Bakalaura un maģistra darbi (ĢZZF) / Bachelor's and Master's theses
Permanent URI for this collection
IEROBEŽOTAS PIEKĻUVES KOLEKCIJA. PILNTEKSTS PIEEJAMS LU STUDENTIEM U.C. PERSONĀLAM.
Browse
Browsing Bakalaura un maģistra darbi (ĢZZF) / Bachelor's and Master's theses by Issue Date
Now showing 1 - 20 of 1966
Results Per Page
Sort Options
- ItemTūrisma attīstības iespējas Jaunpils pagastā(Latvijas Universitāte, 2004) Čerepenko, Zita; Šķiņķis, Pēteris; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātePēdējās desmitgadēs transporta saimniecība ieņem arvien lielāku nozīmi Rīgas aglomerācijā. Aktuālas kļūst satiksmes problēmas. Viens no satiksmes problēmu risinājumiem ir dzelzceļa transporta attīstība, kas atslogotu Rīgas ielas no automašīnu pārpilnības. Pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu uzdevums ir nodrošināt lielu pasažieru plūsmu apkalpošanu. Neskatoties uz ievērojamiem pasažieru zudumiem 1990.gados, sākot ar 2002.gadu pasažieru pārvadājumi pakāpeniski sāka pieaugt. Pētījuma galvenais uzdevums ir analizēt, kāda loma ir dzelzceļa transportam pasažieru pārvadājumos, kāda ir dzelzceļa pasažieru pārvadājumu slodze un plūsmas Rīgas pilsētā un reģionā un kādas ir darba svārstmigrantu īpatsvars šajās pārvadājumu plūsmās. Pētījums sastāv no 4 nodaļām. Pirmajā nodaļā tiek raksturota dzelzceļa attīstība Latvijā. Otrajā nodaļā tiek apskatīti pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu esošā situācija, problemātika, iespējamie risinājumi. Trešā nodaļa ir veltīta pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu Rīgas pilsētā. Ceturtajā nodaļā tiek analizēti dzelzceļa posmi Rīga – Skulte, Rīga – Līgatne, Rīga – Ērgļi, Rīga – Aizkraukle, Rīga – Jelgava un Rīga – Tukums. Atslēgvārdi: dzelzceļa attīstība, pasažieru pārvadājumi, darba svārstmigranti.
- ItemJelgavas un Rīgas mijiedarbības ģeogrāfiskā saikne(Latvijas Universitāte, 2006) Tarasenko, Oksana; Krišjāne, Zaiga; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteBakalaura darbs ir par tēmu “ Jelgavas un Rīgas mijiedarbības ģeogrāfiskā saikne”. Darba pirmajā nodaļā ir aprakstīts par pilsētām un urbanizācijas procesiem pasaulē. Otrā nodaļa ir par Jelgavas pilsētu- raksturota tās vēsture, ģeogrāfiskais stāvoklis, iedzīvotāju dinamika un ekonomiskā situācija. Turpmākajās divās nodaļās ir analizēta Rīgas aglomerācijas iedzīvotāju dabiskā un mehāniskā kustība. Pēdējā nodaļā ir apkopoti autores veiktie pētījumi par Jelgavas un Rīgas saikni, un tās galvenajiem iemesliem. Atslēgas vārdi: •Pilsēta •Jelgava •Rīga •saikne •Svārstmigrācija •Iedzīvotāji •Darbs •Izglītība •Transports Kā zināms, tad Rīgai, kā jau galvaspilsētai, ir dažāda veida saiknes ar kaimiņu pilsētām, taču šajā darbā ir pētītas Rīgas saiknes ar vienu no Zemgales pilsētām- autores dzimto pilsētu Jelgavu. Aptuveni piektā daļa Jelgavas iedzīvotāju ik dienu pārvietojas no Jelgavas uz Rīgu, un tam ir daudz un dažādu iemeslu- darbs, studijas, iepirkšanās, izklaide utt. Pēc autores domām, bakalaura darba būtiskāka ir piektā nodaļa, kur aprakstīti pašas veiktie pētījumi. Šājā nodaļā iegūto rezultātu analīze atspoguļo reālo situāciju saistībā ar abām pilsētām, kādu to redz Jelgavas iedzīvotājs, ikdienā pārvietojoties uz galvaspilsētu un atpakaļ.
- ItemPļaviņu HES ģeoloģisko un hidroģeoloģisko apstākļu izmaiņas pēc rezerves pārgāzes izbūves(Latvijas Universitāte, 2006) Jegorova, Dina; Dišlere, Sigita; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteJegorova D. „Pļaviņu HES ģeoloģisko un hidroģeoloģisko apstākļu izmaiņas pēc rezerves pārgāznes izbūves”. Bakalaura darbs. Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte.-2006. Darbs ietver: 51 lappuses, 28 attēlus. Bakalaura darba izstrādes gaitā veiktie pētījumi un iegūtie rezultāti sniedz informāciju par Ģeoloģiskajām un hidroģeoloģiskajām izmaiņām Pļaviņu HES pēc rezerves pārgāznes izbūves. Darba gaitā autore iepazinās ar pieejamo literatūru par Pļaviņu HES un tā apkārtnes ģeoloģisko un hidroloģisko uzbūvi kā arī iepazinās ar kartogrāfiskiem materiāliem, apguva lauka darba metodes un veica pjezometrisko ūdens līmeņu mērīšanu, kā arī SIA „Unicon” laboratorijā Sigitas Dišleres vadībā apguva un veica granulometrisko analīzi.
- ItemNīkrāces ridas veidošanās apstākļu rekonstrukcijas(Latvijas Universitāte, 2006) Indāns, Ints; Stinkulis, Ģirts; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteMaģistra darba mērķis ir detalizēti raksturot Nīkrāces ridas nogulumu uzbūvi un sastāvu, kā arī izdarīt secinājumus par to veidošanās apstākļiem. Šī mērķa sasniegšanai tika veikti šādi uzdevumi: apkopoti citu pētnieku iepriekš iegūtie dati par Nīkrāces ridas nogulumiem Latvijā; iepazīta ģeoloģiskā literatūra par karbonātu garozu uzbūvi, sastāvu un veidošanās apstākļiem pasaulē; uzzīmēti un aprakstīti Nīkrāces ridas dolomītu slāņkopas ģeoloģiskie griezumi; pagatavoti un aprakstīti plānslīpējumi un sagatavotas to mikrofotogrāfijas. Pētījumu rezultātā tika iegūti šādi secinājumi: dolomītu šūnveida tekstūra, kompleksas uzbūves pizolīti, pizolīti ar karenu lejas daļu un tiltveida cementu, pizolītu izkārtojums apgrieztajā gradācijas slāņojumā un citas pazīmes liecina, ka Nīkrāces ridā ir plaši sastopamas dolomīta sastāva karbonātu garozas (dolokrēti). Nīkrāces ridas dolokrēti veidojušies areācijas zonā, par ko liecina subvertikālās kavernas, pizolītu karenā forma un tiltveida saaugumi. Domājams, ka karbonātu garozas lielā mērā veido visu Nīkrāces ridu un liecina par plašu subaerālo apstākļu attīstību devona perioda pašā beigu daļā tagadējā Latvijas teritorijā. Dažos slāņos tika novērotas arī muldas, kuras, iespējams, liecina par paleokarsta darbību.
- ItemEko-velo projekts “Lielais Kurzemes loks”(Latvijas Universitāte, 2006) Upīts, Zigmārs; Ventiņš, Jānis; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteBakalaura darba ietvaros ir izveidots kopējs izsmeļošs apraksts par sastopamajiem dabas objektiem, dabas un nacionālajiem parkiem, gleznainām ainavām, aizsargājamiem augiem un dzīvniekiem, dabas izziņas takām, dendrārijiem, dižkokiem, liegumiem, biotopiem, to nozīmi un aizsardzību Tukuma, Talsu un Kuldīgas rajonu teritorijās, kurās ir izveidots velo-eko dabas iepazīšanas maršruts „Lielais Kurzemes loks”. Par projekta sākuma punktu tika izvēlēta Ķemeru pilsēta, bet par maršruta gala mērķi – Renda. Projekta maršrutā tika iekļauti pēdējie dabas apskates objekti, Īvandes ūdenskritumi un projekta sadarbības partneris - Rendas Eko-skola. Ir sniegta vizuāla informācija, kuru kopā ar aprakstiem varētu izmantot, veidojot maršruta bukletu. Informācija varētu tikt noformēta arī ceļveža veidā. Ir precīzi un smalki izstrādāts kartogrāfiskais materiāls un izveidotais maršruts, kā arī ar to saistītie objekti precīzi tika noteikti dabā un attiecīgi iezīmēti kartēs. Tika pētīta un novērtēta Latvijas dabas tūrisma un ekotūrisma situācija un problēmas, kā arī analizēta Latvijas Republikas likumdošana, kas saistīta ar dabas aizsardzību, šo projektu, kā arī velotransporta efektivitāte un tā izmantošanas priekšrocības. Bakalaura darbā ir 66 lpp., 34 attēli, 1 tabula un 7 pielikumi.
- ItemZemes seguma maiņa Latvijā 20. gs.: tendences un faktori(Latvijas Universitāte, 2006) Krūze, Imants; Nikodemus, Oļģerts; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte20. gadsimtā ievērojami palielinājusies antropogēno faktoru ietekme uz zemes seguma izmaiņām un ainavu. Pārlieku liela antropogēnā slodze var degradēt ainavu ne tikai no ekoloģiskā viedokļa, bet arī no vizuālā ainavas uztveres aspekta. Darba mērķis bija noskaidrot zemes seguma izmaiņas tendences Latvijā 20. gadsimtā, apzināt to ietekmējošos faktorus un salīdzināt tos ar citu pētījumu rezultātiem. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, bija nepieciešams izstrādāt metodiku zemes seguma maiņu izpētei nacionālā līmenī. Izstrādājot darbu tika atklāta būtiska korelācija starp meža platību izmaiņām un pļavu un ganību īpatsvaru 1929. gadā. Zemes segums tika apzināts kā viens no svarīgākajiem ainavu veidojošajiem elementiem. Atslēgas vārdi: Zemes segums, zemes izmantošanas struktūra, ainava, faktori, ainavu daudzveidība, Latvija, 20. gadsimts
- ItemSaldus rajona lauku centru attīstība un to noteicošie apstākļi kopš 1970. gadiem(Latvijas Universitāte, 2006) Circene, Ilze; Šķiņķis, Pēteris; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteReģionālās attīstības vecināšana Latvijā mūsdienās ir kļuvusi par ļoti aktuālu valstiska līmeņa jautājumu. Lauku centriem kā galvenajiem vietējo pašvaldību attīstības virzītājspēkiem lauku teritorijās varētu būt būtiska loma valsts reģionālās attīstības politikā. Attīstot lauku centrus, tiek spēcināta ekonomika lauku teritorijās un attiecīgi tiek gūtas iespējas veidot pievilcīgāku dzīves vidi iedzīvotājiem. Sekmīgi realizējot reģionālās attīstības politiku, varētu tikt mazinātas sociālekonomiskās atšķirības starp dažādām teritorijām Latvijā. Pastāvot kolektīvajām saimniecībām, 1970.gados Latvijā noritēja strauja lauku centru attīstība, kas turpinājās līdz pat 80-to gadu beigām. Notiekot ekonomiskām un sociālām pārmaiņām valstī, 90-to gadu sākumā iezīmējās jauns posms lauku centru attīstībā – pastāvošo plānveida ekonomiku nomainīja tirgus ekonomika un lauku centri, konkurējot vienādos apstākļos ar lielākām apdzīvotām vietām, sāka zaudēt savu pievilcību. Līdz ar to rodas nepieciešamība saprast, kas ir bijuši galvenie apstākļi, kuri ir noteikuši konkrētu lauku centru attīstību un līdz ar šo vēsturisko pieredzi rast risinājumus un ieteikumus lauku centru attīstībai mūsdienās. Tādējādi autore par darba mērķi ir izvirzījusi caur vēsturisko skatījumu un likumsakarībām atrast tos nosacījumus un apstākļus, pie kuriem lauku centri ir attīstījušies un turpina attīstīties, sniedzot vispārējus ieteikumus arī citu lauku centru attīstības sekmēšanai. Darba mērķa sasniegšanai autore izmanto ne tikai esošos rakstiskos un elektroniskos informācijas avotus, bet darba gaitā veic arī speciālistu intervijas un iedzīvotāju anketēšanu izvēlētajos lauku centros. Intervijās iegūtā informācija dod padziļinātu ieskatu lauku centru praktiskajā pārvaldībā un attīstības veicināšanā, savukārt, anketēšana sniedz ieskatu par vietējo iedzīvotāju viedokli saistībā ar lauku centru attīstību saistītiem jautājumiem, kā arī, salīdzinot dažādu lauku centru aptauju rezultātus, ļauj secināt sakarības starp dažādiem rādītājiem. Darba gaitā iegūtās atziņas ļauj secināt, ka viens no būtiskākajiem lauku centru attīstību noteicošajiem faktoriem ir bijis padomju laikos izbūvētā sociālā infrastruktūra, galvenokārt skolas un kultūras nami, kas piesaistījuši lauku centram iedzīvotājus ne tikai no tuvējiem pagastiem, bet arī no citām teritorijām. Darbs atspoguļots piecās galvenajās sadaļās. Pirmajās nodaļās (1.-3.) tiek apskatīta teorētiskā bāze par lauku centriem un to veidošanos, ceturtajā analizēta Saldus rajona septiņu lauku centru attīstība. Darba nobeigumu veido piektā nodaļa, kurā paustas galvenās darba gaitā radušās atziņas un secinājumi. Maģistra darba atslēgas vārdi: Saldus rajons, lauku centrs, attīstība.
- ItemUpju morfoloģija un tās saistība ar upju kvalitāti(Latvijas Universitāte, 2006) Miķelsone, Liene; Briede, Agrita; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteMaģistra darba tēma Upju morfoloģija un tās saistība ar upju kvalitāti. Darbā tika izvērtētas ES Ūdens struktūrdirektīvas prasības un apskatītas citu Eiropas valstu lietotās metodes upju vides kvalitātes novērtēšanā. Ir veikta Daugavas, Ventas, Gaujas un Rīgas jūras līča un to mazo upju baseinu raksturojums, izvērtējot sateces baseina platību, augstumu virs jūras līmeņa un zemes lietojuma veidu tajā. Maģistra darbā pētīto mazo upju stāvoklis izvērtēts pēc morfometriskajiem (sateces baseina lielums, upes platums, dziļums) un hidroloģiskiem (caurplūdums, straumes ātrums) parametriem atbilstoši ES struktūrdirektīvā noteiktajām prasībām. Ūdens kvalitāte pētīto upju baseinos tik analizēta pēc raksturojošajiem ķīmiskajiem parametriem atbilstoši ES Ūdens struktūrdirektīvā noteiktajām prasībām. Maģistra darbā tika novērtēta pētīto upju vides kvalitāte pēc ES struktūrdirektīvas prasībām izmantojot upes vides novērtēšanas metodi (RHS). Kvalitāte tika noteikta izmantojot divus indeksus, pēc kuriem tika izvērtēta cilvēku saimnieciskās darbības ietekme uz upes vides kvalitāti un upē esošās dabiskās pazīmes, kas ir raksturīgas augstai upes kvalitātei. Izmantojot programmu Canoco for Windows 4.5, tika aprēķināta korelācija starp makrozoobentosu un vides faktoriem paraugu ņemšanas vietās. Pēc iegūtajiem rezultātiem tika noteikti galvenie vides parametri, kas ietekmē makrozoobentosa biotopus. Atslēgas vārdi: ES Ūdens struktūrdirektīva, upes, upes vides kvalitāte, upju baseins, RHS (upes vides novērtēšana), makrozoobentoss.
- ItemKosu ģints (Equisetum L.) sugu izplatība un ekoloģija Latvijā(Latvijas Universitāte, 2006) Rudzītis, Kristaps; Laiviņš, Māris; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteKosas (Equisetum L.) ir ķīļlapjveidīgo augu klases pārstāvji. Latvijā savvaļā sastopamas 13 kosu sugas. Autora mērķis darbā “Kosu izplatība Latvijā” ir izstrādāt Latvijā sastopamo kosu sugu izplatības kartes, pārveidot tās uz 10x10 km karšu sistēmā, analizēt to augšanas faktorus, izstrādāt datubāzi ar Latvijā sastopamajām kosu sugām. Maģistra darbā ir ievads, 4 nodaļas, secinājumi un ierosinājumi, kā arī pielikums. Pirmajā nodaļā ir apkopota irnformcija par kosu izplatību pasaulē. Otrajā nodaļā ir darba metodes un uzdevumi. Trešajā daļā ir apkopoti literatūras materiāli par augšanas apstākļiem. Ceturtajā nodaļā ir publicētas un analizētas kartes par izplatību Latvijā. Pielikumā ir datubāzes materiāli. Kopā tika ievākti dati no 4 herbārijiem (Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes, K.R.Kuppfera, K.Starca, P.Lakševica) un 3 augu kartotēkām (A.Rasiņa, A.Āboliņas, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta), kā arī no floras saraksta. Ar datu bāzes palīdzību tika izstrādātas kartes, veidoti grafiki par biotopiem. Pētījuma un datu analīzes ilustrēšanai darbā ir ievietotas kartes, grafiskie attēli un tabulas. No izplatītkajām sugām, visvairāk sastopamais biotops ir mežs, kas pārākumu atainoja starp trim sugām. Kosu visizplatītākā ainavzeme ir Piejūras zemiene. Visizplatītākā suga Latvijā ir pļavas kosa (Equisetum pratense).
- ItemMālu slāņkopas uzbūve, sastāvs un veidošanās Lielauces atradnē(Latvijas Universitāte, 2006) Kviesis-Kipge, Edgars; Stinkulis, Ģirts; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteBakalaura darbā ir raksturota māla slāņkopas sastāvs un uzbūve Lielauces māla karjerā, kā arī izdarīti secinājumi par mālu veidošanās apstākļiem. Šīs atradnes mālainie nogulumi, izņemot atradnes izpētes darbus, nav tikuši visai detalizēti raksturoti. Svarīgi atzīmēt, ka Lielauces atradne ir viena no šobrīd retajām kvartāra māla iegulām, kur notiek ieguve, tādēļ pētījumiem ir pieejamas neapbirušas un neapaugušas sienas. Iepriekšējos gados ir iesākti Latvijas glaciolimnisko mālu tekstūru pētījumi, un šo pētījumu autori V. Kuršs, A. Stinkule u.c. ir rekomendējuši turpināt šos darbus. Darba mērķis ir noskaidrot pleistocēna glaciolimnisko mālu slāņkopas uzbūvi, sastāvu un veidošanās apstākļus Lielauces māla atradnē. Darba uzdevumi ir - dokumentēt Lielauces māla atradnes sienas; raksturot mālu tekstūras; veikt mālu granulometrisko analīzi; izgatavot mālaino nogulumu plānslīpējumus un raksturot mālu mikrotekstūras; izdalīt mālaino nogulumu paveidus. Bakalaura darbā ir izklāstīts par tā izstrādē izmantotajām metodēm, materiāliem, un iegūtajiem rezultātiem, iepriekšējo pētījumu datiem par Lielauces māla iegulu, kā arī sniegts vispārējs pārskats par Latvijas kvartāra mālainajiem nogulumiem un to veidošanos. Darbs pamatojas uz ģeoloģiskās literatūras datiem, detalizētu ģeoloģisko griezumu dokumentāciju lauka apstākļos, mālaino nogulu granulometrisko analīzi un plānslīpējumu pētījumiem. Darba rezultātā secināts, ka, domājams, Lielauces glaciolimniskā baseina centrs atradās uz austrumiem no tagadējā māla karjera. Tagadējā karjera teritorijā dziļākam baseinam atbilst tā ZA daļa, bet tas ir bijis seklāks uz ZR. Aleirītisko kārtiņu skaits un biezums palielinās mālainās slāņkopas augšdaļas virzienā. Nogulu šķirotības pakāpe pieaug, bet to variācijas līknes kļūst simetriskākas virzienā uz mālainās slāņkopas apakšdaļu. Aleirīta un māla kārtiņu nelielais biezums (no milimetra daļām līdz dažiem centimetriem) norāda uz nogulu sedimentācijas apstākļu atšķirībām, salīdzinot ar Kalnciema un Jelgavas apkārtnes glaciolimniskajiem baseiniem, kam bieži ir raksturīga mālaino un aleirītisko nogulu kārtās ar biezumu centimetros.
- ItemDaphnia magna izmantošana sintētisko mazgāšanas līdzekļu ietekmes noteikšanā ūdeņu ekosistēmās(Latvijas Universitāte, 2006) Baltakmene, Betija; Balode, Maija; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteDarba būtība ir sadzīvē biežāk lietoto sintētisko mazgāšanas līdekļu biotestēšana uz ūdensorganismu Daphnia magna, izmantojot konkrētu starptautisko ISO testu. Darba teorētiskā daļa satur pamatinformāciju par biotestēšanu, tās nozīmi, kā arī īsumā apraksta virsmas aktīvās vielas un citus komponentus, kurus satur sintētiskie mazgāšanas līdzekļi. Praktiskajā daļā redzami eksperimentu rezultāti, uz kuriem balstoties novērtēti un salīdzināti izmantotie produkti gan pēc ķīmiskā sastāva, gan pēc eksperimentos noteiktās LC50-jeb letālās dozas 50% testa organismu. Daphnia magna ir pamatbarība lielākajai daļai ūdensdzīvnieku, tādēļ ir svarīgi zināt, kā to ietekmē ūdens baseinos nonākusī sadzīves ķīmija.
- ItemPludmales posma Zvejniekciems-Inčupes grīva nogulumu sastāvs un morfodinamika(Latvijas Universitāte, 2006) Vasiļkova, Jeļena; Lapinskis, Jānis; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteBakalaura darbā ir apskatīts piekrastes posma Zvejniekciems-Inčupes grīva granulometriskais un minerālais sastāvs, apzināti iecirkņi, kur notiek krasta noskalošana un sanešu pārneses paātrināšanās un iegūtie rezultāti salīdzināti ar citu pētījumu rezultātiem. Laika periodā no 2003. līdz 2005. gadam noskalošana ir skārusi visu piekrastes posmu no Skultes ostas līdz Inčupes ietekai. Visvairāk noskalošanas apdraudēts ir 3 km garš posms uz dienvidiem no Inčupes ietekas, kur krasta atkāpšanas tendences ir novērotas vismaz pēdējo 15 gadu laikā. Kopš 2000. gada krasts tur ir atkāpies vidēji par 15 m. Ķīšupes ietekas tuvumā un uz dienvidiem no tās ir konstatēts sanešu pārneses ātruma pieaugums, kas pagaidām neizraisa krasta pastāvīgu noskalošanu, jo pludmale spēj ātri atjaunoties. Starp Pēterupes un Inčupes ietekām, kur satiekas divas pretēji vērstas sanešu plūsmas, notiek sanešu akumulācija, bet pie Inčupes ietekas turpmāko krasta procesu attīstības gaitu ir grūti paredzēt, jo neskatoties uz akumulācijas tendencēm pludmalē, līdz 6 m v.j.l. augsta krasta krauja ir ļoti nestabila.
- ItemSlieku (Lumbricidae) salīdzinājums bioloģiskajā un konvencionālajā saimniekošanas sistēmā(Latvijas Universitāte, 2006) Beikule, Anita; Ventiņš, Jānis; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteDarbā ir aplūkotas bioloģiskās un konvencionālās lauksaimniecības sistēmas ietekme uz augsnes makrofaunu, galvenokārt uz sliekām. Ir izanalizēta literatūra par līdzīgiem pētījumiem, kas veikti šajā jomā visā pasaulē. Pētījumam izvēlētas saimniecības Aizkraukles rajona Skrīveru, Aizkraukles un Bormaņu pagastos, kurās tika veikta slieku paraugu ievākšana un analīze. Pēc izstrādātajām metodēm tika veikts dažādo lauksaimniecības sistēmu ietekmes novērtējums uz sliekām, to daudzveidību. Darbā aprakstītas paraugu ievākšanas un datu salīdzināšanas metodes. Iegūtie rezultāti abās saimniekošanas sistēmās ir dažādi, taču atšķirības starp saimniekošanas sistēmu ietekmi uz sliekām nav pierādītas kā statistiski būtiskas. Atslēgas vārdi: bioloģiskā lauksaimniecība, konvencionālā lauksaimniecība, augsne, Lumbricidae, Aporrectodea caliginosa.
- ItemDzelzceļa pasažieru pārvadājumu plūsmu struktūra Rīgas pilsētā un reģionā(Latvijas Universitāte, 2006) Čerepenko, Zita; Bauls, Andris; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātePēdējās desmitgadēs transporta saimniecība ieņem arvien lielāku nozīmi Rīgas aglomerācijā. Aktuālas kļūst satiksmes problēmas. Viens no satiksmes problēmu risinājumiem ir dzelzceļa transporta attīstība, kas atslogotu Rīgas ielas no automašīnu pārpilnības. Pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu uzdevums ir nodrošināt lielu pasažieru plūsmu apkalpošanu. Neskatoties uz ievērojamiem pasažieru zudumiem 1990.gados, sākot ar 2002.gadu pasažieru pārvadājumi pakāpeniski sāka pieaugt. Pētījuma galvenais uzdevums ir analizēt, kāda loma ir dzelzceļa transportam pasažieru pārvadājumos, kāda ir dzelzceļa pasažieru pārvadājumu slodze un plūsmas Rīgas pilsētā un reģionā un kādas ir darba svārstmigrantu īpatsvars šajās pārvadājumu plūsmās. Pētījums sastāv no 4 nodaļām. Pirmajā nodaļā tiek raksturota dzelzceļa attīstība Latvijā. Otrajā nodaļā tiek apskatīti pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu esošā situācija, problemātika, iespējamie risinājumi. Trešā nodaļa ir veltīta pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu Rīgas pilsētā. Ceturtajā nodaļā tiek analizēti dzelzceļa posmi Rīga – Skulte, Rīga – Līgatne, Rīga – Ērgļi, Rīga – Aizkraukle, Rīga – Jelgava un Rīga – Tukums. Atslēgvārdi: dzelzceļa attīstība, pasažieru pārvadājumi, darba svārstmigranti.
- ItemRīgas līča krastos pielietoto aizsardzības metožu novērtējums(Latvijas Universitāte, 2006) Bramane, Laura; Lapinskis, Jānis; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteKrastu aizsardzība pret noskalošanu vētrās Latvijā līdz šim tikusi realizēta bez iepriekš izveidotas sistemātikas un ļoti niecīgos apmēros, līdz ar to kā sava bakalaura darba mērķi es izvirzīju izvērtēt Rīgas līča krastos pielietoto aizsardzības metožu efektivitāti. Kā darba metodes tiek izmantotas teritorijas apsekošana, fotofiksācija un izvērtēšana pēc izveidotas efektivitātes skalas. Darba laikā izdarīti sacinājumi, ka esošo krasta aizsardzības metožu skaits posmā Kolkasrags – Ainaži ir nepietiekams un lielākā daļa no tām ir ierobežoti derīgas vai minimāli iedarbīgas un, galvenokārt, kalpo sanešu akumulācijas veicināšanai. Apdraudētākie krasta posmi, kuriem būtu nepieciešama stiprināšana, ir posms pie Kolkasraga, Mērsraga rags, jūras rags pie Ragaciema, Mangaļsala, Ķurmrags un Kutkāju rags, kā arī posms no Engures līdz Rīgai. Pēc teritorijas apsekošanas tika izveidotas kartes ArcView programmā. Bakalaura darbs ir rakstīts latviešu valodā, sastāv no 4 nodaļām un 3 pielikumiem, darba apjoms ir 59 lapas.
- ItemKlimatisko faktoru ilggadīgo izmaiņu ietekme uz augsnes sīkposmkāju blīvumu priežu lānā(Latvijas Universitāte, 2006) Kozlovska, Ilze; Melecis, Viesturs; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteDarbā analizēti pētījumu dati par augsnes sīkposmkāju - kolembolu, oribatīdērču ilggadīgo dinamiku priežu lānā Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervātā, kas iegūti laika posmā no 1992 -2002.g. Darbā pētīta galveno klimata izmaiņas raksturojošo meteoroloģisko rādītāju – gaisa temperatūras un nokrišņu ilggadīgo izmaiņu ietekme uz augsnes sīkposmkāju galveno grupu blīvumu priežu lānā, noskaidrojot šo rādītāju kritiskās ietekmes periodus. Darbs izstrādāts ZA Bioloģijas institūta Bioindikācijas laboratorijā Latvijas nacionālā ilgtermiņa ekoloģisko pētījumu tīkla ietvaros.
- ItemLīgatnes pilsētas telpiskās struktūras un sociālā attīstība(Latvijas Universitāte, 2006) Šulca, Sigita; Stūre, Inese; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteBakalaura darbs “Līgatnes pilsētas telpiskās struktūras un sociālā attīstība” ir pētījums par sākotnēji industriālas pilsētas attīstības izmaiņām vēsturisku, ģeogrāfisku, politisku un sociālu faktoru ietekmē gandrīz divsimt gadu periodā. Balstoties uz pētījuma rezultātiem izstrādāti priekšlikumi pilsētas turpmākajai attīstībai. Darbs sastāv no četrām nodaļām. Pirmā nodaļa sniedz priekšstatu par pilsētu veidošanos un klasifikāciju Latvijā, Līgatnes pilsētas veidošanās priekšnoteikumu kopumu, kā arī raksturo Līgatnes pilsētas veidošanās posmus vēsturiskā skatījumā. Otrajā nodaļā apskatītas pilsētas apdzīvojuma struktūras izmaiņas un analizēti izmaiņas ietekmējušie faktori, raksturotas demogrāfiskās izmaiņas un analizēta pilsētvides kvalitātes izmaiņas. Trešajā nodaļā aprakstīti pirms industriālo un industriālo pilsētu attīstības teorētiskie modeļi, kuri izmantoti lai analizētu Līgatnes pilsētas attīstības etapus. Nodaļā nozīmīga sadaļa veltīta industriālā mantojuma nozīmes un izmantošanas iespēju pilsētas attīstībā raksturošanai Latvijā un citās valstīs. Nodaļā “Līgatnes pilsētas attīstības perspektīvas” izvērtēti attīstību veicinošie un bremzējošie faktori un balstoties uz pilsētas iedzīvotāju vēlmēm, kā arī, ņemot vērā šīs pilsētas unikalitāti, izstrādāts autores skatījumā Līgatnes pilsētas optimālais attīstības modelis. Bakalaura darba izstrādei izmantoti literatūrā pieejamie zinātniski raksti par pilsētu veidošanos un klasifikāciju, pirms industriālo un industriālo pilsētu ģeogrāfiskajiem modeļiem, rūpniecisko teritoriju veidošanos un attīstību ASV, Kanādā un Rietumeiropā, Baltijas reģiona un Latvijas mazo pilsētu īpatnībām un attīstības tendencēm. Līgatnes pilsētas vēsturiskās attīstības izpētei izmantoti arhīvu un novadpētniecības nodaļas materiāli. Nozīmīgu daļu materiālu darba izstrādei atvēlējuši Līgatnes iedzīvotāji. Līgatnes pilsētas apdzīvojuma struktūras un nākotnes attīstības tendences kartogrāfiski attēlotas izmantojot Arc GIS programmu. Bakalaura izstrādes laikā veicu literatūras studijas, materiālu apkopošanu un analizēšanu, iedzīvotāju demogrāfisko statistikas datu apstrādi, karšu sagatavošanu izmantojot Arc GIS programmu un lauka pētījumu metodi – Līgatnes pilsētas iedzīvotāju un iebraucēju aptauju par ainavu tūrisma veicināšanu un pilsētas attīstību nākotnē un intervijas ar pilsētas domes vadību un iedzīvotājiem.
- ItemPurvu veidošanās Rūjas un Sedas pazeminājumā(Latvijas Universitāte, 2006) Ozola, Ilze; Kalniņa, Laimdota; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteGorovņeva I. „Purvu veidošanās Rūjas un Sedas pazeminājumā”. Bakalaura darbs. Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte.-2006. Darbs ietver: 65 lappuses, 23 attēlus, 4 tabulas un 1 pielikumu. Bakalaura darba izstrādes gaitā veiktie pētījumi un iegūtie rezultāti sniedz informāciju par Rūjas un Sedas pazeminājumu veidošanās apstākļiem, attīstību un senās apdzīvotības izmaiņām holocēnā. Darba gaitā autore iepazinās ar pieejamo literatūru par Rūjas un Sedas pazeminājumiem, ar kartogrāfiskajiem materiāliem un interneta resursiem, apguva lauka darba metodes un veica urbšanu, nogulumu vizuālo novērtēšanu, dokumentēšanu un paraugu ievākšanu, kā arī Kvartārvides laboratorijā Laimdotas Kalniņas vadībā apguva un veica sporu-putekšņu analīzes, iepazina darbu ar datorprogrammām TILIA un TILIA GRAPH, kuras izmantoja, lai izveidotu putekšņu diagrammas. Atslēgas vārdi: Burtnieka paleoezers, Rūja, Seda, purvu veidošanās, sporu un putekšņu analīze.
- ItemTopogrāfisko karšu M 1:10 000 konversijas iespējas no Microstation uz ArcGIS vidi(Latvijas Universitāte, 2006) Antonova, Sarma; Zelčs, Vitālijs; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteSarma Antonova, 2006. Topogrāfisko karšu M 1:10 000 konversijas iespējas no MicroStation uz ArcGIS vidi. Rīga, Latvijas Universitāte, 65 lpp. Maăistra darbs dabaszinātĦu maăistra grāda iegūšanai ăeogrāfijā. Darbā veikta vienkāršoto topogrāfisko karšu izveides digitālā formātā procesa izpēte, kas uzsākta jau 1998. gadā. Parādītas atšėirības un problēmas, kas radušās karšu izgatavošanas gaitā, pielietojot trīs dažādas specifikācijas, kas reglamentējušas karšu zīmēšanas procesu, kā arī sekas karšu lapu zīmēšanai pēc teritoriāli administratīvā principa – pa pagastu robežām. Ăeogrāfiskās informācijas sistēmas izveide, teritoriālplānojumu aktīva izstrāde dažāda telpiskās plānošanas līmeĦa teritorijām, nepieciešamība pārveidot MicroStation vidē zīmētās datnes uz citiem formātiem, tajā skaitā uz *.shp datnēm – visi šie faktori saasina nepieciešamību pievērst paaugstinātu uzmanību datu kvalitātes kontroles jautājumiem. Šajā darbā ir nodaĜa, kas aplūko jautājumus, saistītus ar topoloăiju un karšu topoloăiskās apstrādes līdzekĜiem. Ir iztirzāti jautājumi, kas saistīti ar vienkāršoto topogrāfisko karšu konvertēšanu uz pēdējo jaunāko specifikāciju, lai kartes iegūtu vienādu izskatu un saturu. Aprakstītas metodes, ar kuru palīdzību iespējams pārkonvertēt *.dgn datnes uz punktu, līniju, laukumu un anotācijas slāni lietošanai Arc View vidē. Izteiktas idejas par topogrāfisko karšu datu sakārtošanu un jaunu karšu lapu izgatavošanas koordinēšanu un datu uzglabāšanu centralizētā datubāzē turpmākajā ražošanas procesā. Darbs ir metodiska rakstura pieredzes apkopojums ar lietišėu ievirzi. Nav pieejamas zinātniskas publikācijas vai lietotāja rokasgrāmatas ar konversijas procesa aprakstiem. Izdarīti secinājumi par galvenajām problēmām un nepilnībām konvertācijas procesā. Darba kopējais apjoms ir 65 lappuses, to papildina 90 attēli un 6 tabulas. Darbam ir 5 pielikumi. Atslēgas vārdi: topoloăija, objekti, digitālā karte, GIS, konvertācija.
- ItemLatvijas apdzīvojuma sistēmas attīstības īpatnības(Latvijas Universitāte, 2006) Vīksne, Harijs; Bauls, Andris; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteDiferencētās urbanizācijas koncepcijas galvenais postulāts ir urbanizācijas procesa līdzība dažādās valstīs ar atšķirīgu sociālo kontekstu, pilsētās, kas iet cauri 3 līmeņu izaugsmes aplim – urbanizācija, suburbanizācija un kontrurbanizācija. Šī darba mērķis ir izpētīt Latvijas apdzīvojuma attīstības stadijas un brieduma pakāpi pēc teorētiska Geyera modeļa un policentritātes pielietojuma iespējas, jo policentriskas urbānās sistēmas ir efektīvākas, ilgtspējīgākas un vairāk noderīgas Eiropas reģionu ekonomikas un sociālās izlīdzinātības sasniegšanai. Tās ieteic izmantot vietēju, reģionālu, nacionālu, transnacionālu apdzīvojuma sistēmu veidošanā. Analīze rāda, ka Latvijas urbanizācijai varētu sekot kontrurbanizācijas procesiem un policentritāte ir zema (dominē Rīga), kaut gan pilsētu tīkls vienmērīgi pārklāj visu teritoriju, kas savukārt ir viens no priekšnosacījums policentriskas sistēmas izveidošanai. Darbs sākas ar problēmas nostādni un datu apskatu. Trešajā nodaļā uzmanība tiek pievērsta policentritātei un tās rādītājiem, tad seko apraksts par Latvijas apdzīvojuma parametriem un vis beidzot piektajā nodaļā tiek apskatītas apdzīvojuma attīstības stadijas. Atslēgas vārdi: Diferencēta urbanizācija, policentritāte, migrācija, iedzīvotāju skaits, Latvija.