Bioloģijas fakultāte / Faculty of Biology

Permanent URI for this community

https://dspace-dev.lu.lv/handle/7/68

Browse

Now showing 1 - 20 of 1060

1,4-Dihidropiridīnu atvasinājumu nanodaļiņu toksiskuma novērtējums mikroorganismos
(Latvijas Universitāte, 2017) Ķibilda, Signe; Liepiņš, Jānis; Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
1,4 Dihidropiridīnu (1,4 DHP) atvasinājumi ir plaša organisko vielu grupa, kurā arvien tiek sintezēti jauni savienojumi ar plašām pielietojuma iespējām. Jauno savienojumu toksicitātes raksturojums ir nepieciešams, lai paredzētu to pielietojuma iespējas un novērtētu to iedarbību uz vidi un dzīvajiem organismiem. Darbā pielāgota universāla un efektīva atšķaidījumu metode, lai noteiktu deviņu katjono amfifilo 1,4 DHP atvasinājumu toksicitātes robežkoncentrācijas sešām baktērijām un vienam raugam. Papildus noteikta 1,4 DHP atvasinājumu ietekme uz iekššūnas ATP daudzumu, skābekļa patēriņa ātrumu un etīdija bromīda transportu šūnās. Noskaidrojot toksicitātes robežkoncentrācijas un gūstot ieskatu potenciālajos toksicitātes faktoros, secināts, ka toksicitāti veido vairāku faktoru mijiedarbība.
"15 Latvijas pilsētu notekūdeņu metagenoma taksonomiskais un funkcionālais raksturojums"
(Latvijas Universitāte, 2021) Ustinova, Maija; Gudrā, Dita; Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
Neattīrīti notekūdeņi ir ķīmiski un bioloģiski kompleksa vide, taču tā mikrobioloģiskais sastāvs līdz šim ir maz pētīts. Izmantojot šobrīd pieejamās sekvencēšanas un bioinformātikas tehnoloģijas, ir iespējams raksturot notekūdeņu mikroorganismu kopienas sastāvu dažādos līmeņos. Bakalaura darba mērķis bija taksonomiski un funkcionāli raksturot 15 Latvijas pilsētu notekūdeņu metagenomus. DNS tika izdalīta no neattīrītu, 24 h periodā ievāktu koncentrētu notekūdeņu paraugiem, un tai, izmantojot lielapjoma paralēlo sekvencēšanu, tika veikta visa metagenoma analīze. Datu analīzes rezultātā tika noskaidrots, ka pilsētu notekūdeņu metagenomos ir saskatāmas līdzības sugu, ģints, tipa un gēnu līmeņos, taču būtiskas taksonomiskas un funkcionālas metagenoma kompozīcijas atšķirības tika konstatētas starp pilsētām un atšķirīgiem ražošanas notekūdeņu pieplūdumiem.
2-feniletanola biosintēze ar netradicionālo raugu Kluyveromyces marxianus
(Latvijas Universitāte, 2016) Siliņš, Ronalds; Patetko, Artūrs; Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
Bakalaura darbā mērķis bija pārbaudīt dažādu Kluyveromyces marxianus celmu un fermentācijas apstākļu (L-fenilalanīna, temperatūras, aerācijas) ietekmi uz 2-feniletanola producēšanu. Darbā tika konstatēts, ka L-fenilalanīna pievienošana barotnei būtiski ietekmē 2-feniletanola iznākumu. Tika noteikts, ka optimālie apstākļi 2-feniletanola producēšanai ir glikozes barotne ar 1% L-fenilalanīnu, 150 rpm aerācija un +30°C temperatūra. No darbā pētītajiem pieciem celmiem optimālais 2-feniletanola producēšanai ir K. marxianus DSM 5422, to audzējot uz 10% glikozes barotnes ar 1% L-fenilalanīnu pie +30°C ar 150 rpm aerāciju. Tika noteikts, ka K. marxianus celmi DSM 5422, DSM 5418 un DSM 4906 spēj izmantot laktozi kā oglekļa avotu, kas tos padara perspektīvus 2-feniletanola ražošanai no laktozi saturošām siera sūkalām. K. marxianus celms CBS 712 ir spējīgs efektīvi izmantot gan glikozi, gan galaktozi, kas paver iespēju producēt 2-feniletanolu, audzējot šo celmu uz substrātiem, kas satur abus cukurus, piemēram, uz hidrolizētiem cukurbiešu atlikumiem pēc saharozes ekstrakcijas. Bakalaura darba rezultāti tika prezentēti starptautiskajā kongresā "European Biotechnology Congress" (Rīga, Latvija): "2-Phenylethanol production by Kluyveromyces marxianus on glucose and lactose substrates". Bakalaura darbs izstrādāts LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūtā Rūpnieciskās mikrobioloģijas un Pārtikas biotehnoloģijas laboratorijā laika posmā no 2015. gada novembra līdz 2016. gada maijam. Bakalaura darba apjoms ir 35 lpp., tai skaitā 10 tabulas un 16 attēli.
2-feniletanola biosintēze ar raugiem Kluyveromyces spp. divfāzu ekstraktīvā fermentācijā
(Latvijas Universitāte, 2020) Aksjonova, Lidija; Vīgants, Armands; Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
Darba mērķis bija izpētīt iespēju veikt laboratorijas mēroga biotehnoloģisku 2-feniletanola (2-PE) producēšanu ar raugiem Kluyveromyces spp. divfāzu ekstraktīvā fermentācijā, izmantojot laktozi saturošas barotnes, tai skaitā pārtikas industrijas atkritumproduktus. No trijiem Kluyveromyces spp. raugiem augstākā 2-PE koncentrācija tika iegūta fermentācijā ar K. marxianus DSM 5422. Divfāzu fermentācijā 2-PE daudzums palielinājās trīs reizes, salīdzinot ar vienfāzu fermentāciju. Maksimālā 2-PE koncentrācija 3,35 g/L tika sasniegta pievienojot 1/7 daļu eļļas no kopējā fermentācijas tilpuma. Secinājām, ka sūkalu permeāts ir piemērots substrāts 2-PE biosintēzei. Galvenās darbā izmantotās metodes: fermentācija laktozi saturošās barotnēs, divfāzu ekstraktīvā fermentācija, L-fenilalanīna enzimātiskā noteikšana, 2-PE, laktozes un etanola noteikšana ar augstefektīvo šķidruma hromatogrāfiju (HPLC).
2-feniletanola biosintēze ar raugu Kluyveromyces lactis laktozi saturošos substrātos
(Latvijas Universitāte, 2018) Aksjonova, Lidija; Kovtuna, Kristiāna; Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
Fermentācijas procesā raugi spēj sintezēt aromātiskus savienojumus, tāpēc fermentācija ar raugiem ir alternatīva metode dabīgā 2-feniletanola iegūšanai. Darba mērķis bija izpētīt rauga Kluyveromyces lactis izmantošanas iespējas 2-feniletanola biosintēzē laktozi saturošos substrātos. Darbā tika noteikts piemērotākais K. lactis celms 2-feniletanola biosintēzei, tika izpētīta barotnes sastāva ietekme uz 2-PE producēšanu, 2-PE sintēzes dinamika fermentācijas laikā, K. lactis DSM 70799 2-feniletanola tolerance, kā arī tika veikta divfāžu ekstraktīvā fermentācija ar rapšu eļļu. Darbā tika aplūkoti trīs rūpniecībā izmantojami K. lactis celmi, no kuriem K. lactis DSM 70799 uzrādīja augstāko 2-feniletanola koncentrāciju. Augstāks 2-PE iznākums tika iegūts audzējot to laktozes barotnē, tāpēc kā substrātu 2-feniletanola producēšanai var izmantot siera sūkalas un piena permeātu, kas satur laktozi. Feniletanols ir toksisks raugiem un šūnu augšanas inhibēšana sākas, pievienojot 2,04 g/L 2-PE. Toksiskuma samazināšanai un iznākuma palielināšanai var veikt divfāžu ekstraktīvo fermentāciju ar eļļas pievienošanu. Darba izstrādes laikā apgūtās metodes: raugu kultivēšanas metodes, divfāžu ekstraktīvā fermentācija, biomasas noteikšana ar spektrofotometru un mikroplašu lasītāju – inkubātoru, 2-PE noteikšana ar augstefektīvo šķidruma hromatogrāfijas (HPLC) metodi, kā arī cukuru enzimātiskā noteikšana.
2.tipa cukura diabēta pacientiem specifisku šūnu līniju izveide dažādu patogēno mehānismu identifikācijai
(Latvijas Universitāte, 2015) Radziņa, Andra; Mandrika, Ilona; Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
2. tipa cukura diabēts ir metabolo traucējumu grupa, kam raksturīga hiperglikēmija un insulīna rezistence. Maģistra darba mērķis bija izveidot diabēta pacientiem specifiskas cilmes šūnu līnijas no taukaudu paraugiem. No taukaudiem iegūtās cilmes šūnas tika diferencētas par adipocītiem, kuriem tika ierosināta insulīna rezistence. Tika noteikta to gēnu ekspresija, kas iesaistīti glikozes homeostāzes, transporta un iekaisumu procesos - normālos un insulīna rezistences apstākļos un novērtēta arī pioglitazona iedarbība uz in vitro izraisīto insulīna rezistenci pacientiem specifiskajās šūnu līnijās. Darba rezultāta iegūtas pacientiem specifiskās ADSC šūnu kultūras, kas, diferencējot, uzrāda adipocītiem raksturīgo gēnu ekspresijas izmaiņas insulīna rezistences un pioglitazona darbības rezultātā.
2013. gada vasaras un rudens fitoplanktons Rīgas līcī, Baltijas jūras atklātajā daļā
(Latvijas Universitāte, 2014) Šešo, Pēteris; Jurgensone, Iveta; Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
Šajā darbā tika analizēta literatūra un veikts pētījums par fitoplanktona sukcesiju un to ietekmējošiem faktoriem (ūdens temperatūra, sāļums un biogēno elementu daudzums). Pētījumā salīdzināta fitoplanktona biomasa un to ietekmējošie faktori Rīgas līcī un Baltijas jūras atklātajā daļā 2013. gada vasaras un rudens periodā. Paraugi tika ievākti sešās dažādās stacijās, no kurām trīs atradās Rīgas līcī un trīs Baltijas jūras atklātajā daļā. Tika konstatēts, ka vasaras periodā, kad dominēja cianobaktērijas, starp Rīgas līci un Baltijas jūras atklāto daļu nepastāvēja būtiskas atšķirības fitoplanktona sastāvā un to ietekmējošajos faktoros, bet rudenī Rīgas līcī tika novērota būtiski augstāka kramaļģu dominēšana nekā Baltijas jūras atklātajā daļā, ko galvenokārt varētu skaidrot ar nepietiekamo slāpekļa (DIN) daudzumu Baltijas jūras atklātajā daļā.
5’GCGC un 5’CGCG pārkares galus saturošu DNS oligonukleotīdu elektroforētiskās īpašības un vizualizācija atomspēka mikroskopā
(Latvijas Universitāte, 2014) Bērtule, Dace; Muižnieks, Indriķis; Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
Darbā tika apskatīta DNS ar 5’GCGC un 5’CGCG vienpavediena pārkares galu atkarīga migrācija poliakrilamīda gēla elektroforēzē un to saistīšanās efektivitātes noteikšana uz vizlas un grafēna virsmu ar atomspēku mikroskopu. Darbs pierādīja, ka pastāv oligonukleotīdu 5’GCGC un 5’CGCG vienpavediena pārkares galu un cilpu saturošo oligonukleotīdu atkarīga migrācijas anomālija. Oligonukleotīdu migrācija ir atkarīga no izmantotās temperatūras, gēla koncentrācijas un pievienotajiem joniem. Oligonukleotīdu saistīšanās efektivitāte ar vizlas virsmu ir atkarīga no: vienpavediena pārkares gala, cilpu saturošajiem oligonukleotīdiem un magnija jonu klātbūtnes. Atslēgas vārdi: DNS, elektroforēze, atomspēku mikroskops, pārkares gali
6. herpes vīruss un autoimūnais tireoidīts: īsts drauds vai pārspīlējums?
(Latvijas Universitāte, 2016) Ventiņa, Ildze; Čistjakovs, Maksims; Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
Šī darba ietvaros tika pētīta 6. herpesvīrusa (HHV-6) infekcijas iespējamā loma autoimūnā tireoidīta (AIT) izraisīšanā. Pētījumā iesaistīti 52 pacienti ar AIT, kuriem veikta tireoīdektomijas (Thyreoidectomia totalis) operācija, 30 autopsiju paraugi un 30 veseli asins donori kā kontroles grupa. DNS no asinīm un audiem tika izdalīts, izmatojot fenola- hloroforma metodi. HHV-6 vīrusu genoma secības klātbūtne asinīs un audos noteica ar polimerāzes ķēdes reakciju ar iekšējo praimerēšanu (nPCR). PCR produkti tika analizēti ar elektroforēzi agarozes gēlā. Lai apstiprinātu iegūtos nPCR rezultātus, plazmas paraugos tika noteiktas HHV-6 specifiskās IgG klases antivielas, izmantojot komerciālo ELISA reaģentu komplektu. Lai noteiktu autoantivielas pret tireoglobulīnu (TG), tireoperoksidāzi (TPO) un TSH receptoriem, izmantoja ELISA reaģentu komplektus. HHV-6 pozitīvajiem paraugiem veica vīrusa slodzes noteikšanu ar HHV-6 Real-Time reaģentu komplektu. Histoloģiskos preparātus analizēja ar gaismas mikroskopu. Veicot ELISA testus pret tireoglobulīnu (TG), tireoperoksidāzi (TPO) un TSH receptoriem, visiem pacientiem ar AIT tie bija pozitīvi, savukārt nevienam no veseliem donoriem neuzrādījās autoantivielas pret TPO, TG un TSH receptoriem. Salīdzinot ar kontroles grupu, persistentas HHV-6 infekcijas klātbūtne pacientiem ar AIT bija ievērojami lielāka (p=0.0031), attiecīgi 69% un 31%. HHV-6 U79/80 mRNS sastopamības biežums AIT vairogdziedzera audu paraugos bija ievērojami lielāks (24/51 (47%) salīdzinot ar 1/17 (6%); p=0.0028) kontroles grupu. Vidējā HHV-6 vīrusa slodze, salīdzinot aktīvas un latentas infekcijas pacientus, bija augstāka pacientiem ar aktīvu vīrusa infekciju (2147 IQR: 971-4188 pret 551 IQR: 145-1589 kopijas/106 šūnām). Visos paraugos detektēja HHV-6B vīrusa secību. Darba saturu veido 5 nodaļas ar apakšnodaļām. Kopumā darba izstrādāšanai izmantoti 44 literatūras avoti, 16 attēli un 2 tabulas. Darba apjoms sastāv no 55 lapaspusēm. Bakalaura darbs izstrādāts Rīgas Stradiņa universitātes Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūtā.
ABC saimes gēnu ekspresija un vēža cilmes šūnu fenotipiskās izpausmes pret doksorubicīnu rezistentā MDA-MB-231 apakšpopulācijā
(Latvijas Universitāte, 2018) Samoviča, Marija; Pirsko, Valdis; Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
Rezistence pret citotoksiskiem ķīmijterapijas savienojumiem ir nozīmīga problēma vēža ārstēšanā, kam raksturīga audzēja atjaunošanās un slimības progresēšana. Rezistenci pret ķīmijterapijas savienojumiem var veidot dažādi šūnu mehānismi, no kuriem visplašāk aprakstīta ATF saistošās kasetes (ABC) transportproteīnu pārekspresija. Rezistenci visbiežāk veicina pret ķīmijterapijas savienojumiem rezistentu apakšpopulāciju selekcija. Vēža cilmes šūnām (VCŠ) piemīt spēja izvairīties no ķīmijterapijas ietekmes un atjaunot audzēja šūnu populāciju. Darba mērķis bija noteikt ABC saimes gēnu ekspresiju un raksturot VCŠ raksturīgās pazīmes pret doksorubicīnu rezistentā trīskārši negatīva krūts vēža šūnu līnijas MDA-MB-231 apakšpopulācijā. Pēc punktveida apstrādes ar doksorubicīnu MDA-MB-231 šūnām gan uzreiz pēc apstrādes, gan nākamajā pasāžā tika konstatēta augstāka ABC transportproteīnu transkriptomiskā ekspresija lielākajai daļai no pārbaudītajiem ABC gēniem. Tika noteikta atsevišķu VCŠ marķieru gēnu pārekspresija un novērotas citas cilmšūnības izpausmes – spēja atjaunot populāciju un paaugstināta koloniju veidošanās spēja. Atjaunotajai šūnu populācijai, salīdzinot ar kontroles kultūru, bija paaugstināta rezistence pret doksorubicīnu.
Abdominālo taukaudu relatīvā daudzuma salīdzinošs izvērtējums ar bioimpedances analīzes un antropometriskām metodēm
(Latvijas Universitāte, 2018) Bodžs, Bogdans; Ozoliņa-Molla, Līga; Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
Viens no kardio-metabolo saslimšanu riska faktoriem ir paaugstināts svars, kas saistīts ar paaugstinātu tauku masu, īpaši abdominālajā apvidū. Metaboli nelabvēlīgas aptaukošanās vienkāršai un lētai diagnosticēšanai līdzās antropometriskajām metodēm, ienāk bioelektriskās impedances analīzes metodes, tomēr šo metožu precizitāte tiek pretrunīgi vērtēta. Tādejādi darba mērķis bija izvērtēt antropometrisko un bioimpedances analīzes metožu savstarpējo kolerāciju kopējās un abdominālās relatīvās tauku masas novērtēšanai. Pētījumā piedalījās 78 cilvēki (48 sievietes; 30 vīrieši). Pētījuma dalībniekiem ar antorpometriskajām un bioimpedances analīzes metodēm tika noteikti ķermeņa audu kompozīciju raksturojošie parametri: vidukļa apkārtmērs, sagitālais abdominālais diametrs, kopējā relatīvā tauku masa, abdominālo un viscerālo tauku daudzuma līmenis. Pētījuma rezultātā tika secināts, ka izvērtējot ar aptaukošanos saistītos veselības riskus, ir jāizmanto pēc iespējas vairāki riska rādītāji un to kombinācijas, jo viena vai tikai dažu rādītāju iekļaušana novērtējumā var radīt maldīgu priekšstatu par veselības riska pakāpi.
Abdominālo tauku relatīvās masas noteikšanas trīs neatkarīgu metožu rezultātu salīdzinošs izvērtējums
(Latvijas Universitāte, 2015) Vilistere, Evija; Švampe, Elīza; Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
Liekais svars ir būtiska veselības problēma mūsdienu pasaulē, kas saistīta ar kardiometabolo patoloģiju risku. Ir izstrādātas dažādas metodes viscerālo tauku daudzuma novērtēšanai. Tomēr ir nepieciešams atrast un izvērtēt vienkāršas, ērtas un lētas metodes, kuras būtu viegli ieviest praksē. Darba mērķis bija novērtēt abdominālo taukaudu relatīvo daudzumu personām ar atšķirīgu relatīvo tauku masu izmantojot vairākas metodes: antropometrisko, bioelektroimpedances metodi un ultrasonogrāfijas metodi, kura šajā pētījumā tika izmantota kā references metode. Pētījums tika izstrādāts 2015. gada pavasarī Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedrā. Pētījumā piedalījās 31 sieviete vecumā no 16 – 26 gadiem.
Ābeļu (Malus domestica Borkh.) izturības pret kraupi (Venturia inaequalis (Cooke) Wint.) reakcijas nodrošināšanā iesaistīto miRNS raksturojums
(Latvijas Universitāte, 2016) Bartulsons, Toms; Lācis, Gunārs; Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
Dārza ābele ir viena no nozīmīgākajām augļkultūrām Eiropā un arī Latvijā. Kraupis, ko izraisa patogēnā sēne, nodara lielus zaudējumus ražai komerciālajos dārzos, tāpēc selekcijai tiek meklētas jaunas pazīmes, kas nodrošinātu izturību pret kraupi. Līdz šīm atklātie rezistences gēni pilnībā neizskaidro rezistences mehānismus, bet jaunākie pētījumi rāda, ka mikroRNS ir būtiska ietekme uz rezistenci. Darba mērķis ir identificēt un raksturot ābeļu rezistences reakcijā pret kraupja infekciju potenciāli iesaistītās miRNS. Kā galvenās metodes tika izmantotas mRNS un miRNS izdalīšana un qPCR reakcijas, un relatīvās ekspresijas noteikšana. Galvenie darba secinājumi ir tādi, ka izvēlētā miRLn11 nav iesaistīta RPM1 rezistences gēna ekspresijas regulēšanā. Pastāv gan miRNS, gan rezistences gēna ekspresijas atšķirības starp dažādām rezistences grupām.
Ābeļu (Malus x domestica (L.) Borkh) izturības pret kraupi (Venturia inaequalis (Cooke) Wint.) iedzimtība hibrīdajā selekcijas materiālā, veicot gēnu piramidēšanu
(Latvijas Universitāte, 2018) Lejniece, Kristīne Krista; Lācis, Gunārs; Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
Ābeles ir komerciāli nozīmīgs kultūraugs visā pasaulē, bet ik gadu nozīmīgus bojājumus rada patogēnās sēnes Venturia inaequalis izraisītais ābeļu kraupis. Kraupja ierobežošana pārsvarā balstīta uz intensīvu un regulāru pesticīdu izmantošanu, tādējādi radot negatīvu ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. Alternatīva ir izveidot kraupja rezistentas ābeļu šķirnes. Jau novērots, ka monogēna rezistence pret kraupi nav ilgnoturīga un to varētu uzlabot, iekļaujot vairākus rezistences gēnus vienā auga genotipā jeb gēnus piramidējot. Darba mērķis bija novērtēt un raksturot mājas ābeles (Malus × domestica ) izturības pret kraupi (ier. Venturia inaequalis.) iedzimtību un selekcijas procesa efektivitāti hibrīdu saimēs ar atšķirīgu vecākaugu ģenētisko rezistenci. Šim nolūkam analizēti 862 ābeļu hibrīdu paraugi, kuri sadalīti populācijās, atkarībā no vecākaugu genotipos sastopamiem rezistences gēniem (Rvi6 un Rvi5) un to kombinācijām (Rvi6 × ieņēmīga šķirne; Rvi6 × Rvi6 un Rvi5 × Rvi5). Lauka vērtēšana veikta 2016. un 2017. gadā, izmantojot starptautisku VINQUEST kraupja novērtēšanas metodiku, bet gēnus identificēja izmantojot specifiskos un SSR marķierus, vecākaugu genotipēšanā izmantoja 22 SSR molekulāros marķierus. Ir maz pētījumu, kuros kopīgi analizēti molekulārie un lauka kraupja izturības novērtēšanas dati, lai gan tie sniedz realistiskāku rezistences selekcijas procesa modeli. Pētījumā noteikts, ka ābeļu kraupja lauka izturību ietekmē ne tikai genotipā esošie rezistences gēni, bet ābeļu ģeogrāfiskā izcelsme, koka veselības stāvoklis un rezistence pret citām slimībām. Kraupja rezistences noturību nosaka ģenētiskie faktori, bet arī videi ir modificējoša ietekme. Izvērtējot selekcijā iekļauto rezistences gēnu iedzimtību, konstatēts, ka Rvi6 (Vf) un Rvi5 (Vm) kraupja rezistence pārmantojas saskaņā ar Mendeļa likumiem, un, veicot abu gēnu piramidēšanu pēcnācējos, tie pārmantojas kā atsevišķi gēni. Kopumā abu gēnu pārmantošana pēcnācējos nav ābeļu lauka izturības noteicošais faktors, jo lauka izturību pret kraupi ietekmē vairāku faktoru kopums.
Abinieku cenožu atkarība no ekoloģiskiem faktoriem to riesta ūdenstilpēs Aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži” un Siguldas novada Mores pagastā
(Latvijas Universitāte, 2017) Supe, Laura; Čeirāns, Andris; Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
Kopsavilkums Abinieku cenožu atkarība no ekoloģiskiem faktoriem to riesta ūdenstilpēs Aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži” un Siguldas novada Mores pagastā Maģistra darbs. Laura Supe. 2017.gads Abinieki kā sugu grupa pētījumiem ir ļoti noderīga to dzīves cikla dēļ, jo veiksmīgai nākamās paaudzes attīstībai vajadzīgi gan piemēroti ūdens baseini nārstošanai, gan sauszemes biotopi ziemošanai un barošanās iespējām. Lauka darbi veikti divās teritorijās: Aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži” (laika periodā no 09.05.2014. līdz 29.04.2017.), kur notiek aktīvas militārās mācības un Siguldas novada Mores teritorijā (laika periodā no 28.04.2015. līdz 14.05.2017.), kur galvenais zemes izmantošanas veids ir lauksaimniecība. Darba mērķis ir noteikt ūdenstilpju ekoloģiskos faktorus, kuri veido saistību ar katras abinieku sugas nārstošanas vietu izvēli un to savstarpēju nārstošanas nišu pārklāšanos. Darba hipotēze: abinieku sugām var izdalīt nārstošanas ūdenstilpju nišas pēc to morfoloģiskajiem parametriem un veģetācijas, un šīs nišas ir vienādas divās atšķirīgās teritorijās - Aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži” un Siguldas novada Mores pagastā. Katra ūdenstilpe atzīmēta kā parauglaukums, kurai fiksētas koordinātes. Abinieku konstatēšanai izmantoti hidrobioloģiskais ķeramtīkliņš un to noteikšana pēc vokalizēšanas. Kā ekoloģiskie parametri izvēlēti veģetācijas dati, ūdenstilpes lielums un dziļums. Rezultātu interpretēšanai izmantotas GLM un korelācijas analīzes, lai noskaidrotu saistību starp ekoloģiskajiem faktoriem un abinieku nārsta ūdenstilpēm. Darba rezultātā iegūti dati gan par abinieku saistību ar ekoloģiskajiem faktoriem, gan par sugu sabiedrībām nārsta ūdenstilpēs.
Abinieku sugu daudzveidība un nārsta ūdenstilpes Aizsargājamo ainavu apvidū „Ādaži”
(Latvijas Universitāte, 2015) Supe, Laura; Čeirāns, Andris; Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
Darba ietvaros veikti 5 abinieku sugu (Rana arvalis; Rana lessonae; Epidalea calamita; Pelobates fuscus; Triturus vulgaris) iespējamo nārstošanas vietu apsekojumi Ādažu poligonā, kur notiek militārās apmācības. Darba mērķis: izpētīt ūdenstilpju ekoloģiskās īpatnības un analizēt, kādi faktori veido sugu nārsta nišas. Lauka darbi veikti Ādažu poligona C sektorā, kā parauglaukumus ieviešot apsekotās ūdenstilpes. Apkopota informācija par ūdenstilpju koordinātēm, lielumu, dziļumu, veģetāciju un tajā sastopamajiem abiniekiem. Galvenie rezultāti: izdalās faktori, kas liecina par katras sugas specifiskumu: T. vulgaris - ūdenstilpju dziļums; P.fuscus - makrofītu aizaugums (%); R.lessonae – grīšļu un dūņu segums (%); R.arvalis – kopējais aizaugums (%) un dziļums; E.calamita – mazs kopējais aizaugums (%) un smilšaina grunts. Ādažu poligonā ir pietiekami daudzveidīgi apstākļi, lai abinieku sugām nodrošinātu nārstošanas nišas.
Abiotisko faktoru ietekme in vitro apstākļos uz trematodes Alaria alata olu attīstību
(Latvijas Universitāte, 2020) Zepa, Sintija; Ozoliņa, Zanda; Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
Pētījumā tika modelēta tādu abiotisko vides faktoru kā gaismas režīma, temperatūras, sausuma un ūdens vides dinamiskuma ietekme uz trematodes Alaria alata olu attīstību un izdzīvotību. Olas tika iegūtas no Latvijā nomedītu rudo lapsu fekālijām, pielietojot atkārtotās skalošanas metodi. Olu attīstība noritēja Petri platēs, destilētā ūdenī. Kopā tika apsekotas 7 dažādas stacijas ar atšķirīgiem fizikāliem parametriem. Ar gaismas mikroskopu tika monitorētas olu strukturālās izmaiņas un novērtēta to izdzīvošana un attīstības gaita. Tika konstatēts, ka vides dinamiskums ūdeni bagātina ar skābekli un vecina olu salipšanu; kā arī notiek caurspīdīga pavediena sekrēcija, kas vēlāk aplīp ar gaisa burbuļiem. Gaismas apstākļi veicina olu attīstību, arī temperatūras ietekme ir būtiska. Uzglabāšana pazeminātas temperatūras apstākļos paātrina turpmāko olu attīstību, savukārt sasaldēšana un īslaicīgs sausums būtiski samazina olu izdzīvošanu.
Abiotisko faktoru ietekme uz Dreimaņa ezera makrozoobentosa telpisko izplatību un sastāvu
(Latvijas Universitāte, 2009) Grunskis, Māris; Druvietis, Ivars; Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
Dreimaņu ezers, kas atrodas Krustkalnu rezervātā, pieder pie kaļķaino ezeru tipa, bet interesantāku to padara kaļķainais Krāku avots, kas izplūst ezera rietumu krastā. Iepriekšējie pētījumi liecina, ka Krāku avota tuvumā mainās makrozoobentosa sastāvs, tāpēc tiek izvirzīta hipotēze, ka dotā avota ietekmē tā tuvumā palielinās organismu skaits un taksonu skaits, kā arī bioloģiskā daudzveidība. Tādēļ ir jānoskaidro Krāku ietekme uz makrozoobentosa sastāvu un telpiskā struktūra ezerā. Pētījuma gaitā tika ievākti makrozoobentosa paraugi un salīdzināti ar pēdējo 20 gadu pētījumiem. Kopumā ezera makrozoobentoss atbilst seklam kaļķainam ezeram ar bagātīgu molusku, vēžveidīgo, dēļu, un planāriju faunu. Krāku avotu ieplūdes vieta raksturīga ar lielāku taksonu skaitu, bet zemāku bioloģisko daudzveidību nekā citās litorāles vietās un profundālē.
Abiotisko un biotisko faktoru ietekme uz epigeisko bezmugurkaulnieku sugu sabiedrībām kaļķainos zāļu purvos Latvijas Piejūras zemienē
(Latvijas Universitāte, 2016) Rozenberga, Anna; Spuņģis, Voldemārs; Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
Kaļķaini zāļu purvi ir svarīgs aizsargājams biotops ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropas Savienībā. Šī darba mērķis ir noteikt kādi abiotiskie un biotiskie faktori nosaka dažādu bezmugurkaulnieku taksonu izplatību kaļķainos zāļu purvos, un vai tos ir iespējams izmantot kā bioindikatorus šo biotopu ekoloģisko izmaiņu pētīšanai. Pētījums veikts sešos purvos Latvijas Piejūras zemienē. Bezmugurkaulnieki tika ievākti ar Bārbera tipa augsnes lamatām. Tika noteikts veģetācijas sastāvs un augsnes pH. Kopā tika ievāktas 666 vaboles Coleoptera, 999 skudras Formicidae, 216 daudzkāji Diplopoda un 2052 mitrenes Oniscoidea. Skaidri izteikta saistība starp veģetāciju un bezmugurkaulnieku sugu taksoniem kaļķainos zāļu purvos netika konstatēta, savukārt, augsnes pH faktors ir būtisks tikai mitreņu populācijām.
Abiotisko un biotisko faktoru ietekme uz Vertigo ģints pumpurgliemežiem Apšuciema kaļķainajā zāļu purvā
(Latvijas Universitāte, 2015) Panteļējeva, Justīne; Spuņģis, Voldemārs; Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
Apšuciema kaļķainais zāļu purvs ir Eiropas Biotopu direktīvas biotops ar nozīmīgām dižās aslapes un rūsganās melnceres audzēm, kuru apdzīvo Vertigo ģints pumpurgliemeži, pie tam V. angustior un V. geyeri ir iekļautas Eiropas Biotopu direktīvas II pielikumā. Gliemeži spēj asimilēt vidē esošo kalciju, tāpēc tie ir sastopami tādos biotopos kā kaļķaini purvi. Pētījuma rezultāti liecina, ka Apšuciema purvā ir izveidojušās trīs veģetācijas zonas, kurās mijiedarbība ar pumpurgliemežiem atšķiras. Vislabākie apstākļi bija sūnu dominētajos parauglaukumos, kamēr dižās aslapes dominētajā zonā apstākļi pumpurgliemežiem bija nelabvēlīgi. Elektrovadītspēja un pH liecināja par minerālelementu un to veidoto savienojumu daudzumu izmaiņām, bet augu sugu sastāva un dominances izmaiņas norādīja uz elementu izmaiņām biotopa ietvaros.

Browse

Browsing Bioloģijas fakultāte / Faculty of Biology by Title

Results Per Page

Sort Options