniem – bailēm no pasaules, citiem cilvēkiem, savas nepilnības un arī nāves... Tā, viena no šādām stratēģijām varētu būt filozofiskā teoloģija, kuras vēsturi turpina skatīt Jānis Vējš rakstā „Filozofiskā teoloģija un lingvistiskais pavērsiens”, otra – Latvijas pirmo jogu sevis pilnveidošanas meklējumi. To vēsturi savukārt detalizēti aplūkojusi Solveiga Krūmiņa-Koņkova. Vēl cita stratēģija – Aināra un Annes Sauku rakstos par Nīči kā „sabiedriskā nihilisma diagnosticētāju”, viņa skatījumu uz cilvēku un aicinājumu pārvarēt kultūru, tradīciju un reliģisko praksi, kas „nekādā veidā nevēršas pie un neveicina to cilvēka daļu, kas ir radītājs”. Un tieši tāpat savus dēmonus piejaucēt mēģina etno-pagānisma praktizētāji Ungārijā un Rumānijā, ar kuru reliģisko pieredzi savā rakstā mūs iepazīstina vieni no starptautiski pazīstamākajiem ungāru antropologiem – Ištvans Povedaks un Laslo Otilla Hubešs.
Reliģiski-filozofiski raksti, 18
(LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2015) Krūmiņa-Koņkova, Solveiga
Izdevums veltīts starptautiskajai konferencei “Starp Austrumiem un Rietumiem: jaunatne, reliģija, politika”, kuru 2014. gada rudenī organizēja Latvijas Reliģijas pētniecības biedrība sadarbībā ar Latvijas Universitāti un Daugavpils Universitāti.
Reliģiski-filozofiski raksti, 19
(LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2015) Krūmiņa-Koņkova, Solveiga
Kā dzīvot civilizāciju sadursmes ēnā? Kā dzīvot, ja tavas civilizācijas vairs nav? No šāda skatupunkta, iespējams, var lasīt arī šos "Reliģiski-filozofiskus rakstus". Par divu civilizāciju sadursmi raksta, piemēram, krievu pētniece Nadežda Beļakova, kuras interešu lokā ir Pareizticīgā baznīca padomju valstī. Vai pakļauties padomju varas noteikumiem un atteikties no savas ticības, vai nostāties tiem pretī, pat tad, ja šai pretestībai ir dzīvības cena? Cits šo "Reliģiski-filozofisku rakstu" autors – Arnis Mazlovskis to nosaucis par izšķiršanos starp determinismu un brīvo gribu. Savukārt, Svetlanas Kovaļčukas apjomīgo rakstu “Parīze – Rīga – Parīze: krievu emigrantu ietekme uz Krievu Studentu Pareizticīgās Vienības darbību Latvijā (1927–1934)” vai arī Valda Tēraudkalna rakstu par teoloģijas un socioloģijas attiecības no 19. gadsimta līdz mūsdienām varētu salīdzināt ar jaunas dzīves pasaules meklējumiem situācijā, kad šķiet, ka vecā pasaule jau vairs nav glābjama. Raksti publicēti latviešu un angļu valodā.
Reliģiski-filozofiski raksti, 20
(LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2016) Krūmiņa-Koņkova, Solveiga
Katrā no rakstiem, kas publicēti šajos "Reliģiski-filozofiskos rakstos", šķiet, iespējams saskatīsim gan pagātnes sprostā patvērušos brīvību ar tās apreibinošajās ilūzijām par neatkarību ārpus sprosta, gan nojaust neatrisināmo un reizēm iznīcinošo dilemmu starp gara un reālo pasauli, starp spēli un brīdi, kad spēle beidzas. Piemēram, par pagātnē iesprostotas virtuālās pasaules konstruēšanu, kuras brīvībā izlaušanās mērāma iznīcinātu dzīvību tūkstošos, mums stāsta Māris Kūlis savā rakstā “Islāma valsts propaganda digitālajā laikmetā”. Uzsverot, ka Islāma valsts īstenotais militārais un ārkārtīgi agresīvais džihāds ar vēl nepieredzētām sekmēm ir izveidojis sinkrētisku reliģiskās degsmes un mūsdienu tehnoloģiju lietojuma kombināciju, Kūlis skrupulozi apraksta Islāma valsts īstenotās propagandas metodes teorētiskos pamatus un argumentēti parāda, ka, vienlaikus būdama gan ar islāma pagātni nesaraujami saistītu teorētisko ideju, gan mūsdienu pastāvošās kultūras situācijas manifestācija un savā propagandā veidojot kareivīga džihāda un mūsdienu tehnoloģiju savienību, Islāma valsts nenoliedzami ir kļuvusi par mūsu laikmeta nežēlības zīmi. Vai arī lietuviešu filozofes Ernestas Molotokienes raksts par starpkultūru informācijas ētikas modeli, kura uzdevums būtu veikt kibertelpā notiekošā uzraudzību. Modeļa autors ir pazīstamais mēdiju ētikas pārstāvis, argentīniešu izcelsmes vācu pētnieks Rafaels Kapuro. Molotokienes raksta novitāte ir autores piedāvājums uzlabot Kapuro modeli, izmantojot tomismā un pāvesta Franciska enciklikā Laudato si‘ formulētos ētiskos principus.
Reliģiski-filozofiski raksti, XXI
(LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2016) Krūmiņa-Koņkova, Solveiga
Reliģiski-filozofiski raksti XXI sniedz ieskatu starptautiskajā konferencē “Jezuītu kultūrvēsturiskais mantojums Latvijā”, kura notika Rīgā 2014. gada 7. un 8. novembrī. Konferenci organizēja toreiz vēl LU aģentūras “LU Filozofijas un socioloģijas institūts” reliģijpētnieki sadarbībā ar Lietuvas–Latvijas jezuītu provinci.
Reliģiski-filozofiski raksti, XXII
(LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2017) Krūmiņa-Koņkova, Solveiga
Novitātes šķietami sen zināmu, taču patiesībā līdz šim neatklātu un neiepazītu reliģiski-filozofisku ideju transformācijās. Piemēram, mūsdienu postsekulārā sabiedrībā nozīmīgām Jurgena Hābermāsa ideju interpretācijām veltīts lietuviešu filozofes Daļas Marijas Stančienes raksts, savukārt itāļu filozofs, fenomenologs Frančesko Alfjēri pievērsies Martīna Heidegera piezīmju burtnīcu analīzei.
Reliģiski-filozofiski raksti, XXIII
(LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2017) Krūmiņa-Koņkova, Solveiga
Religious-philosophical writings XXIII are devoted to the international conference “The Church and the Totalitarian Regime: Secularization and Strategies of Survival”. This conference was organised by the researchers of the Institute of Philosophy and Sociology of the University of Latvia within the framework of the project of the Latvian Council of Science “Thematization of Religious Experience in the Situation of Post-Liberal Spirituality: Latvian Case”. The conference took place in Riga on the 27th–28th of October 2016. The conference discussed the following issues: Church-power relations in a totalitarian state; politics and legislation in the field of religion; administrative control in Church affairs; the repression against representatives of the Church and religious organisations under conditions of totalitarian regimes; Church and national ideology in a totalitarian state; Church and political propaganda. The researchers presented papers also on the relations between The Church and informal social-political movements in the conditions of totalitarian regimes; Church and school; religious education and education; inheritance of tradition and education problems of church servants and attitudes towards religious values and religiosity in the context of the secularised educational system.
Reliģiski-filozofiski raksti, XXIV
(LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2018) Krūmiņa-Koņkova, Solveiga; Kļaviņš, Kaspars; Walter, Aaron T.; Taivāne, Elizabete; Nastevičs, Uģis; Mazlovskis, Arnis; Bičevskis, Raivis; Buligina, Alise; Stūre-Stūriņa, Ieva; Lo Bello, Giulio; Lācis, Krišjānis; Krūmiņa-Koņkova, Solveiga
Par labirintiem un Ariadnes pavedienu Labirinta iziešana kā garīgs rituāls daudziem no mums ir svarīgs arī tagadnē. Taču diez vai tas saista mūs ar senā iniciācijas rita nozīmi. Drīzāk mēs šodien saredzam tajā nevis ceļu, kas ved mūs no savas sākotnes zaudēšanas uz tās no jauna atrašanu, bet gan psiholoģisku iespēju kādu brīdi aizmirst par racionālu domāšanu, ļaujoties labirinta centrā esošās dvēseles balsij, citiem vārdiem, bezapzinātā vēstījumam jeb savai intuīcijai, vai gluži otrādi, pārbaudīt savu loģiku un orientēšanās spējas. Iespējams, vēl vienkāršāk – mūsdienu cilvēkam labirints ir vien veids, kā uz brīdi aizmirst par ikdienas stresu. Ne jau velti visbiežāk mūsdienu labirinti ir daļa no dabas ainavas. Bet kā ar Ariadnes pavedienu? Vai to vajadzēja tikai Tēsejam? Un vai vispār vajadzēja, jo, kā stāsta, drošākais veids, kā izkļūt no labirinta, ir vienkārši turēties pie labirinta sienām. Katrā ziņā viduslaiku cilvēkam Ariadnes pavediens noteikti nebija vajadzīgs, ja nu vien par tādu neuzskata Evaņģēliju, jo tieši tajā bija atrodamas visas norādes viņa grēku nožēlošanas ceļam. Tomēr tas nenozīmē, ka Ariadnes pavediens palicis aizmirsts, jo kā veids, kas palīdz izkļūt no labirinta, tas ir daļa no paša labirinta, tikai tieši tāpat kā labirints arī Ariadnes pavediens ir mainījis savu izskatu un nozīmi. Mēs varam atrast to pieminētu detektīvos, matemātikas uzdevumu un psiholoģijas grāmatās, sudoku spēles metožu aprakstos, un vēl citur, kur ir vajadzība atrast risinājumu neskaidrai situācijai. Ariadnes pavediens šodienas pasaulē ir algoritms sarežģītu uzdevumu risināšanai, vai tie būtu mūsdienu labirinti, vai loģiskas mīklas, vai ētiskas dilemmas. Tas ir process, kurā soli pa solim tiek atrasta saikne starp šķietami nesasaistāmo, kurā tiek atrasta atbilde uz tādu jautājumu, kad liekas, ka vienas atbildes nevar būt, vai ka atbildes nav vispār. Taču Ariadnes pavediens nav tikai sarežģītu uzdevumu risināšanas paņēmiens. Sērens Kirkegors reiz rakstīja, ka tiem, kas ir saņēmuši Ariadnes pavedienu (mīlestību) ir viegli iziet labirintu (dzīvi) un nogalināt briesmoni . Pieņemsim, ka katram no šī Reliģiski-filozofisku rakstu krājumā autoriem ir savs labirints, kurā viņš vai viņa meklē vienīgi iespējamo izeju, un ka arī šeit publicētie raksti ir mazi labirinti, kuros autori atstājuši daļu no atbildes par to, kas atrodas viņu meklējumu centrā. Kāds Ariadnes pavediens vieno publicēto? Varbūt katram autoram tas ir savs, un šo krājumu itin viegli būtu iztēloties kā kamolu, satītu no dažādas krāsas un stipruma pavedieniem. Šeit mazliet attīšu dažus no tiem. Piemēram, amerikāņu pētnieka, Masarika universitātes Brno, Čehijā, un Svēto Kirila un Metodija universitātes Trnavā, Slovākijā, profesora Valtera (Aaron T. Walter) raksta pavediens droši vien būtu zaļā krāsā, jo raksts ir veltīts islamofobijas uzliesmojumam Slovākijā 2016. gada parlamenta vēlēšanu laikā. Islamofobijas, kuru veicina mūslaiku bēgļu krīze Eiropā, izpausmes arī Latvijā ir labi pazīstamas, un, tieši tāpat kā Slovākijā, bailes no musulmaņiem un tās draudiem nacionālai identitātei un kristīgām vērtībām ir atradušas savu vietu mūsu politiskajā diskursā. Tiesa, atšķirībā no Slovākijas, kur islamofobija, kā tas parādās Voltera rakstā piedāvātajā situācijas analīzē, ir būtiski ietekmējusi Slovākijas vēlēšanu rezultātus, Latvijas vēlētājus mūsu nesenajās Saeimas vēlēšanās tā, šķiet, iespaidojusi krietni mazāk. Iespējams, tāpēc, ka jau no 18. gadsimta Latvijā kā intereses par Austrumu zemēm un to kultūru, tā arī Apgaismības un romantisma ideju ietekmē ir veidojies krietni dziļāks un niansētāks priekšstats par islāmu. To, kā tas veidojies, detalizēti apraksta un analizē Kaspars Kļaviņš savā plašajā pētījumā par islāma recepciju Latvijas kultūrtelpā. Citas Austrumu kultūras, šoreiz Tibetas, reliģisko tradīciju analīzei pievērsusies Elizabete Taivāne. Viņa savā pētījumā analizējusi Tibetas lūgšanas karodziņu semantiskās saknes, secinot ka tām ir šamaniskā un pirms-šamaniskā izcelsme. Aicinot būt meklētājiem arī šos Reliģiski-filozofiskus rakstus lasot, gribu vēlreiz uzdot mums visiem jautājumu par to, kas tad patiesībā ir labirinta centrā: Mīnotaurs, kurš gatavojas savām nākamajām dzīrēm vai tomēr pats labirinta autors Deidals, bez kura zināšanām nekāda labirinta nebūtu vispār? Vai varbūt vienkārši tumsa, no kuras izejot gaisma šķiet īpaši spilgta.
Reliģiski-filozofiski raksti, XXIX
(LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2021-06) Krūmiņa-Koņkova, Solveiga
Reliģiski-filozofiski raksti XXIX ir par sievietēm filozofijā un reliģijā; par sievietēm Eiropas 20.–21. gadsimta kultūras laikā un telpā. Edīte Šteina, Marta Nusbauma, Simona de Bovuāra, Hanna Ārente, Jūlija Kristeva un vēl daudzas citas.
Reliģiski-filozofiski raksti, XXV
(LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2019) Krūmiņa-Koņkova, Solveiga
Religious-Philosophical Articles XXV are dedicated to the international conference Socio-Political and Religious Ideas and Movements in the 20th–21st Centuries organised by the researchers of the Institute of Philosophy and Sociology of the University of Latvia. The conference was held in cooperation with colleagues from the Institute of Political Science of the University of Opole, the Institute of International Studies of the University of Wroclaw, the Institute of General History of the Russian Academy of Sciences and the Institute of Philosophy of the St. Petersburg State University. The conference took place in Riga on 4–5 October 2018. Thus, the Institute of Philosophy and Sociology fulfilled its commitment in 2016, after the International Conference The Church and Totalitarian Regime: Secularization and Strategies of Survival, to become one of the centres for international cooperation on the topic of the Church-power relations. The conference was attended by scholars from Latvia, as well as Poland, Ukraine, Lithuania, Estonia, England and Hungary. As in 2016, the conference was attended by a large group of academics from Russia – both from the St. Petersburg State University and the institutes of Russian Academy of Sciences as well as religious educational institutions such as St. Filaret Orthodox Christian Institute. The conference served as a platform to exchange ideas and the results of the latest studies on the reciprocity and significance of religious and socio-political views and ideologies in the 20th century and nowadays. In the modern-day ever-changing political situation, increasing danger to the safety and stability of society in Latvia and other European countries is caused by the manipulation of the seemingly traditional conceptions of ethical, religious and cultural values evident in the public discourse and media space. Under the impact of global processes, social anxiety and moral disorientation facilitate a dangerous trend to trust the populist ideologies and quasi-religious ideas, as well as increase the level of radicalisation of religious communities. For a better understanding of the current processes, it is necessary to examine the experience of the 20th century, especially in the so-called ‘Soviet-bloc’ countries, where the processes of the secularisation of society took place under the circumstances of authoritarian/totalitarian regimes. Such kind of secularisation facilitated not only profoundly rooted political and social myths in society and cultivated them in the educational system and media space, but also radically changed the religious experience of believers. Looking from this viewpoint, it is crucial to establish a multidimensional understanding of the connection between the socio-political ideas and religious consciousness in society. Papers presented at the conference covered a wide range of topics connected to the above-described processes in modern society and to the retrospective analysis of the cases of the last century. The participants of the conference discussed the following issues: the interchange of socio-political ideologies and religious movements in the post-secular society; political and religious movements in the USSR (Bolshevism and the reaction of the Church towards it; the atheism and the problems of preservation of religiosity: the dissident movement and the Church; non-traditional religious groups in the circumstances of the Communist regimes); interchange of political and religious movements in Latin America (Communism and liberation theology); religion and the role of religious institutions in peace processes in the 20th–21st centuries; religion and conflicts on a global scale in the current century; the potential of religious groups in the socio-political sphere and the current tendencies and problems in the Baltic states and the EU. In Religious-Philosophical Articles XXV, we have published a part of extended texts of the papers that had been read at the conference. The authors represent different approaches and methodologies, but, at the same time, they are united by the aim to understand the complicated links between politics and religion and the mutual impact of both spheres. We are sure that the studies, published in this volume, will be of interest also to our readers.
Reliģiski-filozofiski raksti, XXVI
(LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2019) Krūmiņa-Koņkova, Solveiga
Volume XXVI is dedicated to the themes discussed during the scientific conference Dynamic Asia: Shaping the Future that took place in Riga on 13–15 April 2018, and were further explored after this conference. The conference was organised in cooperation between the Latvian Society for the Study of Religions and the Baltic Alliance for Asian Studies. This event brought together more than 80 participants from 20 countries. The topics presented at the conference are reflected in the current volume. Many of these articles are dedicated to Japanese culture, where spiritual, material and routine aspects intermingle in all walks of life. The Far East topic is expanded in papers on Korea and South East Asia, while current matters of importance to the Islamic civilisation are treated in the context of the Near and the Far East by analysing the problems caused by modernisation (including Islamism and terrorism) and unveiling the true causes of these phenomena, clashing with the stereotypes perpetuated in international media. The papers consider matters that are exceptionally varied and diverse, but each of them brings us all towards a more profound understanding of different cultures, reasserts the importance of human spirituality in the self-contradictory turmoil of a unidimensional, materialistic, globalised world. This special issue of the journal sees the light of day thanks to the initiative of Professor Agnese Haijima, as well as the financial support of the Japan Foundation and the University of Latvia.
Reliģiski-filozofiski raksti, XXVII
(LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2019) Krūmiņa-Koņkova, Solveiga
Vārdi starpdisciplinaritāte, starpdisciplinārs pētījums jau labu laiku ir kļuvuši par neatņemamu daļu zinātnieku ikdienas un vēl jo vairāk – projektu valodas – lietojumā. Atslēgvārds, modes vārds – lai kā mēs tos nosauktu, tas gandrīz ir kļuvis par obligātu pētījuma nosacījumu, prasot no zinātnieka drosmi un spēju iziet ārpus savas vienas un vienīgās nozares robežām un analizēt izvēlēto tēmu no vairāku zinātnes disciplīnu skatpunkta. Nesen blakus starpdisciplinaritātes jēdzienam zinātnei veltītajos politiskajos dokumentos un arī citos tekstos aizvien biežāk parādās vēl kāds vārds – transdisciplinaritāte. Atšķirībā no pirmās par šī vārda nozīmi viedokļi dalās, un pagaidām tāda līdz galam vienota skaidrojuma nav. Tiesa gan, arī šis jēdziens nav gluži jaunienācējs zinātnisko diskusiju lauciņā: pirmoreiz to publiski pieteica šveiciešu psihologs un filozofs Žans Piažē (Jean Piaget) jau pagājušā gadsimta 70. gados, izmantojot šo jēdzienu, lai aprakstītu integrējošu, daudzlīmeņu pieeju zinātniskajai izpētei. Atšķirība starp daudzdisciplinaritāti, starpdisciplinaritāti un transdisciplinaritāti ir meklējama dažādo disciplīnu mijiedarbības intensitātē: daudzdisciplinaritātes gadījumā katra no disciplīnām piedāvā savu aplūkojamās problēmas risinājumu, taču mijidarbība starp tām ir neliela. Starpdisciplinaritātes gadījumā mijiedarbība sasniedz jaunu integrācijas līmeni, jo disciplīnu robežas jau ir atvērtas un katra no disciplīnām var ietekmēt citu disciplīnu pētījumu rezultātus. Visbeidzot transdisciplinaritātes gadījumā disciplīnu integrācija ir tik intensīva, ka to mijiedarbības rezultātā veidojas kaut kas pilnīgi jauns, būtiski atšķirīgs no tā, kas veidotos vienkāršā daļu apvienojumā. Varētu teikt, ka tas ir tāpat kā veidojot mozaīku – sākumā ir savstarpēji nesaistītas daļas, starp kurām mēs meklējam tādas, kurām ir kopīgas robežas. Saliekot tās kopā, to robežas atveras, taču vēl aizvien tās ir tikai nepabeigts fragments, kuram mēs meklējam nākamos papildinājumus. Tā pamazām veidojas mozaīka, kura atklājas mums kā kaut kas pilnīgi jauns – holistisks veselums, ne vairs atsevišķu, kaut savstarpēji sakārtotu un viena otru papildinošu, daļu summa. Droši vien humanitārajām zinātnēm piederīgie jautās, kas tad te jauns un nebijis? Filozofijas un literatūras, reliģiju un ideju vēsturē šāda transdisciplinaritāte šķiet pašsaprotama, jo šo jomu izpētes laukā vienmēr ir notikusi intensīva dažādu humanitāro, sociālo un reizi pa reizei arī tā saukto eksakto zinātņu mijiedarbība. Lai izprastu, piemēram, kādas reliģiskas idejas attīstību, nepietiek vien ar zināšanām teoloģijā un reliģiju vēsturē. Ir svarīgi izprast arī tās tapšanas vēsturiskos, sociāli politiskos un institucionālos apstākļus. Ir svarīgs kopīgais diskurss, kurā šī ideja uzplaukusi, tās radītāju un tālāknesēju motivācijas, dzīves situācijas, kurās viņiem šī ideja radusies vai kurās viņi to pieņēmuši kā savu. Bieži izrādās svarīgi zināt pat viņu rakstura īpatnības vai slimību vēsturi un šo uzskaitījumu varētu turpināt. Mūsdienās humanitāro zinātņu mijiedarbība ar citām zinātņu nozarēm ir tik intensīva, ka aizvien biežāk izskan bažas par vienas vai otras humanitārās nozares identitātes krīzi un ontoloģisko statusu. Patiešām, iespējams, daudzkārt vieglāk būtu atbildēt uz jautājumu, kas ir astronomija, nekā uz jautājumu, kas tad īsti ir filozofija vai literatūras zinātne. Kā raksta rumāņu pētniece Karmena Dutu, starp- un trans- disciplinaritāte humanitārajās zinātnēs pastāv jau sen, taču patlaban to sarežģītības dēļ tās kļūst aizvien problemātiskākas, jo pētījumu gaitā tās var būt gan dabiska nepieciešamība, gan spriedzes un konfliktu avots. Tomēr vienlaikus viņa uzsver, ka šis dažādo zinātņu dialogs “veicina arī konceptuālo ietvaru un metožu attīstību, kas atšķirīgo var pārvērst daudz auglīgākā refleksijā par jaunu zināšanu radīšanu un attīstību”. Atšķirībā no mozaīkas, kuras iznākumu iespējams paredzēt jau tās salikšanas laikā, starpdisciplinārais un vēl jo vairāk transdisciplinārais pētījums ir eksperiments, kura iznākums ne vienmēr ir iepriekš paredzams, taču tādēļ vien no tā nav jāatsakās, jo tas var izrādīties aizraujošs un pārsteigt ar negaidīti interesantu rezultātu. Līdzīgs eksperiments bija 1925. gadā uzsāktā Reliģiski-filozofisku rakstu sērija, kurā savstarpējā dialogā satikās filozofija un reliģiju zinātne. Dažādo zinātņu jomu satikšanās eksperimenti ir arī nu jau Reliģiski-filozofisku rakstu XXVII krājumā publicētie teksti, kurus tagad nododam lasītāju vērtējumam.
Reliģiski-filozofiski raksti, XXVIII
(LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2020) Krūmiņa-Koņkova, Solveiga
Reliģiski-filozofiski raksti, XXVIII lasītāju uzmanībai piedavā latviešu, lietuviešu un krievu pētnieku zinātniskos rakstus par reliģisko valodu, ticības un prāta attiecību skaidrojumu teorijās par atvērtu un slēgtu sabiedrību, dažādiem biofilozofijas jautājumiem, pētījumu par bizantiešu un un latīņu baznīcu līdzāspastāvēšanas atspoguļojumu Indriķa hronikā, lauka pētījuma piezīmes par mūsdienu animismu Indijā, kā arī citas filozofijas un reliģijpētniecības tēmas. /// Reliģiski-filozofiski raksti, XXVIII offers to the readers' attention scientific articles by Latvian, Lithuanian and Russian researchers on the religious language, the relationship between faith and reason in theories of an open and closed society, various issues of biophilosophy, as well as a study on the reflection of the coexistence of Byzantine and Latin churches in the Livonian Chronicle of Henry, results of field research on contemporary animism in India and other topics of philosophy and religious studies.
Reliģiski-filozofiski raksti, XXXI
(LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2021-12-16) Shakhnovich, Marianna; Kopirovsky, Alexander; Teryukova, Ekaterina; Beliakova, Nadezhda; Kliueva, Vera; Filippov, Boris; Lyutko, Eugene; Kalnina, Jana; Petrov, Ivan; Račiūnaitė-Paužuolienė, Rasa; Tēraudkalns, Valdis; Kiope, Māra; Runce, Inese; Krūmiņa-Koņkova, Solveiga; Pazuhina, Nadežda; Grizāne, Maija; Kristberga, Laine; Popova, Diāna; Svanidze, Tekla; Schneider, Jennifer; Latvijas Universitāte. Filozofijas un socioloģijas institūts
The articles of Latvian and foreign researchers published in this issue represent various branches of humanities and social sciences. Researchers have used various research methods to help understand the research potential of scientific atheism and Soviet spirituality phenomena and their versatility and multi-layered nature.
Reliģiski-filozofiski raksti, XXXII
(LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2022-09) Krūmiņa-Koņkova, Solveiga; Ruiz-Pereira, Sebastian; Peterson, Voltair Alvarado; Mazlovskis, Arnis; Leitlande, Gita; Mieriņa, Inta; Stašulāne, Anita;Oželis, Remigijus; Plenne, Valdis Francisks; Grizāne, Maija; Dreimane, Jana; Krūmiņa-Koņkova, Solveiga
Reliģiski-filozofiski raksti XXXII ir par telpas pieredzēšanu: par to, kā mēs izdzīvojam sevi vietā, kurā esam, un kā mēs izjūtam sevi šajā savā vietā vai vietā, kura tā arī nav kļuvusi vai nekad nebūtu varējusi kļūt par mūsu dzīves pasauli. Kā veidojas šī savas vietas izjūta? Vai vieta, kurā mēs dzīvojam, vienmēr ir mājas? Vai šo vietas izjūtu veido mūsu individuālā pieredze vai varbūt tā ir vairāk atkarīga no kādām kolektīvām prasībām? Varbūt to nosaka mūsu piederība tradīcijām, kurās esam audzināti un kuras arī saucam par savām, bet varbūt tieši mūsu vietas pieredze ir tā, kas nosaka to, kādai tradīcijai mēs izvēlamies piederēt vai kuras veidošanā piedalāmies? Par tradīcijas iesakņošanos jaunā vietā raksta lietuviešu pētnieks, Klaipēdas Universitātes asociētais profesors Remigijs Oželis. Atgādinot par to, kā iedibinājās Svētā Jēkaba kapa godināšana un ar to saistītā, no viduslaikiem izaugusī tradīcija doties svētceļojumā uz Santjago de Kompostelu, Oželis rāda, kā izveidojās Svētā Jēkaba ceļa atzari Baltijas valstīs 20. gadsimta beigās. Raksts ir arī par to, kā šo atzaru veidošanos un arī šajā ceļā esošo gājēju pieredzi ietekmē vietas, cauri kurām ved šis ceļš. Gadījums ar senas tradīcijas iedzīvošanos jaunās vietās un ar jaunām pieredzēm, kuras tradīcija piešķir vietām un šajās vietās mājojošajiem cilvēkiem, ir uniātu (grieķu katoļu) 200 gadus ilgā klātbūtne Latgalē un dienvidaustrumu Zemgalē (Augšzemē, Sēlijā). To detalizēti un, izmantojot unikālus arhīva materiālus, analizējis vēsturnieks Valdis Francisks Plenne. Līdzīgs piemērs ir Daugavpils Universitātes vēsturnieces Maijas Grizānes pētījums par Krievijas vecticībnieku sociālā tēla veidošanos Latvijā 1920.–1930. gados. Mūsu attiecības ar savu vietu bieži vien nav vieglas, tāpat kā tās atrašana var būt sarežģīta izvēle, kas vienmēr ir saistīta ar to, cik gatavi mēs esam pieņemt ētiskus lēmumus un rīkoties morāli. Tā, piemēram, savas vietas un identitātes meklējumiem reliģiskajā dzīvē un ar tiem saistītās izvēles sarežģītību veltīts Daugavpils Universitātes profesores Anitas Stašulānes un Latvijas Universitātes asociētās profesores Intas Mieriņas pētījums par reliģisko piederību Latvijā, kā arī vairāku citu RFR XXXII autoru raksti. Mūsu vieta nosaka to, kā mēs skatāmies uz pasauli, un to, kas mēs esam un kādi mēs esam. Iespējams, ka kāds no mums vietu uzlūko vienīgi kā kārtēju sociālu konstrukciju, taču kādam citam tā ir pamats viņa esamībai-pasaulē, viņa priekšstatam par to, ka tieši piederība vietai ir tas, kas padara mūs par cilvēkiem, jo mūsu kā cilvēku esamību nosaka tas, ka tā ir esamība ar vietu: mēs vienmēr ieņemam kādu vietu, piederam kādai vietai un esam norūpējušies par kādu vietu. Tāpēc uzmanība pret vietu ir vērība pret sevi un bažas un rūpes par sevi. Par Antropocēnu un tā izaicinājumiem raksta čīliešu pētnieki – Sebastjans Ruizs-Pereira no Čīles Pontifikālās katoļu universitātes un Voltērs Alvarado Petersons no Konsepsjonas Universitātes. Viņu uzmanības fokusā ir cilvēka rūpes par to, kā saglabāt savu vietu situācijā, kad viņam jāpārstāj uzskatīt sevi par pasaules centru, jo tikai tā ir iespējams pasauli (un līdz ar to ar savu esamību) nepadarīt par neatgriezeniski izdzēstu vietu.
Reliģiski-filozofiski raksti, XXXIII
(LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2022-12) Koroļeva, Ilze
Žurnāla “Reliģiski-filozofiski raksti” XXXIII laidiens veltīts Latvijas sabiedrības vērtību analīzei salīdzinošā perspektīvā. Ņemot vērā vērtību jēdziena daudzdimensionālo raksturu, vērtību apraksts, analīze un klasifikācija visos laikos ir izraisījusi diskusijas, strīdus un pat konfliktus. Ideja veidot speciālu žurnāla numuru nolūkā veicināt teorētisko un empīrisko zināšanu attīstību par vērtībām Latvijā, aicinot sociālo un humanitāro zinātņu pētniekus dalīties ar jaunākajiem pētījumiem un atziņām šajā jomā, dzima projekta “Vērtību maiņa nestabilos apstākļos: sabiedrības saliedētība un neoliberālais ētoss” īstenošanas laikā. Pētnieciskā projekta tiešais mērķis bija sniegt jaunu salīdzinošu šķērsgriezuma analīzi par vērtībām Latvijā un to veidošanos imigrācijas procesu, socializācijas un vēs- turiskās pieredzes kontekstā. Tā kā projekta īstenošana sakrita ar Covid-19 pandēmijas sarežģītāko posmu, kas izgaismoja sabiedrības šķelšanos un padziļināja sociālās nesaskaņas un sociālo spriedzi visās dzīves jomās, pieauga nepieciešamība padziļināt sabiedrības attieksmju un vērtību dažādu aspektu izpēti. Cits motivējošais faktors, kas rosināja uzrunāt plašāku sociālo un humanitāro zinātņu pētnieku loku, aicinot piedalīties šī žurnāla veidošanā, bija iespēja pētniekiem izmantot pavisam jaunus, tobrīd tikko publiskotus starptautiskā salīdzinošā Eiropas Vērtību pētījuma (European Values Study – EVS) aptaujas datus, kas kļuva pieejami 2021. gada novembrī. Eiropas Vērtību pētījums ir viens no ievērojamākajiem salīdzinošajiem pētījumiem, kas vērsts tieši uz vērtību izpēti Eiropā. EVS Latvija piedalās jau kopš 1990. gada, kas padara iespējamu sabiedrības morāles un vērtību analīzi teju trīsdesmit gadu garumā. Iepriekšējie pētījumi veikti 1990., 1999. un 2008. gadā, bet apkopotie dati pieejami GESIS Sociālo zinātņu datu katalogā (EVS 2022), kas sniedz iespēju Latvijas iedzīvotāju vērtības un attieksmes skatīt salīdzinošā perspektīvā. Vēl viens nozīmīgs uz akadēmiskiem standartiem balstīts starptautiskais salīdzinošais pētījums, kas vērsts uz iedzīvotāju vērtību un attieksmju analīzi vairāk nekā 30 Eiropas valstīs, ir Eiropas Sociālais pētījums (European Social Survey – ESS). Arī šī pētījuma datu analīze ir iekļauta vairākos krājuma rakstos un sniedz būtisku ieguldījumu salīdzinošai vērtību izpratnei. ESS pētnieciskā programma britu sociālā statistiķa, akadēmiķa sera Rodžera Džovela (Roger Jowell) vadībā tika uzsākta 2001. gadā. Latvija ir piedalījusies četros ESS pētījuma posmos: 2006. gadā (3. posms), 2008. gadā (4. posms), 2015. gadā (7. posms) un 2019. gadā (9. posms). Latvijā ESS zinātnisko vadību un īstenošanu no 2003. līdz 2014. gadam nodrošināja LU Filozofijas un socioloģijas institūts, kopš 2018. gada – LU Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūts. Salīdzinošo starptautisko pētījumu dati ļauj ne tikai izsekot izmaiņām vai stabilitātei Latvijas iedzīvotāju vērtībās un attieksmēs, bet arī salīdzināt tās ar citu Eiropas valstu iedzīvotāju vērtībām un attieksmēm. Vairāki no šajā izdevumā iekļautajiem rakstiem balstīti uz EVS (2021) un ESS (2019) aptaujas datu analīzes rezultātiem.

Browse

Browsing Reliģiski-filozofiski raksti by Title

Results Per Page

Sort Options