Disertācijas (SZF) / Doctoral Theses
Permanent URI for this collection
Browse
Browsing Disertācijas (SZF) / Doctoral Theses by Title
Now showing 1 - 20 of 53
Results Per Page
Sort Options
- ItemAmatiermāksla Latvijā: kopienas attīstība un kultūrpolitika(Latvijas Universitāte, 2015) Daugavietis, Jānis; Tabuns, Aivars; Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultāteAmatiermāksla Latvijā: kopienas attīstība un kultūrpolitika / Jānis Daugavietis ISBN 978-9934-517-74-7 Promocijas darbs doktora grāda iegūšanai socioloģijas nozarē, lietišķās socioloģijas apakšnozarē Latvijas Universitāte, Rīga, 2015.gada janvāris Anotācija Latvijas iedzīvotāju līdzdalība amatiermākslā (kordziedāšana, dejošana tautas deju kolektīvos, dalība amatierteātros u. c.) ir viena no masveidīgākajām pilsoņu brīvā laika pavadīšanas formām, kuras uzturēšanā valsts un pašvaldības iegulda ievērojamus resursus. Šajā darbā pētīts, kāda nozīme Latvijas attīstības un kultūras politikās tiek piešķirta amatiermākslai un kāds ir tās pienesums lauku kopienu attīstībā, izvirzot pieņēmumu, ka amatiermāksla ir būtisks attīstības resurss ar lielu potenciālu, kas netiek pietiekami aktīvi un apzināti izmantots. Darbs balstīts kapitālu, kopienas attīstīšanas un kultūras līdzdalības teorijās, kā arī ilgtspējīgas attīstības pieejā. Pētījums apstiprina izvirzīto tēzi un ļauj secināt, ka Latvijas kultūras politikā un pārvaldē amatiermākslas jomā tiek turpināta padomju laikos iedibinātā paternālistiskā kultūrpolitika, kurā iedzīvotāji (amatieri) ir drīzāk attiecīgā pakalpojuma saņēmēji, nevis aktīvi un pašorganizējošies pilsoņi. Atslēgvārdi: amatiermāksla, kultūras politika, Latvija, pēcpadomju, kopienas attīstība, sociālais kapitāls
- ItemApvienoto Nāciju Organizācijas nozīme starptautiskā miera un drošības uzturēšanā(Latvijas Universitāte, 2011) Reire, Gunda; Ozoliņa, Žaneta; Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultātePromocijas darbā autore analizē Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) darbību, pamatojoties uz hipotēzi “ANO efektivitātes trūkumi starptautiskā miera un drošības uzturēšanā ir sistēmiski un strukturāli”. Darba ietvaros ir izstrādāts inovatīvs teorētiski metodoloģisks analīzes modelis, kas sniedz iespēju izvērtēt ANO efektivitāti uz sistēmiski funkcionālas pieejas pamata. Ir izveidots funkciju saraksts, ko ANO īsteno kā starptautiskās sistēmas daļa. No tā izriet efektivitātes kritēriju un indikatoru katalogs. Veiktā analīze ļauj izdarīt kompleksus secinājumus par ANO efektivitāto starptautiskā miera un drošības jomā. Negatīvu secinājumu gadījumā ir norādīts uz efektivitātes problēmu cēloni. Analīze apstiprina hipotēzi – ANO efektivitātes trūkumi starptautiskā miera un drošības uzturēšanā ir sistēmiski un strukturāli. Atslēgvārdi: Apvienoto Nāciju Organizācija, miers, drošība, efektivitāte, funkcionālisms
- ItemĀrlietu ministriju pārveide Baltijas un Skandināvijas valstīs 2004.-2012.gadā(Latvijas Universitāte, 2015) Kļaviņš, Didzis; Ozoliņa, Žaneta; Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultātePromocijas darbā ir analizēta ārlietu ministriju pārveide un izmaiņu raksturs Baltijas valstīs (Igaunijā, Latvijā un Lietuvā) un Skandināvijas valstīs (Dānijā, Norvēģijā un Zviedrijā). Izmantojot novatorisku pieeju diplomātijas studijās, darbā ir meklētas atbildes uz jautājumu, kā sešu viena reģiona valstu ārlietu ministrijas pielāgojas starptautiskās sistēmas transformācijai 21. gadsimtā. Empīriskā materiāla pamatā ir ārpolitikas pārskati, ziņojumi un gadagrāmatas, kā arī padziļinātas intervijas ar diplomātiem un ārpolitikas ekspertiem. Balstoties uz septiņiem funkcionālo pārmaiņu kritērijiem, darbā tiek secināts, ka Baltijas un Skandināvijas valstu ārlietu ministrijas ir pilnībā atteikušās no „vārtu sargātāja” modeļa, kas tādējādi apliecina ievērojamas pārmaiņas šo ministriju funkcijās un lomā. Atslēgvārdi: Ārlietu ministrija, diplomātija, ārpolitika, Baltijas valstis, Skandināvijas valstis
- ItemAugstskolas zināšanu pārnesē Latvijā(Latvijas Universitāte, 2014) Kronberga, Ginta; Zobena, Aija; Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultātePromocijas darba mērķis ir izpētīt augstskolu sadarbību ar citiem sociālajiem aģentiem zināšanu pārnesē Latvijā, izvērtējot dažādus zināšanu pārneses modeļus. Teorētiskais ietvars balstīts teorijās (Trīskāršās spirāles, Mode 2, inovāciju, sadarbības), kas atklāj sadarbību starp sociālajiem aģentiem zināšanu pārneses procesā. Pētījumā izmantota kvalitatīvā pieeja, gadījuma analīzes metode, analizējot divus augstskolu gadījumus – Latvijas Lauksaimniecības universitāti un Ventspils Augstskolu. Pētījuma rezultāti atklāj, ka augstskolās zināšanu pārnese pamatā tiek nodrošināta zinātnes (lineārā), pieprasījuma virzītā (divvirzienu) un trīskāršās spirāles modeļa ietvaros. Zināšanu pārnesi veicina mērķtiecīga procesa vadība un neformālie kontakti. Sadarbības šķēršļus zināšanu pārnesē rada sociālo aģentu atšķirīgā izpratne citam par citu un sadarbības stimulu trūkums (organizatorisko, finanšu, laika utt.).
- ItemBibliotēka 2.0 un Google paaudze: aktoru mijiedarbības iespējas mūsdienās(Latvijas Universitāte, 2015) Grēniņa, Aiga; Krūmiņa, Līga; Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultātePromocijas darbā mūsdienu kontekstā pētītas pusaudžu un bibliotēku mijiedarbības iespējas. Īpaša uzmanība veltīta pusaudžu informācijas meklēšanas un izmantošanas paradumu izpētei, kā arī viņu redzējuma par bibliotēkām atklāšanai. Lai tieši norādītu uz tehnoloģiju un interneta lomu pusaudžu ikdienā, šīs vecuma grupas apzīmēšanai lietots jēdziens Google paaudze. Savukārt, bibliotēkas analizētas, atsaucoties uz modernu un lietotāju vajadzībās balstītu praksi, kas definējama kā bibliotēka 2.0. Empīrisko datu ieguvei bibliotēku pētniecībai izmantota kontentanalīze, bet lietotāju izpēte realizēta ar aptauju un fokusgrupu diskusiju starpniecību. Tādējādi iegūts sistematizēts un pārskatāms rezultāts, kas atspoguļots pētījuma secinājumos, rekomendācijās, kā arī promocijas darba autores formulētajā Bibliotēku un pusaudžu mijiedarbības sekmēšanas modelī. Atslēgvārdi: bibliotēka 2.0, Google paaudze, informacionālā uzvedība, pusaudži, tīmeklis 2.0.
- Item
- ItemBibliotēku elektroniskie katalogi un to kvalitāte(2007) Mūze, Baiba
- ItemDarba tirgus attiecības Latvijas mazajās pilsētās un laukos(Latvijas Universitāte, 2011) Rasnača, Līga; Tabuns, Aivars; Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultātePromocijas darbs veltīts darba tirgus attiecību izpētei ar mērķi noskaidrot kā atšķiras attiecības starp darba devējiem un darba ņēmējiem mazajās pilsētās un laukos. Darba ietvars balstās uz Manuela Kastela globālo plūsmu telpas, Ulrika Beka risku darba tirgū un Zigmunta Baumana „vieglās modernitātes” teorijām. Mazo pilsētu un lauku darba tirgus attiecību elastības atšķirību skaidrojumam autore izmanto postfordisma pārstāvja Maikla Handela darba ņēmēju īpašību elastības vērtējuma teoriju. Iepriekš veiktu pētījumu analīze ļauj uzsvērt darba novitāti: darba devēju un darba ņēmēju darba tirgus attiecību elastības atšķirības mazajās pilsētās un laukos. Darbā veikta darba devēju aptaujas datu sekundārā analīze un darba devēju interviju analīze. Izpētes rezultātā secināts, ka telpiskā piederība ir nozīmīgs faktors darba tirgus attiecību elastībā. Atslēgvārdi: elastība darba tirgus attiecībās, ārējā un iekšējā elastība, nepietiekama nodarbinātība.
- ItemDarba un ģimenes saskaņošana privātā sektora organizācijās(Latvijas Universitāte, 2012) Korpa, Viola; Tisenkopfs, Tālis; Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultāteANOTĀCIJA Promocijas darbā analizēta darba un ģimenes saskaņošana Latvijā saistībā ar ģimenei draudzīgu darbavietu veidošanu, izvērtējot privātā sektora organizāciju pieredzi, praktiskās rīcības stratēģijas un iespējas ģimenei draudzīgas darba vides veidošanā. Teorētiskais ietvars balstīts teorijās, kas atklāj darba un ģimenes attiecību kompleksitāti, un teorijās, kas palīdz interpretēt organizāciju kā darbavietu lomu darba un ģimenes saskaņošanā un skaidro ģimenei draudzīgu darbavietu veidošanu. Izmantojot multidimensionālu pētījuma dizainu: (1) sniegts darba un ģimenes saskaņošanas iespēju un pamatproblēmu raksturojums; (2) interpretētas organizāciju prakses un pieredze darba un ģimenes saskaņošanā; (3) risināta diskusija par ģimenei draudzīgu iniciatīvu ieviešanas un izmantošanas kontekstualitāti, saturu un norisi; (4) kā arī sniegta ģimenei draudzīgu darbavietu veidošanu kavējošo un motivējošo faktoru analīze. Atslēgvārdi: darba un ģimenes saskaņošana, ģimenei draudzīga darbavieta, organizācija kā darbavieta.
- ItemDigitālais portrets kā Latvijas jauniešu (18-25) patības konstruēšana sociālajos medijos(Latvijas Universitāte, 2016) Brice, Līva; Šķilters, Jurģis; Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultātePromocijas darbs aplūko jauniešu sevis prezentēšanas prakses un patības ietekmējošos aspektus digitālajā vidē. Teorētisko daļu veido patības un sevis prezentēšanas teorijas, akcentējot digitālās vides ietekmējošos faktorus, bet metodoloģijas daļa izvērtē tradicionālo metožu izmantojumu digitālajā vidē. Darba empīriskajā daļā piedāvāts pētījuma lauka raksturojums, atklājot Latvijas interneta vides specifiku. Izmantojot radošo metodi, izveidoti un analizēti indivīdu digitālie portreti un digitālie CV. Analizēta veiktā aptauja par patības veidošanos jauniešu vidū digitālajā vidē. Darba gaitā tika noskaidrots, ka digitālo patību iespējams aplūkot kā digitālo portretu, kuru veido vairāki informācijas līmeņi; rezultātā var secināt, ka digitālā patība ir sociāls un hibrīds process, kas norisinās indivīdam mijiedarbojoties ar vidi, kurā viņš atrodas. Atslēgvārdi: patība, sevis prezentēšana, digitālā vide, sociālie mediji, jaunieši
- ItemDzīvesstāsti kā sociāli vēstījumi(2004) Bela-Krūmiņa, Baiba
- ItemES ārpolitika un nacionālo interešu virzīšana: Latvijas gadījuma izpēte(Latvijas Universitāte, 2015) Pastore, Gunta; Bāra, Daina; Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultātePromocijas darbs pēta, kā dalībvalsts, kurai ir vitāli svarīgas nacionālās intereses kādā no Eiropas Savienības (ES) ārpolitikas jautājumiem, spēj ietekmēt ES lēmumus un panākt sev labvēlīgu iznākumu. Gadījuma analīzei tiek izmantota Latvija centienos ietekmēt tai stratēģiski nozīmīgās ES attiecības ar austrumu kaimiņvalstīm. Balstoties uz eiropeizācijas konceptu un uz racionālās izvēles institucionālisma teorētisko pieeju, darbs argumentē, ka dalībvalsts spēj panākt ietekmi ES ārpolitikā ar šādiem mehānismiem: argumentu sniegšana, kooperatīvā kaulēšanās, kontaktēšanās ar citām dalībvalstīm, koalīciju izmantošana, lobēšana ES institūcijās un valsts iekšējās kapacitātes stiprināšana. Empīriskie pierādījumi apstiprina šo mehānismu nozīmīgumu. Jo izteiktākas bijušas Latvijas nacionālās intereses, jo vairāk no minētajiem mehānismiem tikuši izmantoti, lai panāktu sev vēlamo ES lēmumu. Atslēgas vārdi: Eiropeizācija, ārpolitika, racionālās izvēles institucionālisms, nacionālās intereses, ietekmes mehānismi, Latvija.
- ItemEtniskās un nacionālās identitātes sociālā konstruēšana mijiedarbībā: Latvijas gadījuma izpēte(Latvijas Universitāte, 2012) Šūpule, Inese; Zepa, Brigita; Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultātePromocijas darba pētnieciskais jautājums ir: vai un ka etniskas un nacionālas identitātes diskursīvajās manifestācijās parādās indivīdu rīcībspēja un dažādas ideoloģiskas ietekmes, kā arī - vai un kā identitātes diskursīvas konstrukcijas atšķiras dažādās situācijās un kā tas ietekmē interakcijas konteksts. Veiktas diskursu analīzes teksta materiāls ir fokusa grupu diskusiju (kopumā 24 fokusa grupu diskusijas) transkripti un Interneta portāla „Delfi” latviešu un krievu versijas diskusijas par etniskajiem jautājumiem. Pētījuma rezultātā secināts, ka interakcijas konteksts – sarunas tēma, sociālās kontroles iespējamība, anonimitātes līmenis, interakcijas žanrs – būtiski ietekmē etniskas un nacionālas kategorizācijas interakcija. Promocijas darba teorētiskā pieeja ir sociāla konstrukcionisma perspektīvā balstītu radniecīgu teoriju sintēze, kuras pamatā ir kritiskas diskursīvas psiholoģijas pieeja, kas autorei ļauj konceptualizēt un pētīt rīcībspējas un ideoloģijas izpausmes etniskās un nacionālās identitātes diskursīvajās manifestācijās. Atslēgvārdi: etniska un nacionāla identitāte, diskursu analīze, interakcijas konteksts, rīcībspēja, ideoloģija.
- ItemEtnopolitisko diskursu analīze: valodas kopienu varas attiecības Latvijā(Latvijas Universitāte, 2010) Kļave, Evija; Zepa, Brigita; Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultāteEvija Klave Promocijas darbs „Etnopolitisko diskursu analize: valodas kopienu varas attiecibas Latvija” Anotacija Latvijas sabiedriba ir verojamas vairakas latviešu un krievu etnolingvistisko grupu konflikta pazimes, vienlaikus starp abam valodas kopienam nav atklatu sociali politisku vai etnisku konfliktu grupu limeni. Promocijas darbs ir izstradats intepretativas sociologijas perspektiva, izmantojot poststrukturalisma un kritiska diskursa analizes teorijas un plašu kvalitativo datu kopu analizi. Ta merkis ir radit diskursa teorijas un analize balstitu Latvijas lielako valodas kopienu varas attiecibu skaidrojumu etnopolitikas lauka. Promocijas darba ir sniegts plašs diskursa teorijas epistemologijas izklasts, izmantoto teoretisko pieeju analize, veikta strukturala valodas kopienu un politikas veidotaju etnopolitisko diskursu analize. Petijums skaidro un pamato valodas kopienu diskursivo konfliktu ka šo grupu varas attiecibu formu un ta izpausmes socialaja realitate. Atslegvardi: diskurss, valodas kopiena, vara, konflikts, etnopolitika.
- ItemFormation of Professional Ethos of Executive Public Officials in Latvia, Denmark and Finland(Latvijas Universitāte, 2013) Šņitņikovs, Aleksejs; Zepa, Brigita; Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultāteDoktora darba priekšmets ir valsts pārvaldes amatpersonu profesionālā ētosa veidošanās Latvijā, Dānijā un Somijā. Valsts pārvaldes amatpersonu ētoss ir definēts kā šai profesionālai lomai specifiskas normatīvas orientācijas, kas tiek brīvprātīgi pieņemtas kā uzvedības imperatīvi. Valsts amatpersonu profesionālā ētosa veidošanās izpēte ir svarīga, jo tādā veidā var izskaidrot valsts sektora pakļautību korupcijas riskam vai imunitāti pret to. Izpētes mērķis ir bijis identificēt profesionālā ētosa veidošanās sociālos mehānismus uz trīs valstu – Latvijas, Dānijas un Somijas – piemēriem. Darbā tiek pielietota vēsturiskās socioloģijas pieeja un kvalitatīvo pētījumu metode. Pētījuma rezultātu analīze sniedz skaidrojumu, kādi sociāli vēsturiskie faktori un nosacījumi veicina valsts pārvaldes amatpersonu profesionālā ētosa attīstību.
- ItemIndivīdu attiecības tiešsaistes sociālajos tīklos(Latvijas Universitāte, 2013) Buholcs, Jānis; Tabuns, Aivars; Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultātePromocijas darbā analizētas indivīdu aktivitātes sociālo tīklu portālos, kā arī izvērtētas viņu tiešsaistes attiecības un bezsaistes kontaktu nozīme tajās. Pētījuma teorētisko ietvaru veido sociālā kapitāla teorija, Ērvinga Gofmaņa dramaturģiskā pieeja un Entonija Gidensa „tīro attiecību” jēdziens, kā arī tiešsaistes kopienu raksturojumi. Empīriskie dati balstīti uz tiešsaistes aptaujas, tiešsaistes dienasgrāmatu ierakstu teksta analīzes, sociālo tīklu analīzes, novērojumu un interviju rezultātiem. Pētījumā aplūkotas sociālā kapitāla izpausmes sociālo tīklu portālos Sviesta ciba, Draugiem.lv un LiveJournal, kā arī tiešsaistes kopienu pazīmes tajos. Padziļināti analizēta ir tiešsaistes kopiena Sviesta ciba, kurā lietotāji apmainās ar informatīvajiem, emocionālajiem un arī materiālajiem resursiem. Promocijas darbā empīriski pārbaudīta „izkliedētā intimitāte”, ar ko tiek raksturots uz pašatklāšanos un uzticēšanos balstīts tiešsaistes attiecību modelis. Atslēgvārdi: Tiešsaistes sociālie tīkli, tiešsaistes dienasgrāmatas, privātā komunikācija, sociālais kapitāls, tiešsaistes kopienas
- ItemInovācijas rīcībpolitikas kombināciju iezīmes daudzlīmeņu pārvaldes sistēmā: Baltijas jūras reģiona valstu gadījums(Latvijas Universitāte, 2015) Vītola, Anete; Auers, Daunis; Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultātePromocijas darbā pētīts, kā notiek inovācijas rīcībpolitikas paralēla plānošana un ieviešana dažādos pārvaldes līmeņos – vietējā, nacionālā un pārnacionālā. Analizētas divas gadījumu grupas – Baltijas valstis un Somija, Zviedrija un Dānija – kas atšķiras pēc inovācijas rīcībpolitikas īstenošanā aktīvi iesaistīto pārvaldes līmeņu skaita. Darba teorētiskais ietvars ir daudzlīmeņu pārvaldības un rīcībpolitiku kombināciju koncepti, kas izmantoti kvalitatīvo datu analīzes kategoriju izstrādei. Gadījumi analizēti un salīdzināti, izmantojot politikas plānošanas dokumentus un veicot padziļinātās intervijas ar rīcībpolitikas veidotājiem katrā pārvaldes līmenī. Hipotēze, kurā tika pieņemts, ka daudzlīmeņu inovācijas rīcībpolitikas kombinācijas raksturo nesaskaņotība, netika pierādīta, taču starp pārvaldes līmeņiem nevar novērot arī pozitīvu sinerģiju.
- ItemInovācijas universitātē: varas un leģitimitātes aspekti(Latvijas Universitāte, 2014) Kunda, Ilona; Tisenkopfs, Tālis; Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultātePromocijas darba mērķis ir analizēt augšupvērstas inovācijas universitātē, tās specifiskajā strukturālās varas, profesionālās autonomijas un profesionālo prakses kopienu kontekstā. Pētījums veikts izmantojot konstrukcionisma pieeju datos pamatotās vidēja līmeņa teorijas izveidei. Teorētiskie jēdzieni aizgūti no situatīvās mācīšanās teorijas, papildinātas ar mikro-institucionālisma pieeju un varas konceptualizācijām. Veikta 30 mikro-gadījumu analīze divās Latvijas universitātēs. Pētījumā raksturota augšupvērstu inovāciju daudzveidība, izveidoti trīs inovāciju virzīšanas modeļi, identificēta to iznākumu ietekme uz inovācijas rosinātāju identitāti un piederību. Autore saista šos rezultātus ar jautājumu par augšupvērstu inovāciju potenciālu universitāšu attīstībai, to sekmējošiem un kavējošiem faktoriem.
- ItemIntegrācija un reģionalizācija Baltijas jūras reģionā(Latvijas Universitāte, 2008) Rostoks, Toms; Ozoliņa, Žaneta; Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultātePromocijas darba tiek analizeti divi BJR notiekošie parmainu procesi: integracija un regionalizacija. Darba tika izvirzitas divas hipotezes. Pirmkart, BJR starpvalstu sadarbiba atbilst regionalizacijas, nevis integracijas pazimem. Otrkart, integracijas un regionalizacijas pazimes BJR pec 2004. gada ES paplašinašanas ir kluvušas vajakas. Lai noskaidrotu integracijas un regionalizacijas procesu attiecibas BR ietvaros, tika izpetiti tris gadijumi: Baltijas juras valstu padome, Ziemelu dimensija un Kaliningradas apgabals. Pirma hipoteze neapstiprinajas, tomer kopuma var apgalvot, ka BJR valstu sadarbiba vairak liecina par regionalizaciju, nevis integraciju. Otra hipoteze apstiprinajas, jo izpetes gaita atklajas, ka BJR valstu sadarbiba kopš 2004. gada ir vajinajusies.
- ItemInterešu pārstāvniecība Eiropas Savienības Tiesā: enerģētikas politikas gadījuma analīze(Latvijas Universitāte, 2012) Stepiņa, Inese; Bāra, Daina; Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultāteInterešu pārstāvniecība Eiropas Savienības Tiesā: enerģētikas politikas gadījuma analīze Atslēgvārdi: intereses, interešu grupas, ES Tiesa, enerģētikas politika Šī darba centrā ir jautājumi, vai tiesvedībai ir ietekme uz politikas rezultātiem un vai dažādu politisko aktieru mijiedarbība noteiktu interešu pārstāvniecības procesā ir ietekmē tiesvedības iznākumu un politikas rezultātus? Šis darbs sniedz ieguldījumu interešu izpausmes un interešu grupu darbības izpratnē, skaidrojot kādu faktoru ietekmē un kādā veidā tiek ietekmēti politikas rezultāti tiesvedības procesa ietvaros. Interešu pārstāvniecības izpēte Eiropas Savienības enerģētikas politikas gadījumā ES Tiesā papildina pētījumus, kas ir veikti, analizējot dažādu politisko aktieru ietekmi uz atšķirīgām Eiropas Savienības politikas jomām tiesvedības procesa ietvaros. Eiropas Savienības Tiesā ir vienlīdz lielas iespējas sekmēt kopēju politiku vai rīcību, tāpat kā iespēja, ka tiesvedības procesā kopējā politika vai rīcība netiek sekmēta. Izšķirošie un noteicošie vienas vai otras teorētiski iespējamās Eiropas Savienības politikas attīstības gaitas un Eiropas Savienības Tiesas vienas vai otras teorētiski iespējamās uzvedības izskaidrojošie faktori ir tādi politisko aktieru ietekmes parametri kā pašas Eiropas Savienības Tiesas uzvedība jeb tās attieksme, ko cita starpā nosaka arī politisko aktieru kā prāvnieku aktivitāte un trešo pušu iesaiste, veidojot noteiktas interešu grupas, kas atbalsta vienu vai otru politikas attīstības virzienu. Noteiktas uz kopīgu attieksmju pamata pastāvošas interešu grupas veido gan institūcijas, gan valstis, gan privāti aktieri.
- «
- 1 (current)
- 2
- 3
- »