Bioloģijas fakultāte / Faculty of Biology

Permanent URI for this community

https://dspace-dev.lu.lv/handle/7/68

Browse

Browsing Bioloģijas fakultāte / Faculty of Biology by Subject "1,4-dihidropiridīna atvasinājumi"

Now showing 1 - 2 of 2
  • Thumbnail Image
    Item
    1,4-Dihidropiridīnu atvasinājumu nanodaļiņu toksiskuma novērtējums mikroorganismos
    (Latvijas Universitāte, 2017) Ķibilda, Signe; Liepiņš, Jānis; Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
    1,4 Dihidropiridīnu (1,4 DHP) atvasinājumi ir plaša organisko vielu grupa, kurā arvien tiek sintezēti jauni savienojumi ar plašām pielietojuma iespējām. Jauno savienojumu toksicitātes raksturojums ir nepieciešams, lai paredzētu to pielietojuma iespējas un novērtētu to iedarbību uz vidi un dzīvajiem organismiem. Darbā pielāgota universāla un efektīva atšķaidījumu metode, lai noteiktu deviņu katjono amfifilo 1,4 DHP atvasinājumu toksicitātes robežkoncentrācijas sešām baktērijām un vienam raugam. Papildus noteikta 1,4 DHP atvasinājumu ietekme uz iekššūnas ATP daudzumu, skābekļa patēriņa ātrumu un etīdija bromīda transportu šūnās. Noskaidrojot toksicitātes robežkoncentrācijas un gūstot ieskatu potenciālajos toksicitātes faktoros, secināts, ka toksicitāti veido vairāku faktoru mijiedarbība.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Alfavīrusu genomiskās RNS piegāde audzēju šūnu kultūrās, izmantojot lipofilos 1,4-dihidropiridīna atvasinājumus
    (Latvijas Universitāte, 2015) Linārs, Artis; Zajakina, Anna; Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
    Alfavīrusu genoms ir aptuveni 11,5 kb gara vienpavediena, pozitīvas ķēdes RNS, kuru ir potenciāls izmantot antigēnu kodējošu, pašamplificējošu RNS vakcīnu izstrādē. Lai veidotu stabilu piegādes sistēmu bieži tiek izmantoti lipofili aģenti ar katjonu īpašībām, piemēram, 1,4-dihidropiridīna atvasinājumi. Šādi lipopleksi jau ir uzrādījuši teicamus rezultātus nukleīnskābju vakcīnu preparātu izstradē. Salīdzinot ar virālajām piegādes sistēmām, tiek apietas problēmas, kas saistītas ar anti-vektora imunitāti, citotoksicitāti un biodrošību. Šajā darbā tika veikta alfavīrusu genomiskās RNS rekSFV1/Ds-Red un 1,4-dihidropiridīnu atvasinājumu lipopleksu veidošanas optimizācija, lai panāktu maksimāli efektīvu nukleīnskābju iepakošanu un izvairītos no lieka citotoksiskā efekta. Izmantojot MTT testu, tika noteikta transfekcijas reaģentu citotoksitātu. Lipopleksu izmēri tika noteikti ar dinamiskās gaismas izkliedes sistēmu. Lai uzzinātu lipopleksa daudzumu, kas nepieciešams, lai panāktu potenciāli augstāko transfekcijas efektivitāti tika veiktas transfekcijas B16-F10, 4T1 un TS/A audzēju šūnu kultūrās ar lipopleksu šķīdumiem, kuri saturēja 0,5;1,0;1,5;2,0 g rekombinantās alfavīrusu RNS, kura kodē sarkano fluorescento proteīnu Ds-Red. Transfekciju efektivitāte tika vērtēta vizuāli, izmantojot fluorescences mikroskopiju un detktējot Ds-Red ekspresiju un kvantitatīvi ar plūsmas citometrijas analīzi. Visaugstākās efektivitātes tika sasniegtas, piegādājot šūnām 1 g RNS. TS/A un B16-F10 gadījumā efektivitāte bija zema, bet 4T1 šūnās tika detektēta aptuveni 35%-50% šūnu Ds-Red ekspresija. Papildus tika veiktas šūnu kultūru infekcijas ar rekombinanto vīrusu SFV1/Ds-Red un transfekcijas ar komerciālo reaģentu Lipofectamine 2000, rezultāti liecināja, ka virālā metode nodrošina visaugstāko transfekcijas efektivitāti. Lipofectamine 2000 transfekcijas efektivitāte TS/A un B16-F10 tik pat zema, kā eksperimentos ar 1,4-dihidropiridīnu atvasinājumiem, bet 4T1 zemāka nekā ar lipofilajiem transfekcijas reaģentiem, kas liecina par 1,4-dihidropiridīna atvasinājumu konkurētspēju ar plaši pielietotu, komerciālu reaģentu. Tika secināts, ka lipofilajiem 1,4-dihidropiridīna atvasinājumiem ir potenciāls pašamplificējošas RNS piegādes pētījumiem 4T1 audzēju modelī in-vivo.