Bakalaura un maģistra darbi (VFF) / Bachelor's and Master's theses
Permanent URI for this collection
IEROBEŽOTAS PIEKĻUVES KOLEKCIJA. PILNTEKSTS PIEEJAMS LU STUDENTIEM U.C. PERSONĀLAM.
Browse
Browsing Bakalaura un maģistra darbi (VFF) / Bachelor's and Master's theses by Issue Date
Now showing 1 - 20 of 1133
Results Per Page
Sort Options
- ItemBrīvības izpratne hellēnisma filozofijā(Latvijas Universitāte, 2006) Vijupe, Liena; Šuvajevs, Igors; Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāteBrīvība ir viena no galvenajām vērtībām hellēnisma filozofijā un, iespējams, filozofijā kopumā. Tomēr laika gaitā tā tiek saprasta ļoti atšķirīgi. Hellēnisma filozofija piedāvā jaunu brīvības izpratni, taču joprojām antīkās tradīcijas ietvaros. Brīvība parādās kā iekšēja individuāla atbildība par savu rīcību un dzīve saskaņā ar dabu. Šajā darbā tiek skatīta brīvības izpratne katras hellēnisma filozofiskās skolas mācības kontekstā.
- ItemVācu tautības iedzīvotāju izraidīšana no Austrumprūsijas (1944—1949): cēloņi, norise, motivācija(Latvijas Universitāte, 2006) Ansons, Elvis; Zunda, Antonijs; Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāteBakalaura darbs veltīts bijušās Austrumprūsijas likvidācijai, atdalot to no Vācijas, teritorijas sadalei Polijas – PSRS starpā un vācu tautības iedzīvotāju izraidīšanai. Darbā aplūkotas: 1)politiskās norises, kuras bija par priekšnosacījumu Austrumprūsijas nonākšanai kaimiņu valstu pastiprinātas uzmanības lokā; 2)šo tendenču pastiprināšanās 2. pasaules kara laikā; 3)Polijas un PSRS motivācija vācu tautības iedzīvotāju izraidīšanai; 4)rietumu sabiedroto loma minētajos vēsturiskajos procesos; 5)izraidīšanas norise, tās atšķirības Polijas un PSRS pārvaldē nonākušajos apgabalos. Darbā izteiktie spriedumi un secinājumi pamatoti, balstoties uz publicētiem dokumentiem un zinātnisko literatūru.
- ItemPavedināšana - Žana Bodrijāra "teorijas-fikcijas" izaicinājumi(Latvijas Universitāte, 2006) Bojāre, Zane; Rubene, Māra; Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāteDarba centrā ir franču intelektuāļa, postmodernā domātāja Žana Bodrijāra nelielās, bet provokatīvās grāmatas Pavedināšana analīze. Ņemot vērā Bodrijāra virzienā raidīto kritiku par neakadēmiskumu, darbā izvirzīju hipotēzi, ka Bodrijāra šķietami neakadēmiskais, nekonsekventais, pārspīlētais rakstīšanas stils ir nevis nekompetences vai nezināšanas, bet gan specifiskas stratēģijas rezultāts. Pētījuma gaitā nonācu pie secinājuma, ka Bodrijāra teoriju-fikciju var uzskatīt par mēģinājumu reabilitēt teoriju laikā, kad, stingri runājot, teorija tās tradicionālā izpratnē nav iespējama. Tomēr, no otras puses, secināju, ka Bodrijāram neizdodas izveidot alternatīvu interpretējošai un zinātniskai teorijai, jo viņa teorijai-fikcijai nemitīgi draud ieslīgšana literatūras vai zinātnes jomā, tādējādi falsificējot Bodrijāra pozīciju.
- ItemJapānas ekonomiskais uzplaukums un darba menedžmenta tradīcijas pēc Otrā pasaules kara(Latvijas Universitāte, 2006) Lizanders, Jānis; Zunda, Antonijs; Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāte20.gadsimta pēdējos gados pasaules mērogā arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts tam, kā Japāna ir izveidojusies par tik attīstītu un starptautiskā mērogā ietekmīgu valsti. Daudziem Japāna ar savu citādo kultūru un mentalitāte liekās grūti saprotama. Šis darbs veidots tāpēc, lai lasītājs gūtu izpratni par to kādā veidā Japāna ir gājusi veiksmīgu ekonomiskās attīstības ceļu. Darbs atklāj īsu Japānas pēckara vēsturi, tāpat, tiek analizētas Japānas darba īpatnības un, lai lasītājam veidotos skaidrāks iespaids tās tiek salīdzinātas ar ASV pastāvošajām darba īpatnībām.
- ItemBurgundijas galms 15. gadsimtā: viduslaiku noriets(Latvijas Universitāte, 2006) Salkovs, Deniss; Zunda, Antonijs; Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāteBakalaura darba mērķis ir izpētīt Burgundijas galmu 15. gadsimtā, viduslaiku norieta apstākļos. Burgundija 15. gadsimtā bija viens no visvarenākajiem teritoriālajiem veidojumiem Rietumeiropā. 14.–15. gadsimtā Burgundijas hercogi, izmantojot laulības, karus un naudu, nepārtraukti palielināja savus valdījumus un ietekmi. Burgundijas hercogu (vēl viņus mēdz dēvēt par lielhercogiem vai prinčiem, tā pasvītrojot viņu piederību pie Francijas karaliskā nama) īpašumi sastāvēja no divām lielām daļām: Flandrijas ar apkārtesošajām zemēm Francijas ziemeļos un Burgundijas hercogistes ar kaimiņzemēm Francijas austrumdaļā. Pateicoties teritoriju plašumam un pilsētu bagātībai, Burgundijas politiskā, ekonomiskā un kultūras ietekme bija jūtama tālu aiz Burgundijas hercogu valdījumu robežām. Burgundijas hercogu galms bija paraugs Anglijas karalistei, Svētās Romas impērijai un citām valstīm. Ar sava laika lielākajiem valdošajiem namiem dinastiski saistītie Burgundijas lielhercogi piekopa aktīvu politiku, kuras mērķis bija maksimāla neatkarības iegūšana no Francijas karaļa un Svētās Romas impērijas ķeizara līdz pat centieniem iegūt karaļa titulu, tā padarot Burgundiju par karalisti. Savu hercogu varenības un ambīciju dēļ Burgundija tika iesaistīta daudzos vēlo viduslaiku procesos, bija to aktīva līdzdalībniece un iniciētāja. Burgundija bija radījusi tādu vēlo viduslaiku fenomenu kā Burgundijas galma kultūra, kas ir ne tikai pasaules kultūras vērtība, – 15. gadsimtā tas bija spožākais un slavenākais galms Rietumeiropā. Ne velti Burgundijas galmu sauca par Rietumu bruņniecības pērli. Galmā Burgundijas hercogi centās risināt tās problēmas, kuras viņu priekšā izvirzīja vēlie viduslaiki, t.i., varas reprezentācija, ikdienas vajadzību un lielhercoga statusam atbilstoša dzīvesveida nodrošināšana, valdījumu pārvalde un apstākļiem atbilstoša administratīvā aparāta izveide, kā arī politiskās un militārās problēmas. Galmā Burgundijas hercogs pulcēja viņam nepieciešamos cilvēkus un ar viņu atbalstu un palīdzību realizēja savu varu. Salīdzinot ar attīstītajiem viduslaikiem un pat 14. gadsimtu, galma nozīme bija pieaugusi. Burgundijas galms kļuva aizvien lielāks un greznāks, aizvien plašākas un nozīmīgākas kļuva tā funkcijas, aizvien vairāk līdzekļu tas prasīja. Izveidojās cieša saistība starp Burgundijas hercogu un viņa galmu, un jaunas attiecības galma vidū. Burgundijas galms nodrošināja valdnieka ikdienas dzīvi, kas tika demonstrēta plašai skatītāju auditorijai, paverot ceļu parādībai, kura vērojama 16. un 17. gadsimtā, kad visa valdnieka dzīve kļuva publiska un tika pakļauta noteiktam ceremoniālam. Burgundijas galma publikās funkcijas kalpoja, lai nodrošinātu Burgundijas hercogu augstāko tiesisko varu, lai tie varētu uzturēt un vadīt lielos karaspēkus, kā arī lai visas hercogu vajadzības būtu pietiekami materiāli atbalstītas. 15. gadsimtā uz lielhercoga tiesību deleģēšanas pamata pilnībā izpaudās varas sazarošanās tendence – no Burgundijas galma nodalījās valdījumu pārvaldes institūcijas: tiesas palāta, armijas pārvalde, finanšu departaments. Burgundijas hercogu pretenzijas uz neatkarību no Francijas karaļa tikai pastiprināja šo galma dzīves daudzveidības attīstību. Ne tikai nepieciešamība apvienot valsti un augošā varas koncentrācija līdz ar pārvaldes aparāta attīstību lika Burgundijas hercogiem reprezentēt sevi. Burgundijas hercogiem bija svarīgi parādīt laikabiedriem, ka viņi ir paši varenākie valdnieki. Šādā situācijā Burgundijas galma reprezentatīvā funkcija kļuva par svarīgāko ārējās un iekšējās politikas instrumentu.
- ItemKosmopolītisma koncepts Martas Nusbaumas filosofijā(Latvijas Universitāte, 2006) Sergejeva, Kristīne; Rubene, Māra; Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāteDarbā „Kosmopolītisma koncepts Martas Nusbaumas filosofijā” tiek analizēts Martas Nusbaumas kosmopolītisma koncepts kā sistēma, kas sastāv no trīs galvenajiem elementiem - koncepcijas par pasaules pilsoni kā ētisko ideālu, kuru ikvienam būtu jātiecas sasniegt; liberālās izglītības teoriju par to, kādā veidā būtu iespējams praktiski, ar izglītības palīdzību kultivēt pasaules pilsonību; un mācību par morālo kopienu, kas sastāv gan no normatīvām idejām, gan arī no konkrētiem priekšlikumiem par reformām globālajā sociālajā un tiesiskajā kārtībā. Atklājot un analizējot filosofes kosmopolītisma koncepta aspektu daudzpusīgās šķautnes, tiek iezīmēta šo aspektu sakarība, savstarpēja atkarība un mijiedarbība, kā arī tiek noteikta Nusbaumas vieta mūsdienu diskusijās par kosmopolītismu un atklātas kosmopolītisma koncepta vājās un spēcīgās iezīmes.
- ItemIkdienas dzīve Vācu ordeņa pilīs viduslaiku Livonijā(Latvijas Universitāte, 2006) Beķere, Kristīne; Misāns, Ilgvars; Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāte. Bakalaura darbs ir veltīts ikdienas dzīves norisēm Vācu ordeņa pilīs viduslaiku Livonijā. Pils pirmkārt bija cietoksnis, kas deva saviem iedzīvotājiem drošību, dzīves telpu, iespēju novietot drošā vietā krājumus un saimniekot. Ikdienas dzīves specifiku pilī noteica pils fiziskā vide – plānojums, arhitektoniskā uzbūve un iekārtojums – un pils saimnieku, Vācu ordeņa, statūtos noteiktie ikdienas dzīves ierobežojumi. Tāpat ikdienas dzīve atšķīrās dažādām sociālajām pils iedzīvotāju grupām. Pils fiziskās un iedzīvotāju sociālās struktūras aplūkošanai ir veltītas pirmās divas darba nodaļas. Darba trešā nodaļa pievēršas atsevišķiem ikdienas dzīves jautājumiem, tādiem kā ordeņa brāļu apģērbs un bruņojums, pārtika, saimniecība un dienas plānojums. Īpaši uzsvērti ir vispārējie principi, kas visvairāk ietekmēja ikdienas dzīvi pilī. Šie principi ir cieši saistīti ar ordeņa būtību – apvienot mūku un bruņinieku dzīves ideālus.
- ItemLatvijas Baltijas politika (1926–1930)(Latvijas Universitāte, 2006) Logina, Lana; Zunda, Antonijs; Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāteJaunizveidoto Baltijas valstu uzdevums ir nodrošināt savu drošību, attīstīt valstu ekonomiku un veidot veiksmīgu sadarbību pēc neatkarības iegūšanas. Laika posmā no 1926. – 1930.gadam Latvija kopā ar Igauniju un Somiju cenšas noslēgt ar PSRS neitralitātes un neuzbrukšanas līgumu, kas rezultātā tomēr neizdodas. Domstarpības starp Latviju un Igauniju rodas 1927.gadā, kad Latvija noslēdz ar PSRS tirdzniecības līgumu, jo šajā pašā laikā starp Latviju un Igauniju notiek sarunas un darbs muitas ūnijas noslēgšanā. Attiecībās ar Lietuvu, Latvija cenšas tuvoties tai, bet domstarpības Viļņas konflikta dēļ neļauj šīm abām Baltijas valstīm realizēt veiksmīgu sadarbību. Kopumā Baltijas valstīm neizdodas realizēt veiksmīgu kopdarbību, bet nozīmīgi ir Latvijas valdības ārpolitiskie centieni un tā laika politiskā pieredze.
- ItemUngārijas 1956. gada revolūcija un 1968. gads Čehoslovākijā: kopīgais un atšķirīgais norisē un viedokļos(Latvijas Universitāte, 2006) Brūmane-Gromula, Ginta; Zunda, Antonijs; Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāteDarbā uzmanība tiek veltīta Ungārijas 1956. gada un 1968. gada Čehoslovākijas reformu mēģinājumu kopējo un atšķirīgo iezīmju analīzei. Darbā tiek skatītas kopējās un atšķirīgās iezīmes abu valstu reformu mēģinājumu cēloņos, piedāvāto reformu programmu idejās, kā arī Čehoslovākijas un Ungārijas Komunistisko partiju un sabiedrības lomā reformu ieviešanas procesos. Atsevišķa uzmanība tiek pievērsta abu reformu mēģinājumu starptautiskajiem aspektiem, kas skar lēmumu par militāras intervences pielietošanu, lai apstādinātu iesāktos pārmaiņu procesus gan Ungārijā, gan Čehoslovākijā, kas pēc Maskavas domām apdraudēja PSRS pozīcijas bipolārajā pasaulē. Apskatot reformu mēģinājumus Ungārijā un Čehoslovākijā, uzmanība tiek pievērsta arī abu pārtraukto reformu mēģinājumu atstātajām sekām gan starptautiskajā politikā, gan sociālistisko valstu iekšpolitikā.
- ItemPolitiskās cīņas paņēmienu evolūcija Florences republikā 15. gadsimtā(Latvijas Universitāte, 2006) Koškins, Jurijs; Zunda, Antonijs; Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāteDarba galvenais pētīšanas objekts ir politiskās cīņas paņēmieni Florences republikā 15.gs. Pētījuma mērķis ir noskaidrot kopsakarību starp izmaiņām politiskajā sistēmā, politisko spēku izvietojumā un raksturā un to izmantotajos cīņas paņēmienos. Daudz detalizētāk tiek runāts par sekojošām tēmām: Florences republikas varas formu un pārvaldes sistēmas izmaiņu analīze; florenciešu politisko grupējumu formēšanas principu, to motivācijas, mērķu un ideālu attīstības analīze; politiskās cīņas tiesisko, finansiāli ekonomisko, ārpolitisko un vardarbīgo paņēmienu attīstības un tās līmeņa noskaidrošana.
- ItemBrīvmūrniecība Latvijā 20. gadsimta pirmajā pusē(Latvijas Universitāte, 2006) Mičerevskis, Māris; Straube, Gvido; Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāteIn this research paper Freemasonry in Latvia during the 20’s and 30’s studies Freemasonry during the independent Latvia. The study gives a little insight in Freemasonry’s birth in Latvia in the middle of 18th century. The main research goal is to look at Freemasonry in 20’s and 30’s in Latvia beginning with its renaissance during the WWI and ending with Latvia’s occupation. After the foundation of Latvia’s independent state local Baltic Germans established the Enkurs lodge in Liepaja and Januguns lodge in Riga. Several Latvians got involved in these lodges. Many Latvians got involved in other foreign lodges, mostly in Swedish Den Nordiska Forsta. Among masons were many well-known state workers, for example, Alfreds Bilmanis, Karlis Zarins and Vilhelms Munters. This research studies also how Latvia’s society perceives Freemasonry; the attitudes were mostly negative. This biased perception of Freemasonry was mainly promoted by negative attitude towards Baltic Germans, and fear of Freemasonry as a secret organization that might have been working against Latvia’s independent state.
- ItemNozīme, kategorizācija un patiesība Aristoteļa semantikas koncepcijā(Latvijas Universitāte, 2006) Rotkale, Līva; Šķilters, Jurģis; Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāteMana maģistra darba “Nozīme, kategorizācija un patiesība Aristoteļa semantikas koncepcijā” mērķis ir (1) aplūkot Aristoteļa semantiku, ieskicējot nozīmes, kategorizācijas, patiesības izpratni, un (2) izvērtēt kognitīvi orientēto semantiķu kritiku, kas adresēta Aristoteļa teorijai. Savā darbā es mēģināšu parādīt, ka Aristotelis bieži vien tiek kritizēts nevietā un viņa teorija daudzos aspektos nav pretrunā kognitīvo semantiku nostādnēm. Šāds pētījums ir nepieciešams, (1) lai izvērtētu, cik pieņemama un attaisnojama ir Aristoteļa nozīmes teorija kognitīvi orientēto semantiku kontekstā, un (2) lai fiksētu tās Aristoteļa teorijas atšķirības no mūsdienu koncepcijām, kas būtu auglīgas un filozofiski interesantas aktuālu semantikas jautājumu risināšanai.
- ItemVidzemes vācu muižniecības paštēla problemātika attiecībās ar Zviedrijas valsts varu 17. gs. 70.- 90. gados(Latvijas Universitāte, 2006) Grīniece, Alma; Levāns, Andris; Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāteŠis darbs ir mēģinājums ielūkoties 17. gs. Vidzemes vācu muižniecības mentalitātes vēsturē, skatot viņu paštēla problemātiku attiecībās ar Zviedrijas valsts varu 17. gs. 70. – 90. gados. Darba pirmā nodaļa veltīta šo attiecību problemātikai līdz 17. gs. 70. gadiem, bet nākamajās nodaļās aplūkoti Vidzemes vācu muižniecības sociālās (kolektīvās) atmiņas aspekti un nozīmīgākie Vidzemes vācu muižniecības paštēla elementi (tēvzemes aizstāvju koncepts un karalim uzticīgu pavalstnieku tēls). Pēdējā nodaļa skar jautājumus, kas saistīti ar šī paštēla krīzes iezīmēm un to kā Vidzemes vācu muižniecība bija spiesta piemēroties jaunajam tiesiskajam un sociālajam statusam, kādā to nostādīja Zviedrijas valsts vara.
- ItemCēsu viduslaiku pils praktiskā saglabāšana (1903–1974)(Latvijas Universitāte, 2006) Kalniņš, Gundars; Zunda, Antonijs; Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāteBakalaura darba tēma ir „Cēsu viduslaiku pils praktiskā saglabāšana (1903-1974)”. Sakarā ar līdzšinējo pētījumu trūkumu, vēl jo projām pastāv nepamatots uzskats, ka Cēsu pilsdrupas līdz mūsdienām ir saglabājušās nepārveidotā izskatā. Izpētes rezultātā noskaidrojies, ka šis mīts ir pretrunā ar patieso situāciju, jo 20.gadsimta gaitā šīs pilsdrupas ir ievērojami pārveidotas, kādēļ zaudējušas daļu sava autentiskuma, vienlaikus kļūstot par senatnes pieminekļu praktiskās saglabāšanas vēstures spoguli. Lai vispusīgi izpētītu pils saglabāšanas vēsturi, darbā izvērtēti ne tikai mūru konservācijas, restaurācijas un atjaunošanas darbi, bet arī pilsdrupu un to teritorijas labiekārtošanas pasākumi, kā arī aplūkojamajā periodā pastāvošais arheoloģiskās un vēsturiskās izpētes līmenis.
- ItemLatvijas kultūras mantojuma saglabāšana sabiedriski politiskā kontekstā (1918–1940)(Latvijas Universitāte, 2006) Baltiņa, Dagnija; Zunda, Antonijs; Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāteBakalaura darba tēma ir “Latvijas kultūras mantojuma saglabāšana sabiedriski politiskā kontekstā XX gadsimta 20. – 30. gados”. Darba mērķis ir izpētīt pirmās Latvijas brīvvalsts laika kultūras mantojuma saglabāšanas īpatnības, tā laika sabiedrisko un politisko notikumu kontekstā. Bakalaura darbā ir apskatīta kultūras mantojuma jēdzieniskā attīstība un izpratnes nozīme kultūras mantojuma politikas veidošanās gaitā, kā arī kultūras mantojuma valstiskā aizsardzība un kultūras vērtību integrēšana izglītības politikā, uzsverot tā lomu kultūrizglītībā un patriotiskajā audzināšanā. Sabiedrības attieksme un sabiedrisko darbinieku veikums kultūras mantojuma saglabāšanā ir apskatīts galvenokārt tā aizsardzības un saglabāšanas ideju virzīšanā un noteikšanā.
- ItemSaimniecības attīstība Lielupes baseinā (Zemgalē) dzelzs laikmetā (1.—12. gs.)(Latvijas Universitāte, 2006) Tihomirovs, Andris; Feldmanis, Inesis; Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāteMaģistra darbā aplūkota Lielupes baseina saimnieciskā vēsture dzelzs laikmetā no 1. – 12. gs. Darba nozīmigumu nosaka pētījumu trūkums par atsevišķas Latvijas teritorijas daļas – Lielupes baseina saimniecību dzelzs laikmetā. Lielupes baseins atbilst teritorijai, kuru dzelzs laikmetā apdzīvojuši zemgaļi. Darba mērķis izpētīt Lielupes baseina (Zemgales) teritorijas saimniecības attīstību, atzīmējot galvenās attīstības tendences un rezultātus katrā dzelzs laikmeta posmā. Kā galvenais avots izmantots arheoloģiskais materiāls. Ciešā saistībā ar saimniecību, apskatīta arī Zemgales reģiona fizioģeogrāfiskā situācija, kurai ir būtiska ietekme uz saimniecības attīstību. Darba pamatstruktūra atbilst dzelzs laikmeta arheoloģiskās periodizācijas principam, dalot dzelzs laikmetu atbilstošās nodaļās, kuras veltītas agrajam (1. – 4. gs.), vidējam (5. – 8. gs.) un vēlajam (9. – 12. gs.) dzelzs laikmetam. Darbam pievienoti pielikumi, kuri palīdz izsekot saimniecības attīstībai dzelzs laikmetā Lielupes baseina (Zemgales) teritorijā.
- ItemLatviskā izglītība Rietumvācijā (1944—1949)(Latvijas Universitāte, 2006) Ozoliņa, Lidija; Zunda, Antonijs; Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāteBakalaura darba autore pētījusi un apskata latviskās izglītības organizēšanas apstākļus, procesus, tendences un norises latviešu bēgļu nometnēs Vācijā laika posmā no 1944.gada otrās puses līdz 1949.gada beigām. Latviskā izglītība Rietumu trimdā Vācijas periodā tika organizēta ar mērķi nezaudēt laiku, atrodoties ārpus Latvijas, lai bērni un jaunieši varētu turpināt un pabeigt kara darbības rezultātā pārtraukto izglītošanos dzimtenē, bet pieaugušie gūtu iespēju pārkvalificēties, un, atbilstoši apstākļiem atrastu peļņas darbu.
- ItemLiepājas un Aizputes apriņķu sakrālo arhitektūras un mākslas pieminekļu saglabāšana (1918–1940)(Latvijas Universitāte, 2006) Kožokara, Ilona; Zunda, Antonijs; Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāteBakalaura darba mērķis ir izpētīt Liepājas un Aizputes apriņķu sakrālo arhitektūras un mākslas pieminekļu saglabāšanu neatkarīgās Latvijas Republikas pastāvēšanas pirmajā posmā, proti, 1918.–1940. gados. Pētījumā ir skatīta šo pieminekļu tiesiskā aizsardzība – valsts aizsargājamo pieminekļu statusa piešķiršanas norise un nozīme, kā arī pieminekļu praktiskā aizsardzība – remonta un restaurācijas darbi pieminekļu aizsardzības likumdošanas kontekstā. Pētījums liecina, ka Liepājas un Aizputes apriņķu sakrālo arhitektūras un mākslas pieminekļu saglabāšana noritēja saskaņā ar Latvijas Republikā pastāvošās pieminekļu aizsardzības sistēmas vispārējiem principiem un valsts ideoloģijas noteikto virzību. Valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā Pieminekļu valde iekļāva līdz 19.gs. vidum celtos evaņģēliski luterisko un Romas katoļu dievnamus, to iekārtas un priekšmetus. Baznīcās tika veikti galvenokārt kosmētiskie un kapitālie remonti, bet apdraudētos sakrālās mākslas priekšmetus Pieminekļu valde pārvietoja uz Valsts vēsturisko muzeju.
- ItemVides ētikas problēmas diskusijā par "dzīļu ekoloģiju"(Latvijas Universitāte, 2006) Buile, Zelma; Krūmiņa-Koņkova, Solveiga; Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāteEkoloģiskā filosofija, radikāla vides aizsardzības kustība, reliģija un izaicinājums antropocentrismam – tas viss var tikt attiecināts uz dzīļu ekoloģijas kustību un tās polemiku vides ētikā. Dzīļu ekoloģijas „tēvs” Ārne Ness savas idejas noformulēja divdesmitā gadsimta septiņdesmitajos gados ar mērķi vērsties pret pieaugošajām ekoloģijas problēmām, taču izmantojot netradicionālāku pieeju, proti, apelējot pie katra indivīda attieksmes un atbildības dabas priekšā. Viņš uzskatīja, ka antropocentrisms vairs nav paradigma ar nākotni, jo tā veicina patēriņa sistēmas dzīvotspēju un mazina ārpuscilvēciskās dabas iekšēji piemītošo vērtību. Viņa ierosinājums ir: nomainīt antropocentrismu pret ekocentrismu vai biocentrismu, lai cilvēki mācītos novērtēt gan dzīvību pašu par sevi, gan dabas skaistumu. Ā. Nesa piedāvātā programma mūsdienu sarežģītā vides stāvokļa uzlabošanai sastāv no „dziļāku” jautājumu uzdošanas. Piemēram, „kas es esmu?” „No kurienes es nāku?” „Kāda ir mana vieta šajā pasaulē? ” Saskaņā ar viņa uzskatu cilvēcei piemīt potenciāls, kas paredz iespēju sasniegt lielāku garīgu briedumu, kā rezultātā tiktu paplašinātas „Ego” robežas un atklāta cilvēka „ekoloģiskā patība.” Dzīļu ekoloģijas nākotnes vīzija ir tāds stāvoklis, kurā cilvēki ļautu citām būtnēm vienkārši būt, eksistēt, sekojot savas dabiskās evolūcijas modelim.
- ItemLatvijas ārējās tirdzniecības vēsture (1918. gads – 1934. gada 15. maijs)(Latvijas Universitāte, 2006) Savickis, Jānis; Stranga, Aivars; Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāteBakalaura darbs ”Latvijas ārējās tirdzniecības vēsture (1918. – 1934. gada 15. maijs)” ir pētījums, kas apskata Latvijas ārējo tirdzniecību starpkaru posmā. Bakalaura darba mērķis ir pētīt Latvijas ārējo tirdzniecību no 1918. gada beigām līdz 1934. gada 15. maijam, galveno uzsvaru liekot uz starptautiskās ekonomikas un Latvijas ekonomikas attiecībām. Bakalaura darbs iedalās četrās nodaļas, kas hronoloģiski apskata Latvijas ārējo tirdzniecību. Pētījuma pirmā pamatnodaļa – Starptautiskais ekonomiskais stāvoklis un Latvija – analizē vispārējo starptautisko ekonomisko un tirdzniecisko stāvokli Eiropā. Otrās nodaļas – Ārējā tirdzniecības pirmsākumi (1918 – 1923) – uzdevums ir analizēt Latvijas ārējās tirdzniecības pirmo gadu attīstību. Priekšpēdējā nodaļas – Ārējās tirdzniecības attīstība (1924 – 1929) – ir bakalaura darba pamatnodaļa, kura aplūko klasisku Latvijas tirdzniecības laiku, kad tā aktīvi piedalījās starptautiskajā tirdzniecībā. Pēdējā nodaļa – Ekonomiskās krīzes priekšvakars un krīze (1929. – 1934. gada 15. maijs.) – apskata nopietnākās ekonomiskās pasaules krīzes izraisītās sekas Latvijā. Starp pasaules kariem Latvija izvēlējās vienīgo reālo orientācijas virzienu – rietumus. Šī orientācija bija Latvijas valsts pastāvēšanas priekšnoteikums. Svarīgākais pavērsiens bija tas, ka Latvija spēja jaunajos apstākļos pastāvēt bez Krievijas. Latvijas ekonomiku vairāk ietekmēja pārmaiņas lauksaimniecības tirgū. Procesi globālajā ekonomikā bija saistīti un līdzatkarīgi, savstarpējā atkarība un konjunktūra atsaucās uz Latvijas ārējo tirdzniecību. Latvija bija jūtīga pret cenu svārstībām tirgū, jo eksports nebija diversificēts, bet balstījās uz dažām produktu grupām (kas ir raksturīgs mazām valstīm).