RPIVA Promocijas darbi / RTTEMA Doctoral theses

Permanent URI for this collection

https://dspace-dev.lu.lv/handle/7/45261

Browse

Now showing 1 - 20 of 24

Audzēkņu instrumentspēles prasmju un ķermeņa darbības pilnveides mijsakarības trombona spēles mācību procesā mūzikas skolā
(RPIVA, 2015) Bārdiņš, Sandis; Marnauza, Māra; Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, Pedagoģijas fakultāte
Trombona spēles pedagoģija bieži vien izmanto paņēmienus un metodes, kas ir pretrunā ar cilvēka ķermeņa darbības fizioloģiskajiem principiem un var gan kavēt un ierobežot instrumentspēles prasmju attīstību, gan radīt kaitējumus mūziķa veselībai. Ārvalstu mūzikas pedagoģijas zinātniskajā literatūrā arvien lielāks uzsvars tiek likts uz cilvēka darbības psiholoģisko un fizioloģisko mehānismu un likumsakarību integrēšanu pedagoģiskajā procesā. Arī trombona spēles prasmju pilnveidi nepieciešams balstīt cilvēka ķermeņa darbības pamatprincipos. Mērķis: izpētīt trombona spēles prasmju pilnveides teorētiskos aspektus un izstrādāt ķermeņa darbības psihofizioloģiskajos pamatprincipos balstītu vingrinājumu sistēmu ķermeņa darbības koordinēšanā audzēkņu trombona spēles prasmju pilnveidei mūzikas skolā, kā arī empīriski pārbaudīt tās efektivitāti. Pretrunas starp pedagoģiskajiem paņēmieniem un cilvēka ķermeņa darbības fizioloģiskajām likumsakarībām noteica nepieciešamību izveidot audzēkņu ķermeņa darbības pamatprincipos balstītus vingrinājumus un vingrinājumu sistēmu ķermeņa darbības koordinēšanai. Tika pieņemts, ka sistēmiska vingrinājumu izmantošana mūzikas skolās palīdzēs integrēt ķermeņa darbību spēles procesā, uzlabot instrumentspēles kustības un efektīvāk pilnveidot trombona spēles prasmes. Tika izstrādāta metodika vingrinājumu un vingrinājumu sistēmas efektivitātes noteikšanai, kas paredzēja trīsreizēju audzēkņu trombona spēles prasmju vērtējumu pēc izstrādātiem kritērijiem un rādītājiem, kā arī trīs mērījumu sesijas audzēkņu biometrisko rādītāju ieguvei, ar kuru palīdzību tika pētīti stresa reakciju indikatori, trapeces muskuļa sasprindzinājuma līmenis un plaušu tilpumi. Pedagoga veiktais audzēkņu prasmju vērtējums liecina par pakāpenisku audzēkņu trombona spēles prasmju izaugsmi. Trapeces muskuļa elektromiogrammas liecina par statistiski nozīmīgu sasprindzinājuma līmeņa pazemināšanos vingrinājumu ietekmē, un ar spirogrāfu iegūtie elpošanas tilpumu rādītāji parāda statistiski nozīmīgu izaugsmi forsētās vitālās kapacitātes rādījumos. Tiek pierādīts, ka iekļaujot mācību procesā vingrinājumus elpošanas procesa, lūpu darbības un mēles darbības optimizēšanai, iespējams ātrāk panākt būtisku pūšaminstrumentu skaņas kvalitātes un spēles prasmju uzlabošanos. Atslēgas vārdi: trombona spēles prasmes, muskuļu sasprindzinājuma – atslābuma ambivalence, ķermeņa darbības pamatprincipos balstīti vingrinājumi, vingrinājumu sistēma ķermeņa darbības koordinēšanai, elpošana, ambušūrs, mēles darbība.
Die Wechselwirkung von Trainingsprozess des Sportlers und technisch-taktischer Wettkampfstruktur im Ju-Jutsu
(RPIVA, 2014) Staller, Mario; Riga Teacher Training and Educational Management Academy, Pädagogische Fakultät; Špona, Ausma; Kapustin, Peter
Dzīvesdarbības prasmju pilnveide vispārizglītojošas internātpamatskolas pedagoģiskajā procesā
(RPIVA, 2015) Studente, Aija; Petere, Anita; Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, Pedagoģijas fakultāte
Promocijas darba mērķis ir pētīt vispārizglītojošā internātpamatskolā dzīvojošo pusaudžu dzīvesdarbības prasmes un izstrādāt teorētiski pamatotu pedagoģiskās darbības modeli dzīvesdarbības prasmju apguvei, to eksperimentāli pārbaudīt. Pētījuma aktualitāti nosaka fakts, ka internātpamatskolas pedagoģiskais process nav pētīts, internātskolu praksē nav konsekventas izpratnes par to, kā dzīvesdarbības prasmju apguvi savienot ar mācību un audzināšanas procesu, kā arī teorētiski pamatotu un empīriski pārbaudītu dzīvesdarbības prasmju apguves kritēriju un rādītāju nepieciešamība skolu (internātpamatskolu) pedagoģijas teorijā un praksē. Promocijas darbā autore analizē darbības, dzīvesdarbības būtību un konkretizē jēdzienu dzīvesdarbības prasmes. Uz zinātniskās literatūras analīzes pamata atklāta dzīvesdarbības prasmju veidošanās darbībā, tās objektīvie un subjektīvie komponenti, pamatojot dzīvesdarbības prasmju nepieciešamību internātpamatskolā, kas nosaka tālāko skolēnu sekmīgu dzīvesdarbību. Definēti subjektīvie sekmīgu dzīvesdarbību veicinošie faktori: motivētība, mērķtiecība, patstāvība, pašattīstība. Promocijas darbā atklāti pedagoģiskie nosacījumi pusaudžu dzīvesdarbības prasmju sekmīgai attīstībai vispārizglītojošas internātpamatskolas pedagoģiskajā procesā. Pētījuma gaitā izstrādāta un empīriski pārbaudīta dzīvesdarbības prasmju veidošanās procesuālā struktūra, dzīvesdarbības prasmju kritēriji un rādītāji. Izveidots teorētiski pamatots dzīvesdarbības prasmju apguves modelis pusaudžiem, noteikti tā nozīmīgākie struktūrkomponenti, akcentējot ģimeniskuma un sadarbības nozīmi. Empīriskā pētījuma rezultāti apstiprina aizvirzīto hipotēzi par dzīvesdarbības prasmju apguvi internātpamatskolas pedagoģiskajā procesā. Pētījuma bāzi veido Balvu novada Tilžas internātpamatskolas, Liepājas novada Vaiņodes internātpamatskolas, Alūksnes novada Liepnas internātpamatskolas un Jēkabpils novada Biržu internātpamatskolas 140 skolēni un 69 skolotāji. Promocijas darbu veido divas daļas, nobeigums, literatūras saraksts un pielikumi. Darba pamatteksts izklāstīts uz 156 lappusēm, to ilustrē 36 attēli, 9 tabulas. Literatūras un avotu sarakstā iekļauti 307 izdevumu nosaukumi latviešu, krievu, angļu un vācu valodās. Pievienots 21 pielikums. Atslēgvārdi: darbība, dzīvesdarbība, prasmes, dzīvesdarbības prasmes, internātpamatskolas pedagoģiskais process.
Ilgdziedāšanas fenomena veidošanās pedagoģiskie līdzekli operas solista Kārļa Zariņa dzīves gājumā
(RPIVA, 2014) Krīgere, Zigrīda
Integratīvā mācību metodika sākumskolēnu specifisku lasīšanas traucējumu mazināšanai
(RPIVA, 2014) Kauliņa, Anda; Tūbele, Sarmīte; Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, Pedagoģijas fakultāte
Andas Kauliņas promocijas darbs pedagoģijas zinātnē skolas pedagoģijas apakšnozarē „Integratīvā mācību metodika sākumskolēnu specifisku lasīšanas traucējumu mazināšanai” izstrādāts Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Pedagoģijas fakultātē Dr. paed. profesorez Sarmītes Tūbeles vadībā laika posmā no 2007. gada līdz 2013. gadam. Promocijas darba mērķis ir teorētiski pamatot un eksperimentāli pārbaudīt integratīvo mācību metodiku sākumskolēnu specifisku lasīšanas traucējumu mazināšanai. Pētījuma aktualitāti nosaka jēdziena specifiski lasīšanas traucējumi neviennozīmīgais skaidrojums un nepietiekamā izpratne Latvijas sabiedrībā kopumā, atbalsta un kompensatoro pasākumu izmantošanas nepieciešamība pedagoģiskajā procesā. Balstoties uz teorētiskās literatūras analīzi, promocijas darbā autore analizē dažādas pieejas sākumskolēnu lasītprasmes pilnveidei, specifisku lasīšanas traucējumu būtību, izstrādājot specifisku lasīšanas traucējumu simptomu novērtējuma kritērijus un rādītājus. Promocijas darbā sniegts integratīvās mācību metodikas pedagoģiski psiholoģiskais pamatojums un specifisku lasīšanas traucējumu diagnostiskā procesa apraksts. Empīriskā pētījuma rezultāti apstiprina izvirzīto hipotēzi par integratīvās mācību metodikas efektivitāti specifisku lasīšanas traucējumu mazināšanā sākumskolā. Pētījuma bāzi veido 10 vispārizglītojošās skolas; pētījumā piedalījās 107 3.–4. klašu skolēni, 371 skolotāji un 285 vecāki. Promocijas darbs izstrādāts ar Eiropas Sociālā Fonda: mērķstipendijas Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas doktora studiju programmas „Pedagoģija” doktorantiem” projekta Nr. 2009/0146/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/008 atbalstu. Darba apjoms kopā ar izmantotās literatūras sarakstu ir 224 lpp., darbā ietverti 48 attēli, 19 tabulas, pievienoti 9 pielikumi. Atslēgvārdi: lasītprasme, specifiski lasīšanas traucējumi, integratīvā mācību metodika.
Interpretācijas prasmes veidošanās deju skolotājiem studiju kursa Klasiskā deja apguves procesā
(RPIVA, 2014) Vītola, Sandra; Spalva, Rita; Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, Pedagoģijas fakultāte
Promocijas darba „Interpretācijas prasmes veidošanās deju skolotājiem studiju kursa Klasiskā deja apguves procesā” mērķis ir izzināt topošo deju skolotāju interpretācijas prasmes veidošanās iespējas studiju kursā Klasiskā deja, aprobējot izveidoto interpretācijas prasmes Klasiskajā dejā veidošanās procesuālo modeli pedagoģiskajā darbībā. Pētījuma gaita un tā rezultāti izklāstīti 2 nodaļās. Pirmajā nodaļā analizēta jēdziena interpretācija būtība. Hermeneitikas teorijas un fenomenoloģijas skatījumā analizēta hermeneitiskā apļa pieeja interpretācijas prasmes veidošanai, kur iekšējā un ārējā dialektika notiek izziņas procesā ar izpratnes veidošanos starp veselo un atsevišķo. Atsaucoties uz pētījumiem dejas teorijā, analizēts dejas izziņas process, un interpretācija pamatota kā šī procesa komponents. Konstatēts, ka interpretācija dejā ir subjekta radošā darbība, ko primāri ietekmē zināšanas un prasmes lietot dejas valodu. Zināšanas un prasmes dejas valodā, individuālais stils, dejas žanru un stilu izpratne ir dejas interpretāciju veidojošie komponenti. Izveidots un teorētiski pamatots interpretācijas prasmes veidošanās didaktiskais modelis, kurš parāda sakarību sistēmu starp darbības mērķi, īstenošanu un rezultātu. Otrajā nodaļā analizēta empīriskā pētījuma norise, kurš veikts, lai pārbaudītu interpretācijas prasmes veidošanās didaktisko modeli reālajā pedagoģiskajā procesā. Tā īstenošanai izveidota un aprobēta uzdevumu un vingrinājumu sistēma atbilstoši modeļa darbības principiem. Izmantojot kvalitatīvās un kvantitatīvās pētījuma metodes, sistēma pārbaudīta eksperimentālajā grupā. Iegūtie rezultāti ļauj spriest par to, kā mainījies eksperimenta dalībnieku interpretācijas prasmes līmenis darbības cikla laikā. Konstatēts, ka interpretācijas prasmes veidošanos sekmē pedagoga lietoto mācību metožu daudzveidība, studiju procesa norise pedagoģiskās un mākslinieciskās darbības vienotībā. Pierādīts, ka interpretācijas prasme deju skolotājiem studiju kursā Klasiskā deja veidojas, ja tā attīstās zināšanu, personīgās attieksmes un darbības jēgas mijsakarībās, notiekot studiju teorētisko un praktisko priekšmetu integrācijai subjektīvi – objektīvās pieredzes mijattiecībās un studiju procesā tiek nodrošināta individuāla pieeja, veicinot studenta individuālā stila attīstību. Darba pamatteksts izklāstīts 178 lapaspusēs, to ilustrē 45 attēli, 19 tabulas un 10 pielikumi. Literatūras sarakstā iekļauti 144 publikāciju un avotu nosaukumi.
Jauniešu mērķtiecības un sasniegumu veidošanās mijsakarības dzīvesdarbībā
(RPIVA, 2014) Bernarde, Māra; Špona, Ausma; Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, Pedagoģijas fakultāte
Promocijas darba “Jauniešu mērķtiecības un sasniegumu veidošanās mijsakarības dzīvesdarbībā” mērķis ir izpētīt jaunieša mērķtiecības un sasniegumu veidošanās mijsakarību dzīvesdarbībā un izveidot darbības modeli apzinātai mērķtiecības attīstības sekmēšanai skolā. Pētījuma gaita un tā rezultāti izklāstīti 2 nodaļās. Pirmajā nodaļā „Jauniešu dzīves darbības mērķtiecības un sasniegumu būtība, to sakarība” analizēts mērķis kā dzīves darbības pamats; sasniegumi dzīves darbības struktūrā; izveidotais jauniešu mērķtiecības un sasniegumu veidošanās strukturālais modelis. Analizējot mērķi kā dzīves darbības pamatu, raksturota dzīves darbības būtība un struktūra; mērķa un mērķtiecības būtība; atsaucoties uz pētījumiem, analizēti mērķtiecību veicinošie faktori jauniešu dzīvesdarbībā skolā. Analizējot sasniegumus dzīves darbības struktūrā, raksturoti sasniegumi darbībā kā mācību sasniegumus veicinošie objektīvie un subjektīvie komponenti; analizētas sasniegumu un mērķtiecības mijsakarības. Konstatēts, ka mērķtiecība ir svarīgākā personības gribas īpašība, kas izpaužas prasmē izvirzīt un sasniegt mērķi, mērķtiecības attīstību veicina mācību un citu dzīvesdarbības jomu mērķu apzināšanās un atbilstošu līdzekļu izmantošana to sasniegšanā pretēji stihiskai darbībai; mērķtiecības attīstībā nepieciešama rosinoša skolotāja palīdzība mērķu apzināšanās, mērķu izvirzīšanas prasmju attīstībā, līdzekļu izvēlē mērķu sasniegšanai; mērķtiecība ir saistīta ar sasniegumiem – sasniegumi ir mērķtiecības rezultāts. Otrajā nodaļā analizēta empīriskā pētījuma norise, kurš veikts, lai pārbaudītu jauniešu mērķtiecības un sasniegumu veidošanās mijsakarības dzīves darbībā skolā. Izmantojot aptauju un intervijas pārbaudīts jauniešu mērķtiecības un sasniegumu veidošanās strukturālais modelis. Analizēti jauniešu mērķtiecības un sasniegumu veidošanās dzīves darbībā skolā subjektīvo un objektīvo kritēriju pašnovērtējuma rezultāti; analizēti sekmīgu pieaugušo cilvēku un mazāk sekmīgu cilvēku – ilgstošu bezdarbnieku - mērķtiecības un sasniegumu veidošanās dzīves darbībā skolā retrospektīva pašnovērtējuma rezultāti. Ir raksturotas būtiskas jauniešu mērķtiecības un sasniegumu veidošanās dzīves darbībā skolā mijsakarības, kā arī salīdzināti sekmīgu un mazāk sekmīgu pieaugušo cilvēku un jauniešu mērķtiecības un sasniegumu pašnovērtējuma rezultāti. Iegūtie rezultāti ļauj spriest par jauniešu – vidusskolēnu – un sekmīgu pieaugušo cilvēku mērķtiecības un sasniegumu veidošanās pozitīvu dinamiku dzīves darbībā skolā. Konstatēta dzīves darbības skolā nozīme jauniešu mērķtiecības un sasniegumu veidošanās sekmēšanā. Pierādīts, ka jauniešu mērķtiecības un sasniegumu veidošanās ir būtiski saistītas. Darba pamatteksts izklāstīts 177 lapaspusē, to ilustrē 51 attēli, 37 tabula un 17 pielikumi. Literatūras sarakstā iekļauti 300 publikāciju un avotu nosaukumi.
Kordiriģenta muzikālās dzirdes attīstība studiju procesā
(RPIVA, 2014) Pundurs, Andris; Marnauza, Māra; Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, Pedagoģijas fakultāte
Liepājas Muzikāli dramatiskā teātra baleta pedagoģiskā un mākslinieciskā vērtība Latvijas kultūrā
(RPIVA, 2014) Bāliņa, Gunta; Spalva, Rita; Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, Pedagoģijas fakultāte
Promocijas darbā „Liepājas Muzikāli dramatiskā teātra baleta pedagoģiskā un mākslinieciskā vērtība Latvijas kultūrā” tiek izzināta, analizēta un interpretēta Liepājas Muzikāli dramatiskā teātra baleta mākslinieku sniegums un pedagoģiskā darbība Latvijā un ārpus tās robežām, kas ļauj konstatēt tā rezultātā radītās kultūrvēsturiskās vērtības, kā arī to pārmantojamību un pēctecību, lai rosinātu iegūtās zināšanas izmantot mūsdienu dejas teorijas un vēstures pētniecībā. Pētījuma gaita un tā rezultāti izklāstīti 2 nodaļās. Pētījuma 1. daļā tiek pētīts un analizēts vērtības jēdziens un tā izpratne vēsturiskajā skatījumā. Pamatojoties uz fenomenoloģijā balstītām atziņām par objektīvo un subjektīvo vērtību mijattiecībām un to savstarpējām ietekmēm pētītas un analizētas atziņas par vērtības jēdzienu. Analizētas un pētītas pedagoģiskās un filozofiskās atziņas par vērtībām un tās skaidrojums kultūrā un mākslas pedagoģijā. Atsaucoties uz pētījumiem baleta vēsturē analizēta un pētīta baleta māksliniecisko un pedagoģisko vērtību veidošanās vēsture, tradīciju pārmantojamību un pēctecību un Latvijas baleta galvenās pedagoģiskās tendences 20.gadsimta pirmajā pusē. Secinājumi: Rezumējot šajā promocijas darba nodaļā izteiktās pētnieciskās atziņas, var izcelt sekojošus latviešu nacionālā baleta vērtību veidošanās principus: - klasiskā baleta tradīciju nostiprināšana un saglabāšana Latvijas kultūrvidē; - pedagoģiskās pieredzes pārmantotība; - klasiskā baleta estētiskā ideāla izkopšana horeogrāfu un dejotāju mākslinieciskajā darbībā. Pētījuma 2. daļā tiek veikta Liepājas Muzikāli dramatiskā teātra baleta darbības analīze. Atsaucoties uz teātra mākslas vēsturnieku darbiem tiek pētīti un analizēti Liepājas Muzikāli dramatiskā teātra baleta tradīciju veidošanās un attīstības priekšnosacījumi. Veicot arhīvu un preses materiālu izpēti tiek analizēta Liepājas Muzikāli dramatiskā teātra baleta mākslinieciskā un pedagoģiskā darbība Alberta Kozlovska vadībā. Pētīti un analizēti Liepājas baleta likvidācijas cēloņi un Liepājas Muzikāli dramatiskā teātra baleta mākslinieku pedagoģiskā un mākslinieciskā darbība ārpus Latvijas robežām Secināts, ka Liepājas Muzikāli dramatiskā teātra baleta māksliniecisko un pedagoģisko vērtību veidošanās principi ir: - klasiskā baleta tradīciju attīstība un saglabāšana Liepājas kultūrvidē, - klasiskā baleta estētiskā ideāla izkopšana baleta trupas mākslinieciskajā darbībā, - Krievijas un pasaules baleta skolu pieredzes asimilēšana, - Liepājas Muzikāli dramatiskā teātra baleta mākslinieciskās un pedagoģiskās pārmantošana, sekmējot baleta mākslas attīstību Latvijā un pasaulē. Darba pamatteksts izklāstīts 154 lapaspusēs, 20 pielikumi. Literatūras sarakstā iekļauti 158 publikāciju un avotu, 104 avīžu un žurnālu rakstu, personu rādītājs.
Mācību modelis laikmetīgās dejas programmas studentu profesionālās jaunrades veicināšanai
(RPIVA, 2015) Gaile, Inga; Lanka, Anita; Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, Pedagoģijas fakultāte
Inga Gaile savā promocijas darbā pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai augstskolas pedagoģijas apakšnozarē ,,Mācību modelis laikmetīgās dejas programmas studentu profesionālās jaunrades veicināšanai” pēta laikmetīgās dejas programmas studentu profesionālās jaunrades veicināšanas iespējas mācību procesā, izstrādā jaunradi veicinošu mācību modeli un zinātniski pamato to. Promocijas darba ievaddaļā autore definē pētījuma pamatkategorijas: pētījuma priekšmetu, pētījuma mērķi, pētījuma uzdevumus, pētījuma metodes, u.c. Promocijas darba teorētiskajā daļā tiek analizēta jaunrades būtība un tās attīstības veicinošie faktori: jaunrades būtība un attīstība, mūsdienu psiholoģijas un pedagoģijas zinātnieku atziņas par jaunradi, jauniešu radošuma procesuāli strukturālo raksturojumu (jauniešu radošuma veidošanās teorētiskos pamatus, jauniešu radošumu sekmējošu studiju procesu, tā veicinošos un kavējošos faktorus; dejas, mūzikas, improvizācijas mācību satura integrāciju radošas sadarbības procesā). Autore apraksta izstrādāto mācību modeli studentu jaunrades veicināšanai, sniedz tā filozofisko, psiholoģisko un pedagoģisko pamatojumu; atklāj izstrādātos profesionālās jaunrades vērtēšanas kritērijus un rādītājus. Promocijas darba empīriskajā daļā autore analizē laikmetīgās dejas programmas studentu profesionālās jaunrades veicināšanu Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžā, parāda aprobācijas norisi, ievērojot nepieciešamo aprobācijas procedūru: aprobācijas gaitā iegūto rezultātu analīze un interpretācija, to ticamības (drošības, piemērotības) un validitātes (pamatotības) pārbaude. Promocijas darba nobeiguma daļā autore rezumē pētījuma gaitā iegūtos secinājumus, konstatē, ka pētījuma mērķis ir sasniegts, pētījuma hipotēze ir apstiprinājusies, pētījuma uzdevumi izpildīti. Pētījuma gaitā autore nonākusi pie atziņas, ka izmantojot jaunradi veicinošu mācību modeli, būtiski uzlabojas laikmetīgās dejas specialitātes studentu jaunrade mācību procesā koledžā. Pētījuma raksturvārdi: mācību modelis, laikmetīgās dejas programma, studentu profesionālā jaunrade
Pädagogische Mittel zur Verbesserung der Selbst-Regulation in selbstorganisierenden IT Gruppen
(RPIVA, 2017) Lipowsky, Stefan Felix Jan; Anspoka, Zenta; Riga Teacher Training and Educational Management Academy, Pädagogische Fakultät
Pētnieciskās prasmes pilnveidošanās ķīmijas mācīšanās procesā jūrniecības izglītībā
(2017) Kalniņa, Renāte; Jurgena, Inese; Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, Pedagoģijas fakultāte
Renātes Kalniņas promocijas darbs pedagoģijā „Pētnieciskās prasmes pilnveidošanās ķīmijas mācīšanās procesā jūrniecības izglītībā” izstrādāts Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Pedagoģijas fakultātē profesores Dr.paed. Ineses Jurgenas vadībā. Promocijas darba teksts izklāstīts uz 177 lappusēm. Literatūras un avotu sarakstā iekļauti 299 izdevumu nosaukumi: angļu valodā – 161, latviešu valodā – 63; krievu valodā - 56; vācu valodā - 19. Teorētiskās un empīriskās atziņas attēlotas 35 tabulās un 35 attēlos. Atslēgas vārdi: mācīšanās pētnieciskā prasme, sadarbība, pašpieredze, kompetence, modelēšana. Promocijas darbā aprakstītā pētījuma mērķis ir izstrādāt teorētiski pamatotu un empīriski pārbaudītu mācīšanās pētnieciskās prasmes pilnveidošanās modeli ķīmijas apguvē. Pētījuma metodoloģiskos pamatus veido humānisma koncepcija, kas tiek īstenota sociālā konstruktīvisma un darbības teorijas pieejā. Pētījuma mērķa sasniegšanas pedagoģiskie līdzekļi promocijas darbā strukturēti divās daļās. Pirmajā daļā „Mācību pētnieciskās darbības izpratne ķīmijā” atklātas filozofijas, pedagoģijas, psiholoģijas un fizioloģijas zinātniskās atziņas, uz kuru pamata definēta mācīšanās pētnieciskā prasme un izstrādāti tās apguves vērtēšanas kritēriji un rādītāji. Otrajā daļā „Topošo kuģu inženierzinātņu speciālistu mācīšanās pētnieciskās prasmes pilnveidošanās ķīmijas apguvē” aprakstīti empīriskā pētījuma trīs posmu rezultāti, kuros atklāta mācīšanās pētnieciskās prasmes pilnveidošanās modeļa eksperimentālā pārbaude ķīmijas apguvē Latvijas Jūras akadēmijā un modeļa integrācijas iespējas jūrniecības izglītības programmu kvalitātes uzlabošanai. Empīriskā pētījuma rezultāti pamato mācīšanās pētnieciskās prasmes pilnveidošanās modeļa piemērotību ķīmijas apguvei jūrniecības izglītībā un topošā speciālista ieguvumu jaunas kompetences attīstībai, pašpieredzes ieguvei. Promocijas darba nobeigumā formulēti secinājumi un ieteikumi tā rezultātu izmantošanai turpmākos pētījumos.
Pieaugušo pašpieredzes veidošanās mācīšanās procesā
(RPIVA, 2014) Brigmane, Baiba; Špona, Ausma; Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, Pedagoģijas fakultāte
Pirmsskolas vecuma bērna dialogrunas attīstība rotaļās
(RPIVA, 2014) Stangaine, Inga; Tauriņa, Agrita; Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, Pedagoģijas fakultāte
Promocijas darba „Pirmsskolas vecuma bērna dialogrunas attīstība rotaļās” mērķis ir izpētīt pirmsskolas vecuma bērnu dialogrunas attīstības sakarības rotaļā, izveidot un empīriski pārbaudīt modeli mērķtiecīgai bērnu dialogrunas sekmēšanai. Pētījuma gaita un tā rezultāti izklāstīti 2 nodaļās un 11 apakšnodaļās. Pirmajā nodaļā veikta dialoga un dialogrunas psiholingvistiskā analīze, atklāta rotaļas būtība un tās nozīme pirmsskolas vecuma bērnu dialogrunas attīstībā. Konstatēts, ka rotaļa rada bērnam daudzveidīgas situācijas, kas jārisina gan ar verbālo (runa), gan neverbālo (mīmika, žesti) līdzekļu palīdzību tā sekmējot bērna dialogrunas prasmi. Izveidots un teorētiski pamatots pedagoģiskās darbības procesuālais modelis bērna dialogrunas attīstības veicināšanai, kurš parāda sakarību sistēmu starp darbības mērķi, īstenošanu un rezultātu. Noteikti un teorētiski pamatoti pirmsskolas vecuma bērnu dialogrunas vērtēšanas kritēriji un to rādītāji. Otrajā nodaļā analizēta empīriskā pētījuma norise, kurš veikts, lai pārbaudītu bērnu dialogrunas pilnveidošanās modeli reālā pedagoģiskā procesā pirmsskolā. Tā īstenošanai izveidota un realizēta eksperimentālā programma pirmsskolas vecuma bērnu dialogrunas attīstības sekmēšanai. Izmantojot kvalitatīvās un kvantitatīvās pētījuma metodes analizēti eksperimentālās darbības rezultāti. Pierādīts, ka pirmsskolas vecuma bērna dialogrunas attīstība noris sekmīgāk, ja skolotājs piedāvā bērna attīstības likumsakarībām atbilstošu dialogrunas apguves saturu, pedagoģiskajā procesā tiek veicināta bērna aktīva saziņa reālajās un modelētajās rotaļsituācijās, bērns iesaistās pēc procesuālās struktūras, satura un formas daudzveidīgās rotaļās, īstenojot sadarbību: pieaugušais-bērns; bērns-bērns. Darba pamatteksts izklāstīts143 lapaspusēs, tekstu ilustrē 25 attēli, 33 tabulas un 13 pielikumi. Literatūras sarakstā iekļauti 176 publikāciju un avotu nosaukumi.
Pirmsskolēna gribas īpašību veidošanās darbībās ar rotaļlietām
(RPIVA, 2014) Vigule, Dagnija; Zīriņa, Tija; Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, Pedagoģijas fakultāte
Pirmsskolēna vizuālo spēju pilnveide tēlotājdarbībā
(RPIVA, 2015) Randoha, Antra; Tauriņa, Agrita; Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, Pedagoģijas fakultāte
Pusaudžu izziņas intereses veidošanās dialoģiskajā vēstures mācību procesā
(RPIVA, 2015) Purēns, Vilnis; Špona, Ausma; Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, Pedagoģijas fakultāte
Promocijas darba „Pusaudžu izziņas intereses veidošanās dialoģiskajā vēstures mācību procesā” mērķis ir atklāt metodiskos principus tādam dialoģiskam mācību procesam, kas veicina izziņas intereses par vēsturi veidošanos pusaudžiem. Autors piedāvā izziņas interesi par vēsturi veicinošu dialoģisko mācību modeli un tā praktiskās pārbaudes rezultātus. Pētījuma gaita un tā rezultāti izklāstīti 2 daļās. Darba pirmajā daļā analizēta intereses un izziņas intereses būtība, dialoģiskā pieeja kā metodoloģijas pamats mācību izziņā, izziņas intereses līdzsvarotā pusaudžu personības attīstībā, un noteikti mērījumam izmantojamie izziņas interešu kritēriji un rādītāji. Apvienojot dialoģisko didaktisko pieeju un vēstures mācīšanas didaktiskos paņēmienus, izveidots dialoģisks vēstures mācību modelis, kurā kā izziņas interesi veicinošs komponents izmantota pretruna starp skolēna uzkrāto pašpieredzi un rekonstruēto vēsturisko realitāti. Kā skolēna izziņas interešu izaugsmes kritēriji izstrādāti izziņas darbības mērķtiecība, patstāvība, intensitāte, noturība mācībās un izziņas intereses un profesionālās ievirzes sakarība. Promocijas darba otrajā daļā analizēta empīriskā pētījuma organizācija, apkopoti, analizēti un interpretēti empīriskā pētījuma gaitā iegūtie rezultāti, novērtēta dialoģiskā vēstures mācību modeļa efektivitāte, dialoģiskās didaktiskās vēstures mācību pieejas ietekme uz skolēnu un skolotāju savstarpējo atvērtību, atklāta skolēnu pašpieredzes veidošanās dialoģiskajā vēstures mācību modelī un analizēti skolēnu izziņas interešu mērījumu rezultāti. Pierādīts, ka dialogiskais vēstures mācību modelis statistiski nozīmīgi paaugstina izziņas interešu līmeni, veicina skolēnu un skolotāju dialoģisko atvērtību, ļauj skolēniem aktīvāk iekļaut vēstures stundās apgūto savā pašpieredzē. Konstatēts, ka skolotāji Latvijā pagaidām nav orientēti uz aktīvāku skolēnu iesaistīšanu mācību procesa veidošanā, maz māca skolēniem izvirzīt savus mācību mērķus un pašnovērtēt sasniegto. Līdz ar to modeļa piedāvātās iespējas konkrētajos sociālajos apstākļos var realizēties tikai daļēji. Darba pamatteksts izklāstīts 165 lappusēs, to ilustrē 33 attēli, 46 tabulas un 11 pielikumi. Literatūras sarakstā iekļautas 187 publikācijas 6 valodās.
Pusaudžu vērtību attīstība hip-hop kultūras deju skolā
(RPIVA, 2013) Veizāns, Edmunds
Promocijas darba „Pusaudžu vērtību attīstība hip-hop kultūras deju skolā” mērķis ir izpētīt deju kā hip-hop kultūras sastāvdaļu un atklāt pedagoģiskos līdzekļus pusaudžu vērtību attīstībai hip-hop kultūras deju skolā. Pētījuma gaita un tā rezultāti izklāstīti divās nodaļās. Pirmajā nodaļā analizēta vērtību jēdziena būtība, hip-hop kultūras būtība un komponenti no vērtību un pedagoģiskā procesa organizācijas aspekta. Konstatētas pusaudžu vecuma raksturīgās vērtības un to veidošanās iespējas dejas apguves pedagoģiskajā procesā. Balstoties uz pētījumiem vērtību teorijām, analizēta hip-hop kultūras deja kā līdzeklis pusaudžu vērtīborientācijā un vērtību attīstībā. Noteikti un teorētiski pamatoti pusaudžu vērtību attīstību noteicošie kritēriji: pašapliecināšanās, pašizpausme, pašizaugsme un pašsaglabāšanās. Izveidots un teorētiski pamatots pusaudžu vērtību attīstības modelis hip-hop kultūras deju skolā, kurš parāda sakarības starp darbības mērķi, tā īstenošanu sadarbībā un rezultātu. Otrajā nodaļā analizēta empīriskā pētījuma norise, lai pārbaudītu pusaudžu vērtību apguvi hip-hop kultūras deju skolā, eksperimentāli aprobējot vērtību attīstības modeli. Izmantojot kvalitatīvās un kvantitatīvās pētījuma metodes, analizēti eksperimentālās darbības rezultāti. Iegūtie rezultāti apkopoti, un tie ļauj spriest par to, kā mainījās eksperimenta dalībnieku – pusaudžu vērtības hip-hop kultūras deju skolā eksperimentālās darbības laikā. Pierādīts, ka pusaudžu vērtību attīstība hip-hop kultūras deju skolā notiek sekmīgāk, ja darbības process deju skolā tiek plānots, organizēts un īstenots, nodrošinot savstarpējas sadarbības iespējas un, ja pedagoģiskais process nodrošina personības pašizpausmes un pašapliecināšanās iespējas, individualitātes apzināšanos, radošu pieeju un izaugsmi. Pētījumam ir zinātniskā un praktiskā vērtība, jo pirmo reizi Latvijas pedagoģijas zinātnē tiek pētīta hip-hop kultūras deja kā pedagoģisks līdzeklis pusaudžu vērtību attīstībai deju skolā, paplašināta hip-hop kultūras definīcija un pamattermini. Pilnveidota hip-hop dejas metodika un tās izmantošanas iespējas Latvijas formālajā un neformālajā izglītībā. Darba pamatteksts izklāstīts 145 lappusēs. Pētījuma laikā iegūtie statistiskie dati atklāti 18 pielikumos. Literatūras sarakstā iekļauti 159 publikāciju un avotu nosaukumi.
Skolas kora diriģenta profesionālās pašpieredzes pilnveidošanās pedagoģiskajā procesā augstskolā
(RPIVA, 2015) Batņa, Liene; Špona, Ausma; Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, Pedagoģijas fakultāte
Skolēna karjeras vadības prasmju veidošanās vispārizglītojošās skolas pedagoģiskajā procesā
(RPIVA, 2017) Lemešonoka, Inta; Anspoka, Zenta; Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, Pedagoģijas fakultāte
Intas Lemešonokas promocijas darbs pedagoģijā „Skolēna karjeras vadības prasmju veidošanās vispārizglītojošās skolas pedagoģiskajā procesā” izstrādāts Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Pedagoģijas fakultātē profesores Dr. paed. Zentas Anspokas vadībā laikā no 2012. līdz 2017. gadam. Pētījuma mērķis ir izstrādāt teorētiski pamatotu skolēna karjeras vadības prasmju veidošanās modeli, to eksperimentāli pārbaudīt un apkopot pētījuma rezultātus. Tas dod iespēju pārbaudīt pētījuma hipotēzi: skolēns karjeras vadības prasmes veido sekmīgāk, ja skolas pedagoģiskā procesa ietvaros ir sistemātiski un sistēmiski organizēta karjeras izglītība atbilstoši skolēna vajadzībām; skolēna karjeras vadības prasmju veidošanās pamatā ir mērķtiecīga sadarbība skolēna un profesionāla pedagoģiskā personāla starpā. Pētījuma bāze ir Latvijas skolu 8., 9., 11. un 12. klases 827 skolēni un 176 skolotāji, 43 individuālo karjeras konsultāciju apmeklējušie skolēni; autores vadīto pedagogu profesionālās pilnveides semināru un kursu dalībnieki - 8 skolotāju grupas (kopskaitā 424 dalībnieki); autores vadīto semināru vecākiem 108 dalībnieki – skolēnu vecāki; fokusgrupu diskusiju dalībnieki - 53 skolēni, 76 skolotāji; 48 vecāki; intervētie 36 skolēni un 32 skolotāji. Pedagoģiskā eksperimenta veikšanai izvēlēta eksperimentālā grupa, sastāvoša no 9.klases 17 skolēniem un 12. klases 19 skolēniem – kopskaitā 36. Promocijas darba 1. nodaļā „Skolēna karjeras vadības prasmju veidošanās kompetenču pieejā balstītas izglītības ietvaros” veikta zinātniskās literatūras un avotu izpēte par kompetencēs balstītas izglītības koncepta būtību, karjeras vadības prasmju būtību, karjeras izglītību kā skolēna karjeras atbalsta sistēmas sastāvdaļu un karjeras izglītības metodisko pamatu. Izveidots skolēna karjeras vadības prasmju veidošanās teorētiskais modelis, izstrādāti modeļa kritēriji un rādītāji, balstoties uz darbā analizēto un zinātniski pamatotu karjeras vadības prasmju veidošanu mācīšanās procesā. Promocijas darba 2. daļā „Skolēna karjeras vadības prasmju veidošanās empīriskā izpēte” atklāta esošā situācija vispārizglītojošās skolas skolēna karjeras vadības prasmju veidošanās procesā; pedagoģiskajā eksperimentā atklāta skolēna karjeras vadības prasmju veidošanās kompetenču pieejā balstītas izglītības ietvaros un noskaidrota iesaistīto skolēnu gatavība pieņemt lēmumu karjeras izvēlē, absolvējot 9. un 12. klasi. Balstoties uz izstrādāto skolēna karjeras vadības prasmju veidošanās modeli, izstrādāti ieteikumi pedagoģiskā procesa pilnveidei vispārizglītojošā skolā.

Browse

Browsing RPIVA Promocijas darbi / RTTEMA Doctoral theses by Title

Results Per Page

Sort Options