Bakalaura un maģistra darbi (VFF) / Bachelor's and Master's theses
Permanent URI for this collection
IEROBEŽOTAS PIEKĻUVES KOLEKCIJA. PILNTEKSTS PIEEJAMS LU STUDENTIEM U.C. PERSONĀLAM.
Browse
Browsing Bakalaura un maģistra darbi (VFF) / Bachelor's and Master's theses by Title
Now showing 1 - 20 of 1133
Results Per Page
Sort Options
- Item1.Jātnieku pulks un Latvijas Armijas zirgu sporta klubs 1919.-1940.g.(Latvijas Universitāte, 2016) Miķelsone, Diāna; Jēkabsons, Ēriks; Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultātePētījums veltīts līdz šim historiogrāfijā neaplūkotai tēmai - 1. Jātnieku pulkam un Armijas zirgu sporta klubam laikā no 1919. g., kad tika dibināta pirmā Latvijas bruņoto spēku jātnieku vienība - Oskara Kalpaka bataljona Atsevišķā jātnieku nodaļa, līdz valsts okupācijai 1940. g. Darba mērķis ir izanalizēt zirgkopības un jāšanas sporta attīstību Latvijā minētajā laika periodā, izpētot Jātnieku pulka un AZSK darbību. Lai to izdarītu, tika apskatīta vispārējā situācija Latvijas zirgkopībā pirms Pirmā pasaules kara, analizētas jātnieku un zirgu sagatavošanas programmas, kā arī izpētīta AZSK struktūra un darbība, galvenokārt apskatot avotus, kas pieejami LNA LVVA. Galvenais secinājums - 1. Jātnieku pulks bija atbildīgs par sportistu un zirgu sagatavošanu, izmantojot modernizētas treniņu programmas, bet AZSK savukārt bija atbildīgs par juridisko un tiesisko lietu nokārtošanu, tas ir, sacensību organizēšanu, Latvijas ekipas pieteikšanu starptautiskās organizācijās, tādās kā FEI, piemēram. Gan Jātnieku pulka, gan AZSK darbība uzskatāma par mūsdienu jāšanas sporta pamatu Latvijā.
- Item15. ieroču SS divīzijas cīņas Vācijā (1945.gada janvāris-maijs)(Latvijas Universitāte, 2012) Gailis, Zigmārs; Feldmanis, Inesis; Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāte. Mana bakalaura darba tēma ir “15. ieroču SS divīzijas cīņas Vācijā (1945.gada janvāris-maijs)”. Darbā tiek apskatītas gan divīzijas cīņas, gan atsevišķas problēmas, ar kādām divīzijas saskārās šajos piecos mēnešos.15. divīzijas cīņās Vācijā ir atspoguļotas samērā daudzos vēsturnieku darbos, bet lielākoties to vērtējums ir ļoti vienveidīgs. Tā kā lielākā daļa šo darbu autori paši ir bijušie leģionāri, tad viņi nevēloties kritizēt viens otru, ļoti daudz ko vērtē līdzīgi, tā nesniedzot viedokļu dažādību. Darba mērķis ir: izpētīt noskaņojumu divīzijā un tā izmaiņas, apskatīt un salīdzināt divīzijas kauju darbību atsevišķos to posmos un noskaidrot vai patiešām no augstākās vācu virspavēlniecības puses bija mēģinājumi atbrīvoties no 15. divīzijas.Visumā jāsaka, ka gan divīzijas, noskaņojums, gan kauju darbības specifika bija visai mainīga atkarībā no stāvokļa frontē un grūtībām, ar kādām saskārās divīzija. Runājot par mēģinājumiem atbrīvoties no latviešu karavīriem, historiogrāfijā tiek minēti vairāki gadījumi, kad tāds esot bijis vācu vadības mērķis, tomēr negribētos ticēt, ka kāda no tām patiešām būtu bijusi tieši pret latviešiem vērsta akcija. Drīzāk latviešu un vācu karošanas metodes, šajā kara noslēguma posmā bija tik atšķirīgas, ka latviešu virsniekiem radās priekšstats, ka vācieši vēlas iznīcināt divīziju.
- Item15./16.gs. mijas aktualitāšu atspoguļojums Jana Gosārta mākslā(Latvijas Universitāte, 2015) Ozoliņa, Liene; Kļava, Valda; Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāteMaģistra darbā „15. / 16. gs. mijas aktaualitāšu atspoguļojums Jana Gosārta mākslā” mērķis ir analizēt Jana Gosārta radīto mākslas darbu sižetu saistību ar 15./16. gs. mijas sabiedriskajām aktualitātēm Nīderlandes teritorijā un novērtēt iespējas iegūtos rezultātus pielietot aplūkojamā laikmeta pētniecībā un izpratnes veidošanā par norisēm tajā. Mērķa realizēšanā tika izmantota ikonoloģiskā metode, kuru izveidojis Ervins Panofskis. Metode paredzēta mākslas darbu analīzei un padara iespējamu no šiem māksals darbiem iegūtās informācijas interpretāciju plašākā, vēsturiskā kontekstā. Rezultātā tika noskaidrots, ka konstatējama saikne Jana Gosārta mākslas darbiem un laikmeta aktualitātēm, kurā tie radīti. Līdz ar to kļūst iespējama niansētāk pētīt pasaules uzskatu sistēmu un sociālo vidi 15. / 16. gs. mijā.
- Item16. Jelgavas aizsargu pulka kultūras aktivitātes (1921-1940)(Latvijas Universitāte, 2014) Rubeniņš, Andis; Butulis, Ilgvars; Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultātePētnieciskais darbs veltīts 16. Jelgavas aizsargu pulka izpētei, galvenokārt pievēršoties pulka nodaļu kultūras aktivitātēm. Darba hronoloģiskās robežas ir no 1921. gada augusta līdz 1940. gada jūnijam, ko nosaka Iekšlietu ministrijas izdotie noteikumi, ar kuriem tiek atļauta aizsargu darbība kultūras jomā un aizsargu organizācijas likvidēšana pēc Latvijas okupācijas 1940. gada vasarā. Darbā ir atspoguļota Jelgavas aizsargu darbība atsevišķu pagastu, apriņķa, un visas aizsargu organizācijas kontekstā. Caur sniegtajiem pulka kultūras aktivitāšu piemēriem pētījums ļauj izprast aizsargu organizācijas un Jelgavas pulka nozīmi lauku reģionu sabiedriskās dzīves attīstībā. Vēl jo svarīgāk, tas ļauj saprast organizācijas un attiecīgā pulka nozīmi K. Ulmaņa autoritārā režīma ideoloģijas popularizēšanā.
- Item18. Daugavpils aizsargu pulks un tā darbība kultūras un sporta jomās(1923–1940)(Latvijas Universitāte, 2010) Lociks, Ainis; Butulis, Ilgvars; Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāte– Darba mērķis – izpētīt 18.Daugavpils aizsargu pulka izveides apstākļus un darbību, īpaši akcentējot pulka aizsargu darbību kultūras un sporta jomās. Izpētes rezultātā tika konstatēts, ka 18.Daugavpils aizsargu pulka aizsargu darbību kultūras un sporta jomā laika periodā no 1923. līdz 1940.gadam var iedalīt divos darbības posmos ar katram no tiem raksturīgām attīstības iezīmēm. Pirmajā periodā, 1923.-1933.gados, aktīvākajās pulka aizsargu nodaļās tika uzsākta darbība kultūras un sporta jomā. Aizsargi praktiski visās nodaļās pievērsās kultūras jomai, mazāk sportam, bieži rīkoja kultūras pasākumus ar mērķi gūt peļņu. Otrajā posmā, 1934.- 1940.gados, pamazām, bet konsekventi pieauga aizsargu aktivitātes kultūras un sporta jomā. Īpaši uzskatāmi tas izpaudās Daugavpils un Krustpils pilsētu nodaļās un Daugavpils apriņķa Ziemeļrietumu pagastos. 1930.gadu nogalē 18.Daugavpils aizsargu pulka aizsargi kultūras un sporta darbībā sasniedza pārējās Latvijas Aizsargu organizācijas līmeni, sacenšoties ar citiem aizsargiem gan kultūras pasākumos, gan arī gūstot panākumus sportā.
- Item19. divīzijas cīņas Kurzemē latviešu vēsturnieku skatījumā(Latvijas Universitāte, 2018) Novads, Normunds; Feldmanis, Inesis; Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāteŠī darba mērķis ir izpētīt latviešu vēsturnieku un publicistu viedokli par Latviešu SS leģiona 19. divīziju un tās kaujām Kurzemes cietoksnī Otrā pasaules kara beigu posmā. Darbā ietvertā laika pamatlīnija attiecas uz laika periodu no 1943. – 1945. gadam. Darbs balstīts uz zinātnisko un populārzinātnisko literatūru, kuru izpētot un salīdzinot, tika rasta atbilde par 19. divīzijas atšķirīgo būtību un kaujām Kurzemes cietoksnī. Darbs sastāv no trīs nodaļām. Pirmajā nodaļā ir apskatīts vācu okupācijas laiks, latviešu leģiona 19. divīzijas atšķirīgais veidošanās ceļš un iemesli. Otrā nodaļa ir veltīta 19. divīzijas kaujām Kurzemes cietoksnī. Trešā nodaļa ir veltīta kapitulācijai un secinājumu apkopošanai. Visas nodaļas ir veidotas salīdzinot dažādu latviešu vēsturnieku un publicistu viedokļus par tematu. Galvenais darba uzdevums ir Kurzemes kauju rakstura atklāšana tā, kā tās saredzēja cīņu dalībnieki – gan vadoši virsnieki, gan ierindas karavīri.
- Item1905. gada revolucionāri 20. gs. 20. - 30. gadu latviešu literatūrā un mūsdienu vēstures zinātnes skatījumā.(Latvijas Universitāte, 2011) Zeire, Ieva; Butulis, Ilgvars; Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāte1905. g. revolūcijas dalībnieku atšķirīgais vērtējums mūsdienu vēstures zinātnē, kā arī pašu dalībnieku un aculiecinieku atmiņās, paver iespēju izpētīt kā mainījies revolucionāru tēls laika gaitā. Darbā aplūkoti pretrunīgi vērtētās revolucionāru darbības gan pilsētās, gan laukos, kā arī to vērtējumi. Maģistra darba “1905. gada revolucionāri 20. gs. 20. - 30. gadu latviešu literatūrā un mūsdienu vēstures zinātnes skatījumā” mērķis ir, izvērtējot 20. gs. 20. - 30. g. literatūru un, salīdzinot to ar mūsdienu vēstures zinātnē paustajiem viedokļiem, sniegt revolucionāru kopvērtējumu. Darbā aplūkots gan revolucionāra – brīvības cīnītāja tēls, gan revolucionāra – noziedznieka tēls un attiecīgās rīcības. Kopvērtējums sniegts, izpētot abus šos skatījumus un pieejamo informāciju gan avotos, gan mūsdienu vēstures zinātnē.
- Item1905.gada revolūcijas atspoguļojums Latvijas 20.gadsimta historiogrāfijā(Latvijas Universitāte, 2019) Avotiņš, Rinalds; Stranga, Aivars; Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāteBakalaura darbs ir veltīts 1905.gada notikumu atspoguļojumam Latvijas padomju historiogrāfijā. Kā piecu gadu desmitu garumā, kad Latvija bija PSRS okupācijā, šie notikumi tika pasniegti, attēloti un aprakstīti padomju historiogrāfijā? PSRS bija totalitāra valsts ar spēcīgu ideoloģiju. Pēc šīs ideoloģijas tika mērīta visa pasaule un tās vēsture. Īpaši pašas PSRS un tās esošo republiku vēsture. Kādu mērķi padomju valsts centās sasniegt, pasniedzot komunistiskajai ideoloģijai atbilstošu vēstures interpretāciju? Latvija, kas bija PSRS sastāvdaļa, tika stingri kontrolēta visās jomās, arī tās vēstures pētīšanā un interpretācijā. Latvijas vēsture bija PSRS vēsture, tāpēc tās pētīšana bija pilna ar propagandu. Pētījumā tika izmantoti vairāki rakstiskie materiāli. Materiāli bija grāmatas un zinātniski raksti
- Item1905.gada revolūcijas norise Liepājā: represīvo institūciju darbība(Latvijas Universitāte, 2018) Kriška, Aleksejs; Jēkabsons, Ēriks; Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāteMaģistra darba mērķis ir izpētīt represīvo institūciju darbību 1905.gadā Liepājā 1905.gada revolūcijas kontekstā, uzsverot pretdarbību revolucionāru darbībai gan pašā pilsētā un tās tuvumā esošajos Grobiņas un Aizputes apriņķos, gan arī Liepājā dislocētajās karaspēka daļās. Represīvajām institūcijām Liepājā izdevās gūt ierobežotus panākumus revolucionārās kustības izplatības mazināšanā, taču tās nespēja īstenot nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu ilgstošus panākumus. Tikai 1906.gada sākumā, līdz ar pirmās soda ekspedīcijas darbību Liepājai pieguļošajā lauku apvidū un spēka struktūru asāku vēršanos pret revolucionāriem pilsētā, tika nodrošināta revolucionārās kustības mazināšana, tādējādi noslēdzot 1905.gada aktīvo posmu Liepājā.
- Item1922. gada pavasara plūdi Daugavpilī un apkārtnē: norise un sekas(Latvijas Universitāte, 2011) Gulbe, Brigita; Jēkabsons, Ēriks; Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāteBakalaura darba temats ir „1922. gada pavasara plūdi Daugavpilī un apkārtnē: norise un sekas”. Apskatāmais laika periods ir 1922. gada pavasaris. Bakalaura darba mērķis ir izpētīt dabas stihijas, šajā gadījumā, 1922. gada pavasara plūdu norisi un ietekmi uz sabiedrību un pilsētas attīstību, tā atainojot arī pilsētas, sabiedrības un valsts iestāžu spēju reaģēt uz šādiem dabas izaicinājumiem. Plūdu draudi Daugavpilī un apkārtnē ir bijuši visā pilsētas pastāvēšanas vēsturē, arī 1922. gada pavasaris nebija izņēmums, lai arī tie bija postošākie un lielākie plūdi pilsētas vēsturē, tomēr ar nelielu palīdzību no ārvalstīm un arī sabiedrības, pašvaldību un valsts iestādes ar to radītajām sekām veiksmīgi tika galā.
- Item1933. gada Satversmes reformas projekts politiskās sistēmas krīzes kontekstā(Latvijas Universitāte, 2015) Zīle, Edīte; Butulis, Ilgvars; Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāteMaģistra darba tēma „1933. gada Satversmes reformas projekts politiskās sistēmas krīzes kontekstā” aptver laika posmu Latvijā, ko dēvēja par politiskās krīzes laiku. Darba mērķis ir, balstoties uz 1933.gada Satversmes reformas projekta jautājumu, atspoguļot politiskās sistēmas krīzi Latvijā. Pētījuma mērķa sasniegšanai sākotnēji atspoguļots jautājums par Satversmes tapšanas procesu un tā virzība parlamentārā perioda laikā. Tālāk aplūkots jautājums par politiskās sistēmas krīzi Latvijā un tās cēloņiem. Īpaša uzmanība vērsta uz politisko situāciju Latvijā trīsdesmito gadu sākumā. Trešā nodaļa ir vērsta uz paša Satversmes reformas projekta jautājuma atspoguļošanu.
- Item1941. gadā deportēto Latvijas iedzīvotāju dzīves apstākļu izsūtījumā atspoguļojums atmiņās(Latvijas Universitāte, 2011) Jēkabsone, Linda; Ķeruss, Jānis; Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāteDarba tēma ir 1941. gadā deportēto Latvijas iedzīvotāju dzīves apstākļu izsūtījumā atspoguļojums atmiņās. Darba mērķis ir izpētīt deportēto atmiņas, salīdzināt tās un aplūkot, kādos dzīves apstākļos Latvijas iedzīvotāji dzīvoja izsūtījumā. Izpētes rezultātā noskaidrojās, ka 1941. gada deportācija bija nežēlīga akcija pret cilvēkiem, kā rezultātā daudzi neizdzīvoja. Tas bija negaidīts notikums, kas pilnībā izmainīja cilvēku ikdienu. Dzīves apstākļi izsūtījumā bija ļoti smagi, jo nācās adaptēties jauniem apstākļiem, cīnīties ar slimībām, darīt fiziski smagu darbu, turklāt bija jāsaskaras ar pārtikas trūkumu.
- Item1968. gads Rietumos un Austrumeiropā: galvenās norises un viedokļi(Latvijas Universitāte, 2009) Zeiza, Irēna; Butulis, Ilgvars; Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāteŠī darba mērķis ir iespējami vispusīgi atainot galveno sabiedrības un politisko norišu attīstības tendences 1968. gada situācijas kontekstā. Konkrētāk – Rietumu pasaulē (ASV un atsevišķās Rietumeiropas valstīs), kā arī pretstatā aplūkot nozīmīgākās norises Austrumeiropā, salīdzinot abu reģionu situāciju un paralēli izvērtējot dažādu autoru viedokļus. Kopumā var secināt, ka: 1) atšķirības starp Rietumiem un Austrumeiropu sabiedrības centieniem nemaz nav tik lielas, lai arī diametrāli atšķiras esošā situācija – atskaites punkts, tomēr cilvēki būtībā cīnījās par vienu un to pašu – vispārcilvēciskām vērtībām. 2) 1968. gads abu bloku valstīs iezīmējās ar vairākiem lūzumu punktiem. Austrumeiropā iesākušies procesi 20 gadus vēlāk noveda pie PSRS hegemonijas un Eiropas komunisma bloka sabrukuma. Savukārt, Rietumos lūzums iezīmējās virknē protesta kustību, padarot tās radikālākas, kas savā veidā iezīmēja to daļēju degradāciju.
- Item1989. gada 4. jūnija notikumu Tjananmeņ laukumā vērtējumi historiogrāfijā(Latvijas Universitāte, 2006) Ļenskis, Iļja; Zunda, Antonijs; Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāteDarba „1989.g. 4.jūnija notikumi Tjananmeņ laukumā: atspoguļojums historiogrāfijā” mērķis ir parādīt dažādas nostādnes, kas ir atrodamas historiogrāfijā par nosaukumā izvirzīto jautājumu. Balstoties uz pieejamās literatūras un avotu klāsta, tiek pētīts dažādu autoru skatījums uz trīm jautājumiem: kas bija Tjananmeņas notikumu virzītājspēks; kā protesta kustības dalībnieki izprata demokrātijas jēdzienu; kādi motīvi un faktori ietekmēja Ķīnas Tautas Republikas un Ķīnas Komunistiskās Partijas vadītājus, liekot viņiem pieņemt lēmumu par karaspēka pielietošanu pret savu tautu. Darbā tiek dots arī notikumu hronoloģiskais izklāsts, kurā tiek plašāk raksturotas galvenās norises. Darba izstrādē tika izmantoti Rietumu, bijušās PSRS un Ķīnas vēsturnieku darbi, kā arī vēstures avoti (dokumenti, intervijas, atmiņas), kas atspoguļo abu konfliktējošo pušu rīcību.
- Item1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācija: priekšvēsture, izstrāde un pieņemšana(Latvijas Universitāte, 2012) Jēkabsons, Jānis; Taurēns, Jānis; Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāteBakalaura darba tēma ir 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācija: priekšvēsture, izstrāde un pieņemšana. 4.maija deklarācija bija latviešu tautas nacionālās atmodas kulminācija, kas iezīmēja pārejas periodu līdz pilnīgai Latvijas neatkarības atjaunošanai. Bakalaura darba mērķis ir izpētīt 4.maija deklarācijas izstrādes procesu un tās pieņemšanu LPSR Augstākajā Padomē, aplūkojot tās īsu priekšvēsturi un balstoties uz nepublicētiem, publicētiem avotiem, kā arī literatūru. Pētījumu rezultātā jāsecina, ka deklarācijas projekta izstrāde notika LTF izveidotajā darba grupā. Rezultāti tika apspriesti LTF frakcijā, bez sabiedrības līdzdalības. Izstrādes laikā tika ņemti vērā reālpolitiskie apsvērumi, kuri balstījās uz PSRS atšķirīgo reakciju pret Lietuvas radikālo un Igaunijas mērenāko neatkarības atjaunošanu.
- Item1991. gada janvāra krīze Latvijā: militārpolitiskais aspekts(Latvijas Universitāte, 2011) Riekstiņa, Liene; Pinte, Ilze; Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāteBakalaura darba mērķis ir izpētīt 1991. gada janvāra krīzes Latvijā militārpolitisko aspektu, jo historiogrāfijā ir maz pētīta janvāra krīze kā notikumu un parādību komplekss, tās cēloņi, attīstība un sekas, tās militārpolitiskais raksturs. Krīzes būtību raksturo Latvijas neatkarības idejas pretinieku mēģinājumi pārņemt varu savās rokās un militāra uzbrukuma draudi no PSRS vadības puses. Situāciju janvārī destabilizēja arī īpašās uzdevumu milicijas vienības kaujinieku izdarītie uzbrukumi. Pēc tam, kad 20. janvārī īpašās uzdevumu milicijas vienības kaujinieki uzbruka Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijai, situācija valstī sāka stabilizēties, jo Latvijas neatkarības idejas pretinieki atteicās no savām prasībām par Latvijas parlamenta un valdības atcelšanu, bet Padomju Savienības vadītāji bija gatavi uzsākt sarunas ar mūsu valsts vadītājiem par abu valstu turpmākajām attiecībām.
- Item20.gs. 70.–90. gadu latviešu populārā mūzika laikmeta sociāli politiskajā kontekstā, izpildītāj-grupas: Līvi, Pērkons, Menuets, Credo(Latvijas Universitāte, 2012) Krūmiņa, Rita; Butulis, Ilgvars; Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāteDarbā tiek pētīta rokmūzikas attīstība Latvijā, estrādes mūzikas izpildītāj-grupu, tādu kā „Līvi”, „Pērkons”, „Menuets” un „Credo” darbība Padomju Latvijā, laika posmā no to darbības sākuma, līdz 20. gs. 90.gadiem. Par darba mērķi tiek izvirzīts noskaidrot, ar kādiem līdzekļiem grupas varēja paust savu attieksmi pret pastāvošo realitāti. Tiek analizēti grupu izpildīto dziesmu teksti, saistot tos ar valdošo situāciju sabiedrībā un valstī. Tāpat tiek vērtēta kāda bija šo grupu nozīme Latvijas sabiedrībā. Darbā iekļauta festivāla „Liepājas dzintars” izpēte, jo šis festivāls tiek saistīts ar daudzu latviešu estrādes mūziķu popularitātes sākumpunktu. Secinājumi liecina, ka rokmūzika, Latvijas teritorijā ienākusi no Rietumiem, atdarinot elkus, kā arī tā bija sava veida attieksmes paušana par dzīvi Padomju Latvijā. Kā dzīvesveids un mūzikas stils tā tikusi ierobežota, pamatojoties uz to, ka šāds mūzikas stils var padarīt sabiedrību nekulturālu.
- Item2014. gada Ukrainas krīzes ietekme uz ASV-Latvijas attiecību attīstību(Latvijas Universitāte, 2021) Gulbis, Kristaps; Taurēns, Jānis; Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāteBakalaura darba mērķis ir izpētīt ASV un Latvijas attiecību izmaiņas 2014. gada Ukrainas krīzes ietekmē. Darba ietvaros tika analizētas vēsturiskās ASV un Latvijas divpusējās attiecības, sākot no pirmo diplomātisko kontaktu uzsākšanas starpkaru periodā, līdz pat Latvijas neatkarības atgūšanai un mūsdienu periodam pirms 2014. gada Ukrainas krīzes sākuma. Tālāk, virspusēji iepazīstoties ar 2014. gada Ukrainas krīzi, tika apskatīts, kā krīze ietekmē ASV un Latvijas divpusējo attiecību izmaiņas. Darba rezultātā tika identificēti Latvijas politikas vājie punkti, kurus iezīmēja krīzes notikumi, kā arī izpētītas tālākās ASV-Latvijas attiecību attīstības izmaiņas politiskajā un praktiskajā formātā un kādu ietekmi tas atstāja uz Latvijas turpmāko politikas kursu.
- Item9. maija atzīmēšana Latvijā (1992-2022); vēsturiskie un politiskie aspekti(Latvijas Universitāte, 2022) Strolis, Emīls Rainers; Taurēns, Jānis; Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāteOtrā pasaules kara beigas Latvijas iedzīvotājiem saistās ar smagu vēstures mantojumu, kura izpausmes Latvijas sabiedrībā redzamas vēl aizvien. Skatījums uz šo notikumu ļoti būtiski atšķiras, kas noved pie nesaskaņām sabiedrības vidū. Viena sabiedrības daļa uzskata, ka būtu jāpriecājas par atbrīvošanu no nacionālsociālistiskās Vācijas armijas, kamēr otra sabiedrības daļa to redz kā kārtējo okupāciju. Bakalaura darbs tika izstrādāts ar mērķi izpētīt 9. maija atzīmēšanas Latvijā vēsturiskos un politiskos aspektos laika periodā no 1992. gada līdz 2022. gadam, noskaidrojot kā notika šī transformācija, kā ar to strādā politiķi un kādas tam ir sekas. Pētījuma rezultāti liek secināt, ka sabiedrība ir dziļi sašķelta.
- ItemĀbrahāma klusēšana Sērena Kirkegora darbā "Bailes un trīsas"(Latvijas Universitāte, 2022) Tupuriņa, Katrīna Anna; Bičevskis, Raivis; Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāteSērena Kirkegora darbs “Bailes un trīsas” varētu būt viens no lasītākajiem Kirkegora darbiem. Kaut arī tā interpretācijas ir dažādas, ko autors nodrošina, nesniedzot tiešus skaidrojumus tam, kā būtu saprotams viņa darbs, tomēr kā vienu no darba mērķiem varam lasīt: “saprast Ābrahāmu”. Būtiska loma, tuvojoties šādai izpratnei, ir Ābrahāma klusēšanai — tā ir tēma, kas caurvij visu Kirkegora darbu un pat nonāk darba noslēdzošās nodaļas — “III problēma: Vai ir ētiski attaisnojams tas, ka Ābrahāms noklusēja savu darāmo no Sāras, no Ēliēzera, no Īzāka?” — nosaukumā. Šī pētījuma iecere ir uzrādīt un analizēt dažādos veidus, kā darbā “Bailes un trīsas” tiek runāts par klusēšanu, lai pamatotu to, ka šī nojēguma loma darbā tomēr nav pakārtota jautājumam, vai Ābrahāms ir vai nav ētiski attaisnojams.