Zemes zinātne, vides zinātne un vides inženierzinātne / Earth and related environmental sciences. Environmental engineering
Permanent URI for this collection
Browse
Browsing Zemes zinātne, vides zinātne un vides inženierzinātne / Earth and related environmental sciences. Environmental engineering by Issue Date
Now showing 1 - 19 of 19
Results Per Page
Sort Options
- ItemVentastega curonica and the origin of tetrapod morphology(2008) Ahlberg, Per E.; Clack, Jennifer A.; Lukševičs, Ervīns; Blom, Henning; Zupiņš, Ivars
- ItemStatistical downscaling method of regional climate model results for hydrological modelling(18th World IMACS / MODSIM Congress, Cairns, Australia 13-17 July 2009, 2009) Sennikovs, J.; Bethers, U.
- ItemPalaeozoogeographical connections of the Devonian vertebrate communities of the Baltica Province. Part 2: Late Devonian(2010) Lukševičs, E.; Lebedev, O. A.; Zakharenko, G.V.
- ItemHumic substances and their derivatives as surfactants(Springer-Verlag, 2010) Klavins, Maris; Purmalis, Oskars
- ItemImpact of catchment properties on aquatic chemistry in the rivers of Latvia(IWA Publishing, 2010) Kokorite, Ilga; Klavins, Maris; Rodinov, Valery
- ItemGravu morfoloģija, to veidošanās un erozijas tīkla izvietojuma likumsakarības dienvidaustrumu Latvijā(Latvijas Universitāte, 2010) Soms, Juris; Segliņš, Valdis; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteŠajā promocijas darbā ir prezentēti 1996.-2009. gadā veikto pētījumu rezultāti par gravu morfoloģiju un klasifikāciju, šo formu veidošanās un erozijas tīkla izvietojuma likumsakarībām dienvidaustrumu Latvijā. Gravu pētījumi tika veikti Latgales un Augšzemes augstienēs un Daugavas senielejā, pielietojot lauka pētījumu metodes, kartogrāfiskā materiāla analīzi un ģeomātikas metodes. Pētījumu rezultāti parāda, ka gravu veidošanās procesu lielā mērā nosaka ģeoloģiskie, ģeomorfoloģiskie un klimatiskie ietekmējošie faktori. Saskaņā ar 14C datējumu un paleohidroloģisko apstākļu modelēšanas rezultātiem gravas dienvidaustrumu Latvijā veidojušās pirms antropogēnas ietekmes sākuma un ka to atmiršana un aizpildīšanās notikusi subatlantiskajā laikā, pirms apmēram 2000 gadiem. Raksturvārdi: gravu erozija, gravu klasifikācija, gravu morfoģenētiskie tipi, erozijas tīkla telpiskais apveids, ietekmējošie faktori, dienvidaustrumu Latvija
- ItemPrecipitation pattern in the Baltic countries under the influence of large-scale atmospheric circulation and local landscape factors(Wiley, 2010) Jaagus, Jaak; Briede, Agrita; Rimkus, Egidijus; Remm, Kalle
- ItemHypoxia is increasing in the coastal zone of the Baltic sea(American Chemical Society, 2011) Conley, Daniel J.; Carstensen, Jacob; Aigars, Juris; Axe, Philip; Bonsdorff, Erik; Eremina, Tatjana; Haahti, Britt-Marie; Humborg, Christoph; Jonsson, Per; Kotta, Jonne; Lannegren, Christer; Larsson, Ulf; Maximov, Alexey; Medina, Miguel Rodriguez; Lysiak-Pastuszak, Elzbieta; Remeikaite-Nikiene, Nijole; Walve, Jakob; Wilhelms, Sunhild; Zillen, Lovisa
- ItemOSL dating of Middle Weichselian age shallow basin sediments in Western Latvia, Eastern Baltic(Elsevier, 2011) Saks, Tomas; Kalvans, Andis; Zelcs, Vitalijs
- ItemFenoloģiskās izmaiņas un to ietekmējošie klimatiskie faktori(Latvijas Universitāte, 2011) Kalvāne, Gunta; Briede, Agrita; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātePētījuma mērķis ir izvērtēt fenoloģisko parametru (fitofenoloģiskie, agrometeoroloģiskie novērojumi) mainību un svārstības laikā un telpā Latvijā, kā arī raksturot ietekmējošos klimatiskos faktorus. Pētījumā ir dots vispārīgs fenoloģijas vēsturisks raksturojums, raksturotas fenoloģiskās tendences pasaulē, analizētas fenoloģiskās izmaiņas laika un telpas skatījumā Latvijā, salīdzinot novērojumu datus ar citās Eiropas valstīs veiktajiem novērojumiem. Pielietojot fenoloģiskās indikācijas metodi, izdalītas un raksturotas fenoloģiskās sezonas Latvijā. Veikta fenoloģisko fāžu un ietekmējošo klimatisko faktoru (atmosfēras cirkulācijas veidi, gaisa un augsnes temperatūra, nokrišņi, sniega sega un ilgums u.c.) kopsakarību analīze. Darba izstrādes gaitā ieviests fotomonitorings un izvērtētas metodes pielietošanas iespējas Latvijas apstākļos. Atslēgas vārdi: fenoloģiskās fāzes, fenoloģiskās izmaiņas, fenoloģisko sezonu indikatori, fotomonitorings, Latvija.
- ItemFrasnian vertebrate taphonomy and sedimentology of macrofossil concentrations from the Langsēde Cliff, Latvia(Wiley, 2012) Lukševičs, Ervīns; Ahlberg, Per E.; Stinkulis, Ģirts; Vasiļkova, Jeļena; Zupiņš, Ivars
- ItemOSL dating of Middle Weichselian age shallow basin sediments in Western Latvia, Eastern Baltic(Elsevier, 2012) Saks, Tomas; Kalvans, Andis; Zelcs, Vitalijs
- ItemEffects of karst processes on surface water and groundwater hydrology at Skaistkalne Vicinity, Latvia(IWA Publishing, 2012) Delina, Aija; Babre, Alise; Popovs, Konrads; Sennikovs, Juris; Grinberga, Baiba
- ItemProperties and structure of raised bog peat humic acids(Elsevier, 2013) Klavins, Maris; Purmalis, Oskars
- ItemDepositional environment of the tidally-dominated transgressive succession: Rēzekne and Pärnu regional stages, Baltic devonian basin(Latvijas Universitāte, 2013) Tovmasjana, Kristīne; Stinkulis, Ģirts; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteDisertācijas pētijumu tēma ir veltīta Rēzeknes un Pernavas reģionālo stāvu nogulumu fāciju pētījumiem un to uzkrāšanās vides rekonstrukcijai Baltijā. Agrākie pētījumi šajā devona klastisko nogulumu slāņkopas daļā tika veltīti galvenokārt litoloģiskiem, mineraloģiskiem un stratigrāfiskiem pētījumiem, kā arī nogulumu sastāva pētījumiem baseina austrumdaļā. Detalizēti pētījumi ar mērķi rekonstruēt kopējo baseina attīstību līdz sim netika veikti. Tādēļ, Rēzeknes un Pērnavas reģionalo stavu slāņkopas veidošanas apstākļi bija maz zināmi, kā arī diskutabli. Pēdējo desmit gadu laikā fāciju analīzes loma seno baseinu rekonstrukcijās tika plaši pielietota vidus un augšdevona klastiskās slāņkopas pētījumos. Disertācijas darba gaitā, kuras rezultāti balstās uz fāciju analīzi un secību stratigrāfijas pamatprincipu pielietošanu, tika secināts, ka Rēzeknes un Pērnavas laikposmos Baltijas devona baseinā nogulumu uzkrāšanos stingri noteica plūdmaiņu procesi, un kopumā transgresīvajā sistēmā veidojās estuāri, un attīstījās plaši plūdmaiņu līdzenumi.
- ItemRisks of condensate formation and mould growth in buildings under Latvian climate conditions(Institute of Physical Energetics, 2013) Ozolinsh, A.; Jakovish, A.
- ItemHydrogeological model of the Baltic Artesian Basin(Springer-Verlag, 2013) Virbulis, Jānis; Bethers, Uldis; Saks, Tomas; Sennikovs, Juris; Timuhins, Andrejs
- ItemContamination Remediation with Soil Amendments by Immobilization of Heavy Metals(Latvijas Universitāte, 2015) Burlakovs, Juris; Kļaviņš, Māris; University of Latvia. Faculty of Geography and Earth SciencesPiesārņojums ar smagajiem metāliem augsnē ir nopietna vides problēma. Bijušajās rūpnieciskajās, izgāztuvju, militārajās teritorijās atstātais vēsturiskais augsnes piesārņojums un tā rekultivācija ir jautājums, kura risināšanai iespējami dažādi varianti. Promocijas darbā “Piesārņotu grunšu un augšņu rekultivācija ar modificētām piedevām – smago metālu imobilizācija” tika veikti eksperimentāli pētījumi par inovatīvu modificētu piedevu – modificēta māla un humusvielu – izmantošanu efektīvai smago metālu piesārņojuma imobilizācijai. Papildus tika izvērtētas metālu atrašanās formas piesārņotajās un rekultivētajās augsnēs, kā arī inovatīvo augsnes sorbentu efektivitāte. Papildus izstrādāti ieteikumi pamatotai atbilstošo modificēto piedevu izvēlei kompleksa piesārņojuma gadījumos. Pētījumu rezultāti liecina, ka modificētajām piedevām, kas iegūtas no lokālām izejvielām, ir labas perspektīvas, lai videi draudzīgi rekultivētu ar smagajiem metāliem piesārņotu substrātu; piedāvāts indikatīvais modelis piemērotu rekultivācijas tehnoloģiju izvēles pamatojuma izstrādes vajadzībām. Atslēgvārdi: smagie metāli, “vieglā” rekultivācija, stabilizācija/-
- ItemKūdras humusvielas: to sastāvs un tā veidošanos ietekmējošie faktori(Latvijas Universitāte, 2015) Purmalis, Oskars; Kļaviņš, Māris; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātePromocijas darbā pētītas no trīs atšķirīgas ģenēzes Latvijas purvu profiliem izdalītas kūdras humusvielas (HV) ar atšķirīgu humifikācijas pakāpi, vecumu, izcelsmi, salīdzinājumam izmantojot HV, kuras izdalītas no citām vidēm, kā arī references un rūpnieciski ražotus humusvielu paraugus. Tika veikta kompleksa HV īpašību un to makromolekulārās struktūras izpēte, lai novērtētu to izmaiņas humifikācijas gaitā. HV īpašību noteikšanai tika izmantotas tādas spektrālās analīzes metodes kā fluorescences, Furjē transformācijas infrasarkanās gaismas spektrometrija, kodolmagnētiskās rezonanses un UV spektrometrija, kā arī tika analizēts elementsastāvs, funkcionālo grupu saturs, termogravimetriskie parametri u. c. humusvielu īpašības. Rezultāti liecina par strukturālajām izmaiņām HV makromolekulārajos kompleksos humifikācijas gaitā, kas ietekmē to īpašības, līdz ar to arī uzvedību vidē un kompleksveidošanās īpašības, tai skaitā arī ar ar vidi piesārņojošām vielām. Purvos HV veidošanās procesos un to struktūras izveidē būtiska loma ir kūdru veidojošajai veģetācijai, tās sastāvam, materiāla mikrobiālajai degradācijai un to metabolītu klātbūtnei, kā arī tādiem organiskā materiāla transformācijas procesiem kā humificēšanās un pārogļošanās. Šo degradācijas, sintēzes un enzimātisko reakciju norises vienlaicīgums rada priekšnoteikumus relatīvi alifātiskas izcelsmes materiāla transformācijai, tam kļūstot aromātiskākam ar oglekļa un slāpekļa daudzuma palielināšanos. Atslēgvārdi: kūdra, humusvielas, humifikācija, oglekļa aprite, spektrometriskās metodes, makromolekulu kompleksi.