Grāmatas

Permanent URI for this collection

https://dspace-dev.lu.lv/handle/7/31600

Browse

Now showing 1 - 20 of 20

Atmiņu mantojums paaudzēs: dzīvesstāstu perspektīva
(LU Filozofijas un socioloģijas institūts, Latvijas Universitāte, 2022) Skultāne, Vieda; Zirnīte, Māra
Kolektīvo monogrāfiju veido astoņas nodaļas, kurās tiek risināti jautājumi par paaudzēm un atmiņām, kas tiek stāstītas vai noklusētas latviešu dzīvesstāstos, veidojot pieredzes lauka pārmantojamību. Paaudžu perspektīvā šīs problēmas Latvijas dzīvesstāstu pētnieki aplūko pirmoreiz. Individuālo atmiņu un pieredzes savdabība paaudžu nomaiņas gaitā paver jaunu skatījumu uz vēsturiskām norisēm kā impulsiem cilvēku reakcijai un rīcībai. Šī pieeja izlīdzina barjeru starp akadēmisko vēsturi un atmiņu stāstos ietverto, tuvina to ikvienam cilvēkam piemītošai interesei par savu dzīves laiku.
Bēgšana no brīvības? Ērihs Fromms un Latvija
(LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2014) Šuvajevs, Igors
Šīs kolektīvās monogrāfijas aizsākumi ir rodami 2013. gadā, kad Rīgā notika starptautiska konference „Brīvība un brīvības: iespējas un draudi”. Tomēr tiesībām paust savas domas ir nozīme vien tad, ja esam spējīgi domāt paši; brīvība no ārējas autoritātes ir ilgstošs ieguvums vien tad, ja mūsu iekšējie psiholoğiskie apstākļi paver iespēju apliecināt savu individualitāti. (Ērihs Fromms, Bēgšana no brīvības)
Bezvarīgo vara: Masariks, Patočka, Havels
(LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2018) Pazuhina, Nadežda; Štolls, Pavels; Šuvajevs, Igors
"Bezvarīgo vara” (Moc bezmocných) ir atsauce uz Vāclava Havela eseju ar tādu pašu nosaukumu, kas kļuva par kolektīvās monogrāfijas vadmotīvu un konceptuālo kodolu. Grāmatā ir apkopoti mūsdienu Čehijas un Latvijas zinātnieku – vēsturnieku, filosofu, sociologu, antropologu, lingvistu – aktuālie pētījumi, kā arī pirmo reizi latviešu valodā ir pārtulkoti triju ievērojamo čehu domātāju – Tomāša Garika Masarika, Jana Patočkas un Vāclava Havela teksti. Grāmatā “Bezvarīgo vara: Masariks, Patočka, Havels” iekļauta daļa no pētījumiem, kas tika prezentēti konferencē ar tādu pašu nosaukumu. Tā norisinājās Rīgā, 2017. gada 24. un 25. oktobrī un tās patronese bija prof. Dr. Vaira Vīķe-Freiberga, Latvijas Valsts prezidente (1999–2007). V. Vīķes-Freibergas ievadvārdi sniedz emocionālo kamertoni grāmatai, kuras struktūru veido trīs nodaļas. Pirmā nodaļa ir saistīta ar T.G.Masarika personību, darbību un vēsturisko kontekstu, kā arī ar viņa idejām par nacionālo minoritāšu lomu vēsturiskās un politiskās atmiņas saglabāšanā. Pētījumos, kuri iekļauti otrajā nodaļā, tiek analizēts un interpretēts V. Havela intelektuālais mantojums, gan pievēršoties tā izpratnei Latvijā 1980. gadu beigās, Atmodas laikā, gan iezīmējot paralēles ar mūsdienu situāciju.Trešo nodaļu veido tulkojumi: fragments no T.G. Masarika grāmatas “Pasaules revolūcija”, nodaļa no J. Patočkas manuskripta “Eiropa un pēc-Eiropa” un Patočkam veltītā Vāclava Havela eseja “Bezvarīgo vara”. Krājuma sastādītāji cer, ka grāmatā apkopotie pētījumi iesaistīs lasītāju ne tikai pārdomās par 20. gs vēstures ”sāpju punktiem” un to atbalsīm mūsdienās, bet arī iedrošinās nevairīties no pagātnes slēptās klātbūtnes apjēgšanas un kritiskās izvērtēšanas mūsu kopīgajā tagadnē. Ievērojamo čehu domātāju darbu tulkojumi ir mēģinājums pietuvināties tai pieredzei, kura vieno visus eiropiešus kā ”laika nervs”, kas nemitīgi atgādina par piedzīvoto, bet reizē iezīmē dzīves perspektīvu, kuru tomēr cilvēkiem ir iespēja – un arī tiesības – mainīt.
Identitāte un citādība
(LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2012) Lapinska, Ieva; Freiberga, Elga
Grāmatā apkopoti latviešu filozofes un tulkotājas Ievas Lapinskas (1974-2010) darbi, tostarp līdz šim nepublicētais promocijas darba "Attiecību ar citādo izpratne mūsdienu filozofijā: Emanuēls Levins un Lisa Irigaraja" manuskripts, kā arī pētnieciskie un populārzinātniskie raksti par dažādiem kontinentālās filozofijas un feminisma jautājumiem, un tulkotie fragmenti no Anrī Bergsona, Paula Jureviča, Rolāna Barta un Emanuēla Levina tekstiem. Pētniece Ieva Lapinska aizgāja mūzībā 2010.gada 11.aprīlī. Viņas kolēģi LU Filozofijas un socioloģijas institūtā sakārtoja un izdeva šo grāmatu viņas piemiņai, augstu novērtējot Ievas devumu mūsdienu franču filozofijas, kultūras vērtību, identitātes un citādības tematikas risinājumos, lai stiprinātu nacionālās identitātes eiropeisko garu.
Imanuels Kants - pasaules pilsonis no Kēnigsbergas
(LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2011) Hefe, Otfrīds
Grāmatā publicētas divas ievērojamā vācu filosofa Otfrīda hefes lekcijas - "Imanuels Kants – pasaules pilsonis no Kēnigsbergas" un "Pašdomāšana. Imanuela Kanta „Atbilde uz jautājumu: kas ir apgaismība?”", kā arī Hefes bibliogrāfija un Igora Šuvajeva sarakstītais Hefes dzīves gājuma apraksts.
Kā veidot tūrisma pakalpojumus pieejamākus cilvēkiem ar mentāliem apgrūtinājumiem? Rokasgrāmata
(Tartu Universitātes Pērnavas koledža, 2022) Käär, Liina; Kumm, Monika; Lamot, Yoon Hee; Lūse, Agita; Padari-Kallit, Maarja; Piirman, Marit; Popova, Diāna; Rācene-Riekstiņa, Liene; Scholtz, Marco; Timperman, Kristine; Van Aken, Leentje; Van Der Steina, Aija; Van Geetsom, Nansi; Vandenborre, Dorien; Lūse, Agita (tulkojums)
Grāmatas nolūks ir būt par pavadoni centienos padarīt tūrisma pakalpojumus pieejamākus cilvēkiem ar mentāliem apgrūtinājumiem un/vai invaliditāti. Šī grāmata var būt noderīga, ja pārstāvat: 1) tūrisma pakalpojumu sniedzēju; 2) tūrisma organizāciju; 3) politikas veidotājus; 4) biedrību personām ar mentāliem apgrūtinājumiem un/vai invaliditāti; 5) plašāku sabiedrību, kas ir ieinteresēta uzlabot tūrisma pakalpojumus cilvēkiem ar mentāliem apgrūtinājumiem un/vai invaliditāti. Šīs rokasgrāmatas saturs tapa, par pamatu ņemot šādi iegūtus datus: datus no sekundāriem avotiem un zinātniskās literatūras, no aptaujām un intervijām ar vairākām NVO, no sarunām ar ekspertiem tūrisma un psihiatriskas invaliditātes jomā, no lauka pētījuma ar pakalpojumu lietotājiem, kā arī no prototipu izstrādes un testēšanas, ko veica universitāšu un tūrisma nozares partneri Beļģijā, Igaunijā un Latvijā. Šī grāmata: 1) ietver izglītojošu informāciju par mentāliem apgrūtinājumiem; 2) var veicināt un iedvesmot strādāt ar cilvēkiem ar mentāliem apgrūtinājumiem; 3) kalpo par instrumentu pieejamības palielināšanai, veidojot inovatī vus pakalpojumus muzejos un citās apskates vietās; 4) piedāvā pašnovērtējuma rīku, kas jums palīdzēs noteikt pakalpojumus, kurus jūsu organizācija vai jūs sadarbībā ar kolēģiem varētu uzlabot vai ieviest. Grāmata tapusi ERASMUS+ pētniecības projektā “Pārdomāti tūrisma pakalpojumi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (MindTour)".
Kritiskā domāšana: izglītība, medijpratība, spriestspēja
(LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2018) Kūle, Maija; Vēgners, Uldis; Rubene, Zanda; Svece, Artis; Spurava, Guna; Gubenko, Igors; Šuvajevs, Igors; Kūlis, Rihards; Kūlis, Māris
Šā pētījuma iniciatīva izriet no LU Ekspertu Padomes1 2017. gada 20. septembra apaļā galda diskusijas “Kritiskā domāšana — kā to mācīt, veicināt un sasaistīt ar mediju lietotprasmi Latvijā?”. Diskusijas gaitā šīs jomas ekspertu lokā skaidri izkristalizējās iepriekš izklāstītās problemātikas aktualitāte Latvijā, tostarp būtiskas nepilnības gan vispārējās, gan augstākās izglītības sistēmā attiecībā uz kritiskās domāšanas prasmju attīstības veicināšanu, trūkumi Latvijas mediju politikā, kā arī saistībā ar mediju lietotprasmi sabiedrībā. LU rektora Ekspertu padome sadarbībā ar LU Filozofijas un socioloģijas institūtu, kura pārziņā ir prioritārā joma “Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija”, veica pētījumu un organizēja ekspertu apspriedes, kā arī ieteikumu izstrādi, lai padziļināti izpētītu un apkopotu secinājumus par kritiskās domāšanas iezīmēm Latvijas sabiedrībā.
Kultūru migrācija Latvijā: virzienu dinamika. Ziemeļi–Dienvidi un citi virzieni: otrās zinātniskās konferences ziņojumu krājums
(LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2016)
Ziņojumu krājumā aplūkots ļoti plašs tēmu loks. Vēsturnieks Andrejs Vasks raksta par migrāciju aizvēsturē Latvijā, bet Gunita Zariņa aplūko demogrāfiskās pārejas procesus Latvijā. Vēsturiskais atskats ļauj gūt priekšstatu par kultūru migrācijas ģeogrāfiskajām un laika robežām, un valodas pētījumi par noteiktu vēstures laikmetu parāda ciešās saiknes un ietekmes, kas noteikušas dažādu kultūru tapšanu. Valodniece Ilga Jansone pēta somugru cilmes Latvijas toponīmus, un Ojārs Bušs aplūko vārda “jūra” izcelsmi un ietekmi. Filosofiskās refleksijas par ideju vēsturi un ietekmi, kā arī jēdzieniskā aparāta izstrāde veido pētījuma teorētisko karkasu. Filosofs Ģirts Jankovskis raksta par Herdera eksistenciālajām propozīcijām valodas kontekstā, Leo Dribins – par antikultūras jēdzienu, bet Svetlana Kovaļčuka pēta Kalistrata Žakova poēmu “Biarmija”, un reliģiju pētniece Solveiga Krūmiņa-Koņkova raksta par spāņu misticisma iespaidu Latvijā. Literatūras, mākslas un folkloras pētījumi ļauj ieraudzīt noteiktu ideju klātbūtni kultūru mijiedarbības norisēs. Aija Jansone pēta rakstaino adījumu rotājuma attīstību Latvijā, Ilze Liepiņa-Šarkovska raksta par Rīgas teātra un skaņu mākslinieku leksikonu, bet Dita Jonīte – par dejas skolu ietekmi. Šīs un citas nozares atspoguļo dažādu kultūru ietekmes un veidošanās procesus. Visbeidzot Anita Rožkalne raksta par kolektīva, apvienojoša pētījuma metodoloģiskajiem nosacījumiem un iespējamību.
Latvijas emigrantu kopienas: cerību diaspora
(Latvijas Universitātes aģentūra "Latvijas Univeristātes Filozofijas un socioloģijas institūts", 2015) Mieriņa, Inta
Grāmatā apkopoti 14 analītiski raksti, kuru autori ir Latvijā pazīstami sociologi, ekonomisti un komunikācijas pētnieki. Monogrāfijas zinātniskā redaktore Inta Mieriņa norāda, ka par grāmatas vadmotīvu ir izvēlēts «cerību diasporas» jēdziens, kas Latvijas kontekstā aptver ne tikai emigrantus, kuri ieradušies jaunajās mītnes zemēs, bet arī palicējus — ģimenes, draugus, abstraktākā līmenī — valsti, kur arī gruzd sapņi un gaidas attiecībā uz aizbraukušajiem. Grāmata izdota Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā. Tā izstrādāta pētnieciskajā projektā «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika», kas ilga no 2014. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. augustam. Projektā veiktā Latvijas vēsturē lielākā emigrantu aptauja (14068 respondentu) ļāva iegūt unikālus sociālekonomiskus datus par aizbraukušo cilvēku ikdienu lielākajās mītnes zemēs. Līdzās aptaujai notika 200 padziļinātas intervijas ar jaunajiem emigrantiem un diasporas politikas ekspertiem, kā arī tika izmantoti novērojumi, fokusa grupu diskusijas un cita veida datu ieguves metodes.
Mainīgās divspēles. Valsts un Baznīcas attiecības Latvijā: 1906-1940
(LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2013) Runce, Inese
Ineses Runces monogrāfija aplūko valsts un Baznīcas attiecības Latvijā no 1906. gada līdz 1940. gadam, definējot šādus pētnieciskos uzdevumus: 1. izanalizēt valsts un Baznīcas attiecību teorētiskos modeļus; 2. sniegt ieskatu valsts un Baznīcas attiecību vēsturiskajā pieredzē pasaulē un Latvijā; 3. izanalizēt valsts un Baznīcas attiecības Latvijas teritorijā 1906.–1918. gadā; 4. analizēt valsts un Baznīcas attiecības LR parlamentārisma periodā 1919.–1934. gadā; 5. izpētīt valsts un Baznīcas attiecības LR autoritārisma periodā 1934.–1940. gadā. Darba hronoloģija balstās uz vēsturisko notikumu laika līniju un politiskajām atšķirībām konkrētajā laikposmā, respektīvi, Latvijas teritorijā Krievijas impērijas sastāvā pēc 1905. gada cara izdotā manifesta un Tolerances edikta, kā arī LR parlamentārisma periodā un K. Ulmaņa autoritārā režīma laikā. Šādā veidā ar vēsturiski hronoloģiskā principa palīdzību mēģināts izpētīt varbūtējo vēsturiskās kontinuitātes pastāvēšanu.
Mēs nebraucām uz Zviedriju, lai kļūtu par zviedriem.
(Zinātne, 2010) Latvijas Universitāte. Filozofijas un socioloģijas institūts; Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija “Dzīvesstāsts”
Grāmata par Zviedrijas latviešiem ir Nacionālās mutvārdu vēstures pētnieku pirmais krājums, kas veltīts ārpus Latvijas dzīvojošām latviešu kopienām. Grāmatu veido divi skatpunkti. Pētnieciskie raksti ir kā skats no novērošanas torņa, mēģinot aptvert Zviedrijas trimdas aprises laikā un telpā, galveno uzmanību pievēršot identitātei un kopienai. Savukārt desmit dzīvesstāstu teksti parāda desmit dzīves līnijas un ļauj lasītājam ieraudzīt notikumus no to dalībnieku skatpunkta. Grāmatā stāstiem atvēlēta tik būtiska loma arī tādēļ, ka stāsti un stāstīšana ir ļoti nozīmīga sociāla un kultūras parādība pašā trimdas sabiedrībā, kur tie veido skatījumu uz neseno vēsturi un grupas identitāti.
Mindful Tourism Services for People with Mental Impairment. Situation Scan: Latvia, 2021
(Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts, 2021-09) Van der Steina, Aija; Lūse, Agita; Rācene, Liene; Pazuhina, Nadežda; Popova, Diāna
The report is part of the EU Erasmus + funded project “Mindful tourism services for mentally disordered people” (MindTour). The project aims to promote and support tourism entrepreneurs to value mentally disordered clients and their families as persons and customers and help them design mindful tourism services accessible for mentally disordered people. The project is implemented in cooperation with Estonian, Belgian and Latvian higher education institutions – University of Tartu, Pärnu College (Estonia), Thomas More Mechelen-Antwerpen (Belgium), University of Latvia (Latvia), as well as leisure and tourism service providers - Pärnu Museum (Estonia), Museum Dr Guislain (Belgium) and SIA Zeit Hotel (Latvia). This report reveals the current situation in the use and accessibility of tourism services for people with mental impairment in Latvia. Researchers of the Institute of Philosophy and Sociology of the University of Latvia Agita Lūse, Liene Rācene, Diāna Popova, Nadezhda Pazuhina and Aija van der Steina researched in the autumn and spring semesters of the academic year 2020/2021, using both secondary data sources and gathering primary data through interviews with social service providers and tourism service providers, as well as participant observation and mapping of services, involving people with GRT in the consumption of tourism services.
Pauls Dāle: Dievs un "filozofa lieta"
(LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2013) Buceniece, Ella; Kūle, Maija; Tēraudkalns, Valdis
Phänomen und Wirklichkeit des Ich
(LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2012) Celms, Theodor
Viele Manuskripte über die Phänomenologie von Edmund Husserls Schülern sind immer noch nicht publiziert. Das Manuskript von Theodor Celms – nach dem Tod des Autors erworben vom Institut für Philosophie und Soziologie der Universität Lettlands – ist eines von diesen Manuskripten, welches jetzt der Öffentlichkeit zur Verfügung gestellt werden kann.
Piederēt un atšķirties: romu, krievu un latviešu dzīvesstāsti Latvijā
(LU Filozofijas un socioloģijas institūts; Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācija “Dzīvesstāsts”, 2017) Skultāne, Vieda; Zirnīte, Māra; Zellis, Kaspars; Pazuhina, Nadežda; Šūpulis, Edmunds; Beitnere-La Galla, Dagmāra; Pranka, Maruta; Garda-Rozenberga, Ieva; Krūmiņa, Maija
Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta dzīvesstāstu pētnieku grupas kolektīvā monogrāfija “Piederēt un atšķirties: romu, krievu un latviešu dzīvesstāsti Latvijā” noslēdz Latvijas Zinātnes padomes pētnieciskā projekta “Etniskā un naratīvā dažādība dzīvesstāstu konstrukcijās Latvijā” īstenošanu. Projekts tika realizēts no 2012. līdz 2016. gadam LU FSI vadošās pētnieces un Bristoles universitātes emeritētās profesores Viedas Skultānes vadībā. Pētnieki analizēja vairāk nekā 100 biogrāfisko interviju Latvijas sabiedrisko pārmaiņu kontekstā. Monogrāfijas autori rosina ielūkoties dziļāk un izprast etniski atšķirīgo kā nozīmīgu resursu un pašvērtību Latvijas sabiedrībā. Grāmata veidojās kā hermeneitisks aplis starp dzīves vēstures liecībām, kas norāda uz morāles filozofu paustajām atziņām, kuras savukārt ietekmē dzīvesstāstu uztveri un interpretāciju, – akcentē zinātniskā redaktore Vieda Skultāne. Atmiņas, ko cilvēki uztic viens otram, ir ar augstu morālo statusu, un tas ir vērā ņemts priekšnoteikums pieejā dzīvesstāstu analīzei. Astoņās nodaļās katrs pētnieks piedāvā savu skata leņķi etnisko pieredžu satura un izteiksmes dažādībā. Etnisko kultūru saskarsmes analizētas Māras Zirnītes sarakstītajā nodaļā, parādot, kā pretēji izplatītiem stereotipiem, etnisko kultūru atšķirības, dzīvojot kopīgā teritorijā, izlīdzinās. Kaspars Zellis aplūko individuālo pieredžu saistību ar kolektīvo atmiņu, paaudžu atšķirības un pretrunas attieksmē pret pagātnes vērtējumu krievu dzīvesstāstos, secinādams, ka detalizēti pētījumi vēl būtu turpināmi. Nadežda Pazuhina atklāj, kā Latvijas krievu pašrefleksijas piedalās identitātes konstruēšanā. Savukārt Edmunds Šūpulis uzsver, kā etnicitāte iespaido savdabīgo romu atmiņas kultūru. Romu identitātes izpausmes viņš saista ar grupas sociālo statusu, ilgstošo atstumtību un apspiesto kolektīvo atmiņu par holokausta traģisko pieredzi. Dagmāra Beitnere-Le Galla analizējusi dažādību krievu dzīvesstāstos, norādot, ka ne tikai latviešu, bet arī krievu starpā pastāv atšķirīgas atmiņu kopienas, kas neļauj runāt par kolektīvo atmiņu kā kaut ko monolītu vai bināru. Dzīvesstāsti ievada pieredzes un pārdzīvojuma realitātē, kā to apskata Maruta Pranka nodaļā par Latvijas etnisko grupu pārstāvju attieksmi pret savas dzīves veiksmēm un neveiksmēm. Noslēguma nodaļā Ieva Garda-Rozenberga un Maija Krūmiņa aplūko vienu no augstākajām garīgajām vērtībām – brīvību, un kā tā izpaužas dažādas etniskās piederības dzīvesstāstos. Brīvības izjūta un nozīme mainās, mainoties etniskās grupas pozīcijai attieksmē pret varu dažādos vēstures periodos. Kā ievaddaļā apgalvo Vieda Skultāne, tad “reflektējot par pagātni, mēs konstruējam dzīvesstāstu reizē ar identitāti un, stāstot citam, ļaujam apzināties arī pašam sevi.” [M.Zirnīte, K.Zellis]
Poēzijas balss un filosofija
(LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2013) Vilnīte, Oksana; Šuvajevs, Igors
Latvijas izglītības un kultūras vēsture ir bagāta ar izcilām personībām, pie kurām jāmin arī Latvijas Universitātes mācībspēki. Filosofijas doktore, docente Oksana Vilnīte savu pasniedzējas mūža lielāko daļu – vairāk nekā piecdesmit gadus – veltījusi darbam ar Latvijas Universitātes Filosofijas nodaļas studentiem, kā arī docējusi filosofijas kursus citās fakultātēs. Padomju laika ideoloģizētajā atmosfērā viņa bija brīvas, gudras un izsmalcinātas domāšanas paraugs. Oksana Vilnīte ar savu talantu un ieguldījumu filosofijas nākamo paaudžu izglītošanā pārstāv 20. gadsimta pēckara Latvijas intelektuālo vēsturi. Savijot valodu un kultūru bagātību, viņa mums ir kā nacionālās identitātes starpkultūru simbols.
Reliģiozitāte Latvijā: vēsture un mūsdienu situācija
(LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2012) Aleksandrova, Viktorija; Avanesova, Jeļena; Geikina, Laima; Grīnfelde, Māra; Kiope, Māra; Krūmiņa-Koņkova, Solveiga; Misāne, Agita; Pazuhina, Nadežda; Rancāne, Aīda; Rimestad, Sebastian; Runce, Inese; Taivāne, Elizabete; Stankevičs, Zbigņevs; Vējš, Jānis Nameisis; Vuguls, Juris; Krūmiņa-Koņkova, Solveiga
Ideja par monogrāfiju, kas aplūkotu situāciju mūsdienu akadēmiskajā reliģijpētniecībā Latvijā, radās 2011. gada oktobrī, kad Apvienotā Pasaules latviešu zinātnieku 3. kongresa un Letonikas 4. kongresa sekcijā “Reliģiozitāte Latvijā: vēsture un mūsdienu situācija” tika nolasīti 22 referāti gan par reliģijpētniecības un teoloģijas vēsturi Latvijā un tās mūsdienu teorētiskajiem kontekstiem, gan arī par dažādiem konkrētiem Latvijas reliģiju vēstures tematiem un reliģiskās dzīves aktualitātēm. Liela daļa referātu autoru iesaistījās arī turpmākajā monogrāfijas veidošanā. Monogrāfija parāda ne tikai tās autoru metodoloģisko pieeju un uzskatu daudzveidību. Tās sadaļās saglabāts arī autoru individuālais izteiksmes stils, kas daudzviet piešķir vēstījumam papildus nianses, ļaujot lasītājam līdzdarboties konkrēto tematu un problēmu risināšanā. Monogrāfija norāda arī uz Latvijas filozofu, teologu un reliģijpētnieku kopējiem saskarsmes punktiem Latvijas reliģiskās dzīves apzināšanā un tālākās sadarbības perspektīvām.
Sensus divinitatis. Vingrinājumi filozofiskajā teoloģijā
(LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2012) Krūmiņa-Koņkova, Solveiga
Solveigas Krūmiņas-Koņkovas monogrāfijā aplūkotas diskusijas, kas šobrīd risinās filozofiskajā teoloģijā, piemēram, par ticības konceptu un ticības racionalitāti, reliģisko pieredzi, zinātnes un reliģijas attiecībām, ļaunuma problēmu un citiem tematiem. Grāmata rakstīta belles-lettres žanrā, tas ir, no vienas puses, grāmatā ir gan racionāla argumentācija, gan citāti, atsauces, personu un atslēgvārdu rādītāji un cits akadēmiskais instrumentārijs, no otras puses, tā ir dienasgrāmata ar piezīmēm par izlasīto, kur vienā lappusē analītiskās filozofijas kārtulas var nomainīt dzejas rindas un šī nomaiņa ir absolūti intuitīva: spriedumi, kurus var reizēm neizteikt, ieslēpjot asociācijās un dodot lasītājam brīvu vaļu veidot pašam savas interpretācijas.
Starp reālo un imagināro
(Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts, 2016) Feiberga, Elga
Šī grāmata, kas apkopo lielāko daļu Elgas Freibergas dzīves laikā publicēto tekstu, ir mēģinājums savest vienkopus un prezentēt lasītājiem to filozofisko pārdomu konstelāciju, kuru veido viņas līdz šim periodisko izdevumu un zinātnisko rakstu krājumu lappusēs izkliedētas publikācijas. Krājumā iekļautie teksti iedalīti piecās sadaļās. Pirmajās četrās iekļauti Elgas Freibergas akadēmiskie raksti, ievērojot tematisko un, ar retiem izņēmumiem, hronoloģisko iedalījuma principu. Piektajā sadaļā hronoloģiskā secībā apkopotas populārzinātniskas publikācijas par dažādām tēmām, kuras bieži pārklājas ar iepriekšējo sadaļu tematisko virzību, bet ir adresētas plašākai auditorijai un pārsvarā neiekļauj pētnieciskus jauninājumus. Līdzās publikācijām latviešu valodā krājumā iekļauti arī divi raksti angļu valodā un divi krieviski publicētie teksti.
Все мы дети своего времени: истории жизни русских в Латвии
(LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2016) Assereckova, Marija; Zirnīte, Māra
Grāmatā iekļautas piecpadsmit dzīvesstāstu kompozīcijas, kas tapušas, veicot pētījumu “Etniskā un naratīvā dažādība dzīvesstāstu konstrukcijās Latvijā” laikā no 2013. līdz 2015. gadam. Interviju ierakstīšanā tika iesaistīta pētnieku grupa, tās sastāvā līdzās pieredzes bagātiem intervētājiem, kuri vairāk nekā divdesmit gadu piedalās mutvārdu vēstures pētījumos Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā: Māra Zirnīte, Dagmāra Beitnere-Le Galla, darbojas Edmunds Šūpulis, Kaspars Zellis, Nadežda Pazuhina. Visvairāk interviju un kompozīciju šai izlasei sagatavojusi Marija Assereckova, kurai tā bija pirmā saskare ar intervēšanas praksi. Tālāk grāmatā viņa dalās pārdomās par šo pieredzi.

Browse

Browsing Grāmatas by Title

Results Per Page

Sort Options