Reliģiski-filozofiski raksti
Permanent URI for this collection
Reliģiski-filozofisku rakstu mērķis ir padziļināt lasītāju zināšanas par reliģiski filozofisko ideju vēsturi, attīstību mūsdienās un to vietu Latvijas un Eiropas kultūrā. Tas iznāk 1 reizi gadā latviešu un angļu valodā ar rakstu kopsavilkumiem atbilstoši angļu un latviešu valodā. Krājums ir pieejams arī Centrālās un Austrumeiropas Interneta bibliotēkā (Central and Eastern European Online Library, CEEOL) un no 2013. gada - SCOPUS datu bāzē.
Religious-Philosophical Articles is a double-blind peer-reviewed periodical with the international editorial board. It publishes articles aimed at deepening readers’ knowledge and understanding on the history of religious-philosophical ideas, their development in nowadays and their place in the Latvian and European culture. It is published at least once a year in Latvian and English. Editions of Religious-Philosophical Articles are available in Central and Eastern European Online Library, CEEOL, as well as in EBSCO and SCOPUS databases.
ISSN 1407-1908.
-----------------------
Browse
Recent Submissions
Now showing 1 - 5 of 18
- ItemReliģiski-filozofiski raksti, XXXIII(LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2022-12) Koroļeva, IlzeŽurnāla “Reliģiski-filozofiski raksti” XXXIII laidiens veltīts Latvijas sabiedrības vērtību analīzei salīdzinošā perspektīvā. Ņemot vērā vērtību jēdziena daudzdimensionālo raksturu, vērtību apraksts, analīze un klasifikācija visos laikos ir izraisījusi diskusijas, strīdus un pat konfliktus. Ideja veidot speciālu žurnāla numuru nolūkā veicināt teorētisko un empīrisko zināšanu attīstību par vērtībām Latvijā, aicinot sociālo un humanitāro zinātņu pētniekus dalīties ar jaunākajiem pētījumiem un atziņām šajā jomā, dzima projekta “Vērtību maiņa nestabilos apstākļos: sabiedrības saliedētība un neoliberālais ētoss” īstenošanas laikā. Pētnieciskā projekta tiešais mērķis bija sniegt jaunu salīdzinošu šķērsgriezuma analīzi par vērtībām Latvijā un to veidošanos imigrācijas procesu, socializācijas un vēs- turiskās pieredzes kontekstā. Tā kā projekta īstenošana sakrita ar Covid-19 pandēmijas sarežģītāko posmu, kas izgaismoja sabiedrības šķelšanos un padziļināja sociālās nesaskaņas un sociālo spriedzi visās dzīves jomās, pieauga nepieciešamība padziļināt sabiedrības attieksmju un vērtību dažādu aspektu izpēti. Cits motivējošais faktors, kas rosināja uzrunāt plašāku sociālo un humanitāro zinātņu pētnieku loku, aicinot piedalīties šī žurnāla veidošanā, bija iespēja pētniekiem izmantot pavisam jaunus, tobrīd tikko publiskotus starptautiskā salīdzinošā Eiropas Vērtību pētījuma (European Values Study – EVS) aptaujas datus, kas kļuva pieejami 2021. gada novembrī. Eiropas Vērtību pētījums ir viens no ievērojamākajiem salīdzinošajiem pētījumiem, kas vērsts tieši uz vērtību izpēti Eiropā. EVS Latvija piedalās jau kopš 1990. gada, kas padara iespējamu sabiedrības morāles un vērtību analīzi teju trīsdesmit gadu garumā. Iepriekšējie pētījumi veikti 1990., 1999. un 2008. gadā, bet apkopotie dati pieejami GESIS Sociālo zinātņu datu katalogā (EVS 2022), kas sniedz iespēju Latvijas iedzīvotāju vērtības un attieksmes skatīt salīdzinošā perspektīvā. Vēl viens nozīmīgs uz akadēmiskiem standartiem balstīts starptautiskais salīdzinošais pētījums, kas vērsts uz iedzīvotāju vērtību un attieksmju analīzi vairāk nekā 30 Eiropas valstīs, ir Eiropas Sociālais pētījums (European Social Survey – ESS). Arī šī pētījuma datu analīze ir iekļauta vairākos krājuma rakstos un sniedz būtisku ieguldījumu salīdzinošai vērtību izpratnei. ESS pētnieciskā programma britu sociālā statistiķa, akadēmiķa sera Rodžera Džovela (Roger Jowell) vadībā tika uzsākta 2001. gadā. Latvija ir piedalījusies četros ESS pētījuma posmos: 2006. gadā (3. posms), 2008. gadā (4. posms), 2015. gadā (7. posms) un 2019. gadā (9. posms). Latvijā ESS zinātnisko vadību un īstenošanu no 2003. līdz 2014. gadam nodrošināja LU Filozofijas un socioloģijas institūts, kopš 2018. gada – LU Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūts. Salīdzinošo starptautisko pētījumu dati ļauj ne tikai izsekot izmaiņām vai stabilitātei Latvijas iedzīvotāju vērtībās un attieksmēs, bet arī salīdzināt tās ar citu Eiropas valstu iedzīvotāju vērtībām un attieksmēm. Vairāki no šajā izdevumā iekļautajiem rakstiem balstīti uz EVS (2021) un ESS (2019) aptaujas datu analīzes rezultātiem.
- ItemReliģiski-filozofiski raksti, XXXII(LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2022-09) Krūmiņa-Koņkova, Solveiga; Ruiz-Pereira, Sebastian; Peterson, Voltair Alvarado; Mazlovskis, Arnis; Leitlande, Gita; Mieriņa, Inta; Stašulāne, Anita;Oželis, Remigijus; Plenne, Valdis Francisks; Grizāne, Maija; Dreimane, Jana; Krūmiņa-Koņkova, SolveigaReliģiski-filozofiski raksti XXXII ir par telpas pieredzēšanu: par to, kā mēs izdzīvojam sevi vietā, kurā esam, un kā mēs izjūtam sevi šajā savā vietā vai vietā, kura tā arī nav kļuvusi vai nekad nebūtu varējusi kļūt par mūsu dzīves pasauli. Kā veidojas šī savas vietas izjūta? Vai vieta, kurā mēs dzīvojam, vienmēr ir mājas? Vai šo vietas izjūtu veido mūsu individuālā pieredze vai varbūt tā ir vairāk atkarīga no kādām kolektīvām prasībām? Varbūt to nosaka mūsu piederība tradīcijām, kurās esam audzināti un kuras arī saucam par savām, bet varbūt tieši mūsu vietas pieredze ir tā, kas nosaka to, kādai tradīcijai mēs izvēlamies piederēt vai kuras veidošanā piedalāmies? Par tradīcijas iesakņošanos jaunā vietā raksta lietuviešu pētnieks, Klaipēdas Universitātes asociētais profesors Remigijs Oželis. Atgādinot par to, kā iedibinājās Svētā Jēkaba kapa godināšana un ar to saistītā, no viduslaikiem izaugusī tradīcija doties svētceļojumā uz Santjago de Kompostelu, Oželis rāda, kā izveidojās Svētā Jēkaba ceļa atzari Baltijas valstīs 20. gadsimta beigās. Raksts ir arī par to, kā šo atzaru veidošanos un arī šajā ceļā esošo gājēju pieredzi ietekmē vietas, cauri kurām ved šis ceļš. Gadījums ar senas tradīcijas iedzīvošanos jaunās vietās un ar jaunām pieredzēm, kuras tradīcija piešķir vietām un šajās vietās mājojošajiem cilvēkiem, ir uniātu (grieķu katoļu) 200 gadus ilgā klātbūtne Latgalē un dienvidaustrumu Zemgalē (Augšzemē, Sēlijā). To detalizēti un, izmantojot unikālus arhīva materiālus, analizējis vēsturnieks Valdis Francisks Plenne. Līdzīgs piemērs ir Daugavpils Universitātes vēsturnieces Maijas Grizānes pētījums par Krievijas vecticībnieku sociālā tēla veidošanos Latvijā 1920.–1930. gados. Mūsu attiecības ar savu vietu bieži vien nav vieglas, tāpat kā tās atrašana var būt sarežģīta izvēle, kas vienmēr ir saistīta ar to, cik gatavi mēs esam pieņemt ētiskus lēmumus un rīkoties morāli. Tā, piemēram, savas vietas un identitātes meklējumiem reliģiskajā dzīvē un ar tiem saistītās izvēles sarežģītību veltīts Daugavpils Universitātes profesores Anitas Stašulānes un Latvijas Universitātes asociētās profesores Intas Mieriņas pētījums par reliģisko piederību Latvijā, kā arī vairāku citu RFR XXXII autoru raksti. Mūsu vieta nosaka to, kā mēs skatāmies uz pasauli, un to, kas mēs esam un kādi mēs esam. Iespējams, ka kāds no mums vietu uzlūko vienīgi kā kārtēju sociālu konstrukciju, taču kādam citam tā ir pamats viņa esamībai-pasaulē, viņa priekšstatam par to, ka tieši piederība vietai ir tas, kas padara mūs par cilvēkiem, jo mūsu kā cilvēku esamību nosaka tas, ka tā ir esamība ar vietu: mēs vienmēr ieņemam kādu vietu, piederam kādai vietai un esam norūpējušies par kādu vietu. Tāpēc uzmanība pret vietu ir vērība pret sevi un bažas un rūpes par sevi. Par Antropocēnu un tā izaicinājumiem raksta čīliešu pētnieki – Sebastjans Ruizs-Pereira no Čīles Pontifikālās katoļu universitātes un Voltērs Alvarado Petersons no Konsepsjonas Universitātes. Viņu uzmanības fokusā ir cilvēka rūpes par to, kā saglabāt savu vietu situācijā, kad viņam jāpārstāj uzskatīt sevi par pasaules centru, jo tikai tā ir iespējams pasauli (un līdz ar to ar savu esamību) nepadarīt par neatgriezeniski izdzēstu vietu.
- ItemReliģiski-filozofiski raksti, Speciālizlaidums I(LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2022-05-22) Kļaviņš, Kaspars; Jung Ran Park; Shvets, Svitlana; Pak, Antonina; Tsoy, Inna; Guryeva, Anastasia; Baltgalve, Agita; Haijima, Agnese; Šķestere, Ildze; Lāms, Ojārs; Miuller, Karole; Taivāns, Leons Gabriels; Kumpis, Arvydas; Byoung Yoong Kang; Didvalis, Linas; Kleinhofa, IngrīdaA special issue, “Remembering the Past and the Future - Korean Culture in a Changing World,” is devoted to understanding Korean culture. Regardless of the bulk of comprehensive information available today, accurate knowledge of the Asian culture in Europe or the European culture in Asia has not become considerably deeper. Sometimes even to the contrary – the old stereotypes continue to exist as part of the packaging for pseudo information adjusted to the short-term goals of the contemporary globalised society, supplemented by travel guides and announcements tailored to the needs of immediate politically economic conjuncture. And yet, this is only the top of the intercultural communication iceberg. The articles published in this issue reveal the complexity of Korean culture in history and nowadays.
- ItemReliģiski-filozofiski raksti, XXXI(LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2021-12-16) Shakhnovich, Marianna; Kopirovsky, Alexander; Teryukova, Ekaterina; Beliakova, Nadezhda; Kliueva, Vera; Filippov, Boris; Lyutko, Eugene; Kalnina, Jana; Petrov, Ivan; Račiūnaitė-Paužuolienė, Rasa; Tēraudkalns, Valdis; Kiope, Māra; Runce, Inese; Krūmiņa-Koņkova, Solveiga; Pazuhina, Nadežda; Grizāne, Maija; Kristberga, Laine; Popova, Diāna; Svanidze, Tekla; Schneider, Jennifer; Latvijas Universitāte. Filozofijas un socioloģijas institūtsThe articles of Latvian and foreign researchers published in this issue represent various branches of humanities and social sciences. Researchers have used various research methods to help understand the research potential of scientific atheism and Soviet spirituality phenomena and their versatility and multi-layered nature.
- ItemReliģiski-filozofiski raksti, XXX(LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2021-06) Krumina-Konkova, SolveigaMany distinct aspects of Korean spirituality and education in the context of cross-cultural communication were discussed at the 2nd online conference of the Baltic Association for Korean Studies (BAKS), which was held at the University of Latvia on 26 and 27 November 2020. The international conference organised by the University of Latvia covered a wide range of topics that sparked discussions among researchers, teaching staff and students: Korea’s national religious movements, which invite comparison to the national romanticism of 19th-century Eastern Europe or 20th-century neopaganism in the Baltics; the effect of Christianity on Korean literature, which is reminiscent of the Moravian mission to Latvia and Estonia; issues of Korean expat identity, which helps us to understand the plight of people swept up in waves of emigration from the Baltic states; a comparison of historical interpretations in Korea and Lithuania as an interesting example of similar views of the past in Europe and East Asia; recommendations for teaching the Korean language at European universities as a tool for communication and a carrier of cultural information; the role of pop culture in the context of complex geopolitical relations; the integration of ancient cultural heritage into contemporary literature; the synthesis of local and foreign traditions in philosophy. The speakers represented a range of disciplines in the humanities from history to linguistics and literature, to accentuate the need for an interdisciplinary approach to comparative studies of culture. The reports are available in the form of research articles in this special issue of the journal, which presents analogies between the societies of East Asia and Europe in a new light for a better understanding of the “similarities and “differences” and perhaps a forecast of the future of humanity from the dual vantage points of Korea and the Baltics.