Promocijas darbi (2007-) / Theses PhD

Permanent URI for this collection

https://dspace-dev.lu.lv/handle/7/3607

Browse

Now showing 1 - 20 of 1203

Freedom of expression, prohibition of hate speech and incitement to discrimination: the striking of balance
(Latvijas Universitāte, 2006) Kučs, Artūrs; Latvijas Universitāte. Juridiskā fakultāte
EC sex equality law in Latvia. Rights of persons with regard to child-birth
(Latvijas Universitāte, 2006) Dupate, Kristīne; Fogels, Aivars; Latvijas Universitāte. Juridiskā fakultāte
Konstitucionālās sūdzības teorija un prakse Latvijā
(Latvijas Universitāte, 2006) Rodiņa, Anita; Ušacka, Anita; Latvijas Universitāte. Juridiskā fakultāte
Kriminālistiskās mācības par noziedzīgu nodarījumu teorētiskie aspekti
(Latvijas Universitāte, 2006) Nīmande, Elita; Dombrovskis, Reinhards; Latvijas Universitāte. Juridiskā fakultāte
Skanējamo lāzeru spektroskopija un elektriskā lauka efekti sārmu metālu tvaikos
(Latvijas Universitāte, 2007) Jarmola, Andrejs; Latvijas Universitāte. Fizikas un matemātikas fakultāte
Latvijas līgumtiesību modernizācijas galvenie virzieni
(Latvijas Universitāte, 2007) Kārkliņš, Jānis; Torgāns, Kalvis; Latvijas Universitāte. Juridiskā fakultāte
Neironu tīkli stundu saraksta sastādīšanas modelī
(Latvijas Universitāte, 2007) Zuters, Jānis; Bičevskis, Jānis; Latvijas Universitāte. Datorikas fakultāte
Stundu saraksta sastādīšanas problēma ir plaši sastopams grafiku (sarakstu) sastādīšanas problēmu veids. Šāda veida problēmas var tikt risinātas, izmantojot ģenētiskos algoritmus, tomēr ģenētiskie algoritmi paši par sevi veido tikai karkasu, kurā tiek ievietoti dažādi algoritmi, kas lielā daļā gadījumu ir specifiski risināmajai problēmai. Promocijas darba mērķis ir izstrādāt metodes, kas nodrošinātu neironu tīkla kā skaitļošanas sistēmas iesaistīšanu uz ģenētiskajiem algoritmiem balstītā stundu saraksta sastādīšanas modelī ar nolūku uzlabot stundu saraksta sastādīšanas procesā iegūto stundu sarakstu kvalitāti. Šim nolūkam tika veikta neironu tīklu izpēte, lai tos izmantotu kā derīguma funkcijas komponenti uz ģenētiskajiem algoritmiem bāzētā sistēmā, kas paredzēta skolu stundu sarakstu sastādīšanai.
Mitohondriālās DNS (mtDNS) polimorfismi latviešu etnoģenēzes pētījumos
(Latvijas Universitāte, 2007) Pliss, Liana; Baumanis, Viesturs; Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
Pliss L. 2007. Mitohondriālās DNS (mtDNS) polimorfismi latviešu etnoģenēzes pētījumos. Latvijas Universitāte, Rīga, 81 lpp. KOPSAVILKUMS Cilvēka mitohondriju genomu (mtDNS) šodien plaši lieto, lai aprakstītu cilvēka populācijas izcelsmi un migrācijas virzienus. Mitohondriālās DNS variāciju kartēšana Āzijā, Amerikā, Āfrikā un Eiropā dod ieskatu par cilvēka populācijas izplatīšanās virzieniem un izkliedi pasaulē. mtDNS īpatnības (maternālā pārmantošana, rekombināciju trūkums) ļauj pēc reģistrētajām mutācijām izsekot cilvēces vēstures ģenealoģiju. Šī ģenealoģija dod iespēju analizēt cilvēka populācijas vēsturi, pirmsvēsturi un prognozēt to attīstību. Liela mēroga Eiropas populāciju mtDNS daudzveidības pētījumi galvenokārt tika veikti tās Rietumu un Centrālās daļās. Tomēr, pēdējo gadu laikā sāka parādīties dati par mitohondriālo variantu dažādību Austrumu Eiropas un slāvu valodās runājošās populācijās. Līdz šim laikam, divās baltu valodās runājošās tautas – latviešos un lietuviešos - populāciju ģenētikas pētījumi tika veltīti pārsvarā tikai autosomālo jeb klasisko ģenētisko marķieru (piemēram, TF*DCH1, PI, LWb) analīzēm un Y hromosomas polimorfismu variācijām. Tādēļ, Latvijas populācijas mitohondriju ģenētiskā heterogenitāte, salīdzinot to ar citu Eiropas populāciju datiem, ir aktuāls ģenētisko pētījumu virziens. Šī darba galvenais mērķis bija atrast un analizēt iedzimto mtDNS variāciju sastopamību Latvijas populācijā un tās etnolingvistiskajās grupās, kā arī veikt daudzpusīgo filoģeogrāfisko analīzi inter- un intra – populāciju līmenī, lai izprastu mtDNS polimorfismu ģenētiskās daudzveidības izcelsmi un to raksturu Latvijas populācijā. Tādā veidā novērota maternālo līniju ģenētiskā struktūra var sniegt informāciju par Latvijas populācijas etnoģenēzi. Šai darbā tika veikta mtDNS variāciju analīze Latvijas populācijā un tās etnolingvistiskajās grupās (analizēto paraugu skaits – 351), pielietojot molekulārās bioloģijas metodes, statistiskās un filoģenētiskās analīzes. Populāciju salīdzinājuma analīzē tika izmantota dažādu Eirāzijas populāciju plašā mtDNS datu bāze (publicēto 11,236 tūkstošu paraugu un nepublicēto 4,732 tūkstošu paraugu mtDNS datu bāze). Balstoties uz vairāku analīžu datiem, iegūtā mtDNS variāciju izplatības biežuma sastopamība dažādos Latvijas reģionos tika salīdzināta ar lingvistisko un antropoloģisko pētījumu rezultātiem. Konstatēts mtDNS ģenētisko variantu iekšējais migrācijas virziens no Latvijas austrumu/dienvidaustrumu daļas (Latgales) uz ziemeļrietumu un centrālo daļu, un noskaidrotais ģenētisko variāciju plūsmas virziens ir saskaņā ar eksistējošiem arheoloģiskajiem datiem. Tika veikta Latvijas populācijā atrasto mtDNS variāciju plaša mēroga filoģeogrāfiskā analīze, kā arī aprakstīta ģenētiskā saistība ar citām Eiropas populācijām (gan indoeiropiešu valodās runājošajām, gan somu – ugru valodās runājošajām populācijām). Parādīts, ka, balstoties uz mtDNS „haplotipu – līdzības” analīzes rezultātiem starp baltu, ģermāņu, slāvu, un somu – ugru valodās runājošajām populācijām, lielākā novēroto mtDNS haplotipu daļa Latvijas populācijā ir līdzīga vai pat identiska ar konstatētajiem mtDNS variantiem citās Austrumu un Rietumu Eiropas populācijās neatkarīgi no populāciju ģeogrāfiskās vai lingvistiskās piederības. Iegūtie rezultāti liecina par kopīgu Eiropas populācijās eksistējošo mtDNS variantu izcelsmi. Izveidots priekšstats par Latvijas populācijā esošo mtDNS ģenētisko variabilitāti var kalpot kā papildus informācijas avots turpmākajiem ģenētisko asociāciju pētījumiem: dažādu fenotipisko izpausmju saistību ar mtDNS polimorfismiem, kā arī būs iespējams veikt ar mitohondriālo iedzimtību saistīto ģenētisko slimību (optiskā neiropātija, miopātija, encefalomiopātija u.c.) diagnostiku, kas Latvijā pagaidām netiek veikta. mtDNS mutāciju detektēšana dažādās vecuma grupās ļaus noskaidrot mitohondriālā genoma polimorfismu lomu novecošanās, kā arī to saistību ar mtDNS replikāciju un transkripciju. Promocijas darbs ir izst
Līzinga līgumu kvalifikācija un saturs Latvijas privāttiesībās
(Latvijas Universitāte, 2007) Leja, Lauris; Torgāns, Kalvis; Latvijas Universitāte. Juridiskā fakultāte
Latviešu un krievu etnolingvistisko grupu jauniešu laika perspektīva Rīgā un Latvijā
(Latvijas Universitāte, 2007) Koļesovs, Aleksandrs; Reņģe, Viesturs; Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Kallimaha himnu poētika
(Latvijas Universitāte, 2007) Gusāns, Ingars; Rūmniece, Ilze; Latvijas Universitāte. Humanitāro zinātņu fakultāte
Latvijas pierobeža un tās attīstības iespējas
(Latvijas Universitāte, 2007) Ikšelis, Aivars; Vanags, Edvīns; Latvijas Universitāte. Ekonomikas un vadības fakultāte
Sievietes suicīds mūsdienu latviešu prozā
(Latvijas Universitāte, 2007) Sperga, Ilze; Cimdiņa, Ausma; Latvijas Universitāte. Humanitāro zinātņu fakultāte
Dozimetrijas metode staru terapijā jonizējošā starojuma laukiem ar intensitātes modulēšanu
(Latvijas Universitāte, 2007) Popovs, Sergejs; Latvijas Universitāte. Fizikas un matemātikas fakultāte; Rīgas Tehniskā universitāte. Transporta un mašīnbūves fakultāte
Latvijas virszemes ūdeņu ķīmiskais sastāvs un to ietekmējošie faktori
(Latvijas Universitāte, 2007) Kokorīte, Ilga; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
Virszemes ūdeņu ķīmiskais sastāvs uzskatāms par visai jutīgu rādītāju, kas atspoguļo dažādus apstākļus ūdenstilpes sateces baseinā – ģeoķīmiskos, ģeoloģiskos, hidroloģiskos un bioloģiskos procesus, kā arī antropogēnās slodzes intensitāti, turklāt šo procesu relatīvā ietekme uz ūdeņu sastāva veidošanos var visai ievērojami atšķirties. Ņemot vērā virszemes ūdeņu kvalitātes nozīmību, svarīgi ir iegūt priekšstatu par to sastāvu un veidošanos ietekmējošiem faktoriem. Ģeoloģiskā uzbūve, hidroģeoloģiskie apstākļi, klimats, zemes lietojuma raksturs un intensitāte, kā arī antropogēnā piesārņojuma līmenis Latvijā ievērojami atšķiras no situācijas citās valstīs, tāpēc citur veikto pētījumu rezultāti nav tieši izmantojami vides procesu analīzei Latvijā. Jāatzīmē arī ievērojamās atšķirības ekosistēmu struktūrā atkarībā no antropogēnās slodzes, kurai tās pakļautas. Latvijā ir iespējas veikt pētījumus relatīvi maz ietekmētā dabas vidē, lai izprastu vidi piesārņojošo vielu aprites raksturu un salīdzinātu to ar šo pašu procesu norisi piesārņotā vidē. Tas nosaka promocijas darba rezultātu nozīmību pasaulē veikto pētījumu kontekstā. No otras puses, Latvijā ir veikti diezgan plaši un ilgstoši ūdeņu ķīmiskā sastāva pētījumi un ūdeņu biocenotiskās struktūras analīze, tomēr šie pētījumi nav apkopoti un kritiski izvērtēti. Tāpat līdz šim Latvijā relatīvi maz ir izmantotas matemātiskās modelēšanas iespējas, kas ļauj analizēt vielu plūsmas baseinu un apakšbaseinu līmenī, kā arī noteikt cilvēka darbības rezultātā radīto slodzi uz virszemes ūdeņu kvalitāti. Promocijas darba mērķis ir raksturot Latvijas virszemes ūdeņu ķīmisko sastāvu un pētīt faktorus, kas to ietekmē. Darba galvenie uzdevumi: -- apkopot un izvērtēt esošo informāciju par virszemes ūdeņu kvalitāti Latvijā un izveidot ūdeņu ķīmiskā sastāva datu bāzes; -- analizēt virszemes ūdeņu ķīmiskā sastāva izmaiņas telpiskā griezumā, kā arī ilgtermiņa izmaiņas; -- izvērtēt faktorus, kas nosaka virszemes ūdeņu ķīmiskā sastāva veidošanos un vielu plūsmas sateces baseinos; -- veikt biogēno elementu plūsmu novērtēšanu Latvijas upju baseinos, izmantot modelēšanas metodes. Darbā pirmo reizi apkopota un analizēta esošā informācija par ūdeņu kvalitāti Latvijas upēs un ezeros, izmantojot starptautiski atzītas statistiskās un grafiskās datu apstrādes metodes. Pētījuma ietvaros novērtētas biogēno elementu plūsmas, to avoti un aizturēšanas apjomi Latvijas upju baseinos, kā arī izvērtēts Latvijas upju ūdeņu ķīmiskā sastāva ilgtermiņa mainības raksturs. 1. Latvijas virszemes ūdeņu ķīmisko sastāvu raksturo liela telpiskā un temporālā mainība. Jonu koncentrāciju attiecību analīze liecina, ka kopumā karbonātiežu dēdēšana ir noteicošais process, kas ietekmē ūdeņu sastāvu. Tomēr dažos Lielupes baseina ezeros un upēs liela nozīme ir ģipša dēdēšanas procesiem. Savukārt piejūras ezeros un upju grīvās ūdeņu ķīmisko sastāvu ietekmē arī jūras ūdeņu pieplūde, bet purvu un hipereitrofos ezeros – organisko vielu pieplūde. Pētījuma rezultāti rāda, ka ūdeņu ķīmiskā sastāva telpiskās mainības novērtēšanai un klasifikācijas izstrādei Latvijas apstākļos ir rekomendējamas grafiskās datu analīzes metodes (Paipera diagrammas un Štifa diagrammas) un jonu koncentrāciju attiecību analīzes metodes. 2. Starp galveno neorganisko jonu saturu Latvijas upēs un ūdens caurplūdumu pastāv cieša korelācija, mazāk izteiktas kopsakarība
Intelektuālo darbinieku vadīšanas metodes un to pilnveidošanas nepieciešamība
(Latvijas Universitāte, 2007) Babris, Sandis; Niedrīte, Vizma; Latvijas Universitāte. Ekonomikas un vadības fakultāte
Padomju Latvijas un trimdas literātu saskarsme dzelzs priekškara laikmetā 20.gs. 50.-80.gadi
(Latvijas Universitāte, 2007) Eglāja-Kristsone, Eva; Cimdiņa, Ausma; Latvijas Universitāte. Humanitāro zinātņu fakultāte
Jaunas fotopletizmogrāfiskās metodes un ierīces sairdsdarbības un asinsrites neinvazīvai kontrolei
(Latvijas Universitāte, 2007) Erts, Renārs; Spīgulis, Jānis; Latvijas Universitāte. Fizikas un matemātikas fakultāte
Īslaicīga pastāvīgā magnētiskā lauka ietekmes uz laboratorijas dzīvnieku fizioloģiskām funkcijām atkarībā no indukcijas vektora virziena
(Latvijas Universitāte, 2007) Veliks, Viktors; Aivars, Juris Imants; Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
Anotācija Arvien plašāk sadzīvē ienāk pastāvīgie magnēti – ar tiem saskaramies skaļruņos, ūdens attīrīšanas ierīcēs, visai plašs ir magnētisko aproču, auskaru un citu “ārstniecisko” izstrādājumu klāsts. Medicīnas praksē pastāvīgu magnētisko lauku (PML) izmanto ārstniecībā. Literatūrā sastopama informācija par PML izmantošanu epilepsijas ārstēšanā, brūču un kaulu lūzumu ātrākai sadzīšanai. Ir izvirzīta hipotēze, ka viens no PML parametriem, no kura atkarīga gan lauka efektivitāte, gan fizioloģiskās reakcijas kvalitatīvās izpausmes, ir magnētiskā lauka vektora orientācija pret dzīvnieka ķermeņa un smadzeņu anatomiskām struktūrām. Elektrofizioloģiskos un etoloģiskos eksperimentos tika izmantoti: “Wistar” populācijas žurku tēviņi (Rattus norvegicus), nelīnijas lauku peļu (Lasiopodomys brandtii) tēviņi un Šinšillas trušu (Oryctolagus cuniculus) tēviņi. Dzīvnieku anestēzijā izmantoja uretānu, ksilazīna un ketamīna maisījumu un nembutālu. Eksperimentos tika izmantoti samārija un kobalta sakausējuma magnēti; to izmērs bija 20x20x10 mm, inducētā magnētiskā lauka intensitāte 1mm attālumā no virsmas ir 250 mT. Trušu elektroencefalogrammas un žurku elektrogrammu reģistrācijai izmantoja biosignālu pastiprinātāju. Mākslīgs vidējas intensitātes īslaicīgi aplicēts pastāvīgais magnētiskais lauks (viīPML), kas aplicēts laboratorijas dzīvnieka ķermenim vai galvai, izraisa plaša spektra tūlītējas funkcionālas izmaiņas visā organismā, t.sk., ietekmē monoamīnu koncentrāciju smadzenēs, smadzeņu vadības un psihiskās funkcijas, veģetatīvo funkciju regulācijas mehānismus un dzīvnieku uzvedību. Tika apstiprināta hipotēze, ka būtisks viīPML parametrs, no kura atkarīga gan lauka efektivitāte, gan fizioloģiskās reakcijas kvalitatīvās izpausmes, ir magnētiskā lauka vektora orientācija pret dzīvnieka ķermeņa un smadzeņu anatomiskām struktūrām. Viena no viīPML ietekmes uz smadzenēm izpausmēm ir psihosomatisko procesu kavēšana, par ko liecina somatosensoro izsaukto potenciālu latento periodu pagarināšanās, elektrokortikogrammas zemas frekvences viļņu amplitūdas palielināšanās, instinktīvo uzvedības reakciju gausināšanās.
Mikrogrupu darbības organizēšana skolēnu sociālās kompetences pilnveidei
(Latvijas Universitāte, 2007) Surikova, Svetlana; Maslo, Irina; Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Anotācija Svetlanas Surikovas promocijas darbā “Mikrogrupu darbības organizēšana skolēnu sociālās kompetences pilnveidei” definēta jaunāko klašu skolēnu sociālās kompetences būtība, piedāvājot jaunu skatījumu uz skolēna sociālo kompetenci kā līdzsvara nodrošināšanas pamatu starp individuālo un sociālo perspektīvu, sociālās mijiedarbības un izziņas darbības spēju un pieredzes individuālu kombināciju, kas nodrošina efektīvu mijiedarbību ar apkārtējiem cilvēkiem starppersonu attiecību sistēmā. Pētījuma gaitā izstrādāts un praksē aprobēts jaunāko klašu skolēnu sociālās kompetences pilnveidi veicinošs mikrogrupu darbības organizācijas modelis un tā ieviešanas secība (fāzes un posmi) sākumskolas mācību procesā. Promocijas darba rezultātā tiek piedāvātas teorētiski pamatotas un praksē pārbaudītas jaunāko klašu skolēnu sociālās kompetences pilnveides likumsakarības mikrogrupu darbības organizēšanas procesā. Izstrādāti mikrogrupu darbības ieviešanas ieteikumi sākumskolas mācību procesā.

Browse

Browsing Promocijas darbi (2007-) / Theses PhD by Issue Date

Results Per Page

Sort Options