Bakalaura un maģistra darbi (ĢZZF) / Bachelor's and Master's theses

Permanent URI for this collection

IEROBEŽOTAS PIEKĻUVES KOLEKCIJA. PILNTEKSTS PIEEJAMS LU STUDENTIEM U.C. PERSONĀLAM.

Browse

Recent Submissions

Now showing 1 - 5 of 1966
  • Item
    Atmosfēras piesārņojumu izmaiņas COVID-19 laikā
    (Latvijas Universitāte, 2022) Drozdova, Anna; Šteinberga, Iveta; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
    Bakalaura darba “Atmosfēras piesārņojuma izmaiņas COVID-19 laikā” mērķis –Identificēt un izpētīt ar COVID-19 pandēmiju saistītās izmaiņas, konkrēti, pārvietošanās ierobežojumu un dzīves veida izmaiņu, ietekmi attiecībā uz atmosfēras piesārņojuma koncentrāciju rādītājiem Latvijas Republikas galvaspilsētā Rīgā. Pētījumā analizēti dati no Latvijas Ģeoloģijas un Meteoroloģijas (LVĢMC) centra novērojumu stacijām. COVID-19 pandēmijas ietekme bija jūtama visā pasaulē, tostarp arī Eiropā, jo ārkārtas stāvokļa un pārvietošanās ierobežojumu rezultātā bija vērojamas izmaiņas emisiju dinamikā atmosfērā. Sakarā ar izmaiņām darba norisē un darbinieku pāreju uz attālināto darbu, kā arī mācību un studiju pārcelšanu uz tiešsaistes formu, izmainījās arī transporta plūsmu noslodze pilsētas ielās. Šāda situācija bija vērojama ne vien globāli, bet arī tepat Rīgā.
  • Item
    Lietus plūdu modelēšana un ietekmes novērtējums Liepājas pilsētas pilotteritorijā
    (Latvijas Universitāte, 2022) Ozoliņa, Baiba; Briede, Agrita; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
    Maģistra darbā ‘’Lietus plūdu modelēšana un ietekmes novērtējums Liepājas pilsētas pilotteritorijā’’ tiek aplūkoti lietus plūdu veidošanās cēloņi un raksturs, vēsturiskie lietus plūdi, lietus plūdu modelēšanas iespējas un pretplūdu aizsardzības pasākumi, kā arī priekšlikumi to integrēšanai pārvaldības plānos. Atsaucoties uz valsts nozīmes plūdu riska teritorijām, izvēlēta Liepājas pilsētas teritorija, kurai veikta vēsturisko lietus plūdu analīze, lietus plūdu modelēšana, izstrādāti dažādi scenāriji un novērtētas sekojošas varbūtības: 0,5 % (atkārtošanās periods vienu reizi 200 gados), 1 % (vienu reizi 100 gados), 10% (vienu reizi 10 gados) un attiecīgi ietekmētās teritorijas. Modeļa izveide izpētes teritorijai var kalpot kā izejmateriāls, lai Latvijas teritorijai būtu iespējams noteikt piemērotāko lietus plūdu modeli, kā arī izmantot iegūto informāciju Plūdu riska pārvaldības plāna izstrādei 2022.-2027.gadam un Pretplūdu pasākumu programmas sagatavošanai, sadarbībā ar VSIA ‘’Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru’’. Maģistra darba rezultāti sniedz lietus plūdu apdraudēto vietu uzskaitījumu un atspoguļojumu Liepājas pilsētas teritorijā, kā arī izvērtē iespējamos pretplūdu aizsardzības pasākumus un darbības.
  • Item
    Dabas vērtību diskursi Gaujas nacionālajā parkā
    (Latvijas Universitāte, 2022) Ješkina, Karīna; Zariņa, Anita; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
    Dabas aizsardzības pamatā esošās idejas laika gaitā ir mainījušās. Sākot no ļoti šaura skatījuma uz konkrētu sugu aizsardzību līdz pat dabas aizsardzības integrēšanai kopējās attīstības kontekstā. Atšķirīgs skatījums par aizsargājamām dabas vērtībām iespējams arī vienas aizsargājamās teritorijas ietvaros, šajā gadījumā Gaujas nacionālajā parkā. Parka dibināšana īstenota cita politiskā režīma ietvaros, kurā prioritāri tika izvirzīta atšķirīgu dabas vērtību aizsardzība. Kamēr mūsdienās valsts oficiālais viedoklis pārstāv modernās dabas aizsardzības idejas, sabiedrības viedokļi par dabas aizsardzību Gaujas nacionālajā parkā nav viennozīmīgi. Īstenojot vēsturiskā konteksta analīzi un citas pētnieciskās metodes, tika noteikts, ka Gaujas nacionālajā parkā joprojām ir aktuāli gan K. Švarcas definētie dabas diskursi, gan to hibrīdversija – dabas atbrīvotāju diskurss.
  • Item
    Sentinel satelītdatu izmantošana kā alternatīva hlorofila-a in situ mērījumu veikšanai Rīgas līcī
    (Latvijas Universitāte, 2022) Līkuma, Inga; Labuce, Astra; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
    Hlorofila-a mērīšana un uzraudzīšana ir svarīga vides izmaiņu konstatēšanā un vides problēmu risināšanā Rīgas līcī. Attālinātā hlorofila-a mērīšana būtu efektīvāka par in situ paraugu ievākšanu, jo tiktu vienlaicīgi apsekota liela teritorija, ietaupīts laiks un resursi. Mūsdienu tālvadības sensoru, piemēram, OLCI (Okeāna un zemes krāsu instrumenta) uz Sentinel-3 satelīta ir ļāvusi iegūt okeāna bioģeoķīmiskos produktus ar augstāku telpisko (300 m x 300 m) izšķirtspēju, nekā tas bija iespējams agrāk. Taču galvenā problēma ir Baltijas jūras optiskās īpašības, kas sarežģī attālināto metožu algoritmu pielietošanu. Bakalaura darba mērķis ir novērtēt Sentinel satelītdatu produktu precizitāti Rīgas līča ūdeņos, salīdzinot Sentinel C2RCC izejas produkta (Chl_NN) datus ar in situ hlorofila-a iegūtajiem datiem laika periodā no 2018. līdz 2021. gadam pēc trīs metodēm (0m, 0-10m, CTD). Veicot datu analīzi izvērtēta korelācija starp Sentinel datiem un in situ datiem.
  • Item
    Upju sateces baseina un upju tīkla ģeomorfometriskā analīze: Salacas upes sateces baseina piemērs
    (Latvijas Universitāte, 2022) Krauja, Liene; Vinogradovs, Ivo; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
    Maģistra darba mērķis ir izstrādāt un izvērtēt metodiku reģionāla mēroga upju sateces baseina un upju tīkla noteikšanai, balstoties uz ģeomorfometriskās analīzes principiem. Maģistra darbā tika apkopota informācija par digitālo reljefa modeļu izveidi hidroloģiskajām vajadzībām un izstrādāta metodika upju sateces baseina un upju tīkla noteikšanai, kas tika aprobēta Salacas upes sateces baseina teritorijā. Izstrādājot metodiku sateces baseinu un upju tīklu automātiskai noteikšanai, tiek attīstīts Latvijas iekšējo ūdeņu vispārējais modelis, kura mērķis ir kartēt dažādu aizsargājamo zivju sugu izplatību. Šāda pieeja sugu aizsardzībai Latvijā iepriekš nav pielietota un, attīstoties datu apstrādes jaudai, var dot pienesumu iekšzemes ūdeņos dzīvojošo sugu aizsardzībai nākotnē. Pielietojot pētījumā izstrādāto metodi, tika veikta kvalitatīva hidroloģiskā analīze, kura lielā mērā sakrīt ar literatūrā pieejamo informāciju par Salacas upes sateces baseinu.