Bakalaura un maģistra darbi (PPMF) / Bachelor's and Master's theses

Permanent URI for this collection

https://dspace-dev.lu.lv/handle/7/4425

IEROBEŽOTAS PIEKĻUVES KOLEKCIJA. PILNTEKSTS PIEEJAMS LU STUDENTIEM U.C. PERSONĀLAM.

Browse

Now showing 1 - 20 of 9066

Untitled
(Latvijas Universitāte, 2012) Dvarjona, Ieva; Reņģe, Viesturs; Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv saistība starp agresīvu braukšanu un „Lielā piecinieka” personības faktoriem. Lai pārbaudītu pētījuma jautājumu, tika veikts korelatīvs pētījums, kurā piedalījās 60 respondenti. Izlasi veidoja abu dzimumu pārstāvji (vīrieši n=36; sievietes n =24) vecumā no 18- 55 gadiem (M=29,5 SD= 10,37). Visiem respondentiem bija auto vadītāja apliecība un viņi ikdienā pārvietojas ar automašīnu. Izlases tika veidotas pēc brīvprātības principa, aptaujas bija anonīmas un tās tika dotas gan elektroniski, gan individuālā veidā. Pētījuma instrumentārijā ietilpa divas aptaujas: Saīsinātā agresīvas braukšanas aptauja (ABA, Perepjolkina, 2010) un Lielā piecinieka aptauja (The Big Five Inventory, BFI; John & Srivastava, 1999). BFI sākotnējo aptaujas adaptāciju veica I. Austers (Austers, 2007), taču vēlāk precizētu tulkojumu veica V.Perepjolkina un E.Kālis (Perepjolkina & Kālis, 2012). Apstrādātie rezultāti parādīja, ka nozīmīgu saistību ar agresīvu braukšanu uzrāda tikai viens no „Lielā piecinieka” personības faktoriem- labvēlīgums. Labvēlīgums uzrādīja apgriezti proporcionālu saistību, respektīvi, samazinoties Labvēlīguma rādītājam, palielinās tieksme braukt agresīvi. Pārējie personības faktori (ekstraversija, neirotisms, apzinīgums, atvērtība) neuzrādīja statistiski būtisku saistību ar agresīvu braukšanu. Pētījums rezultāti parāda, ka ne vienmēr personības faktori ir saistīti ar agresīvu braukšanu un spēj to prognozēt. Atslēgas vārdi: Agresīva braukšana, autovadītāji, Lielais piecinieks, personības faktori
1 – 2 gadus vecu bērnu sekmīgas adaptācijas veicināšana pirmsskolas izglītības iestādē
(Latvijas Universitāte, 2021) Micīte, Kristīne; Freiberga, Inese; Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Bakalaura darba autors: Kristīne Micīte Bakalaura darba temats: „1 – 2 gadus vecu bērnu sekmīgas adaptācijas veicināšana pirmsskolas izglītības iestādē” Mērķis: pētīt rotaļu kā adaptācijas grūtību pārvarēšanas līdzekli 1 – 2 gadīgiem bērniem. Darba pirmajā daļā tiek iepazīstināts ar pedagoģijas un psiholoģijas zinātniskajām atziņām par jēdzienu, kas ir adaptācija, tā veidiem un posmiem. Uzmanība tiek vērsta uz mazbērnu attīstības likumsakarībām, kas ietekmē adaptācijas procesu. Šajā nodaļā tiek analizēta literatūra par mazbērna vecumposma attīstības īpatnībām, kas kavē vai palīdz viņam veiksmīgāk adaptēties pirmsskolas izglītības iestādē. Otrajā daļā tika veikts empīriskais pētījums, kā ar rotaļas un rotaļlietas palīdzību, kas bērnos raisa pārsteiguma momentu, pedagogs palīdz mazbērnam veiksmīgāk adaptēties pirmsskolas izglītības iestādē. Empīriskajā daļā tika izmantotas novērošanas metode, pedagoģiskā izmēģinājuma darbība un apkopota iegūto rezultātu analīze. Apkopojot iegūtos rezultātus apstiprinājās hipotēze, ka bērna adaptācija norisināsies veiksmīgāk, ja skolotājs pedagoģiskajā procesā izmantos bērnam interesējošas rotaļas un rotaļlietas, kas bērnos raisīs pārsteiguma momentu. Atslēgas vārdi: adaptācija, adaptācijas pakāpes, mazbērnu vecumposma īpatnības, rotaļa, rotaļlietas. Bakalaura darbs sastāv no 58 lappusēm, tsk. - 8 tabulas, 7 attēli. Izmantoti 65 informācijas avoti
1 – 3 gadus vecu bērnu adaptācijas iespējas pirmsskolas izglītības iestādē
(Latvijas Universitāte, 2008) Gailīte, Guna; Āboltiņa, Līga; Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Adaptācija (latīņu val. adaptio – pielāgošanās) – pielāgošanās dabas un sociālās vides mainīgajiem apstākļiem. Lai atvieglotu bērnu sociālpsiholoģisko adaptāciju, it īpaši sākot apmeklēt pirmsskolu, skolu, vecākiem jāveicina bērnu saskarsme ar vienaudžiem, jāattīsta viņu komunikatīvās spējas, jāradina bērni pie tām prasībām, normām, dzīves ritma, kas pastāv šajos kolektīvos. Bērnu pielāgošanās iespējas atšķiras, jo ne visi vienlīdz labi spēj pieņemt jaunos apstākļus, vidi, kur bērniem nesaprotamā kārtā, nonākuši. Apstākļu un vides maiņa notiek, uzsākot gaitas pirmsskolas izglītības iestādē, – •dienas režīma maiņa, •iekļaušanās kolektīvā, •atšķirīgas prasības, •sveši cilvēki, •lietu vides maiņa. Galvenais ir atrast pietiekami daudz laika, pacietības, uzmanības, mīlestības un saprāta, lai palīdzētu labi adaptēties bērnam pirmsskolā, tas būs ieguvums visai ģimenei, bērns vēlāk vieglāk iekļausies arī skolas vidē. Pirmsskolā svarīgi ne tikai sniegt bērnam zināšanas, bet ir būtiski attīstīt bērna prātu, motivāciju, lai viņš būtu gatavs uzņemt jaunas zināšanas, spriest, fantazēt, izdarīt patstāvīgus secinājumus. Tas ir pamats bērna sagatavotībai skolai. Atslēgvārdi - •Adaptācija, •Adaptācijas iespējas, •Pirmsskolas izglītības iestāde, •Bērnu iepriekšsagatavošana pirmsskolai, •Rotaļa.
1,5 - 3 gadīgu bērnu adaptācijas veicināšana pirmsskolas izglītības iestādē
(Latvijas Universitāte, 2022) Rodionova, Ilga; Augstkalne, Dace; Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Darba nosaukums: 1,5-3 gadīgu bērnu adaptācijas veicināšana pirmsskolas izglītības iestādē Darba autore: Ilga Rodionova Darba mērķis: teorētiski izzināt un praktiski pētīt 1,5-3 gadīgu bērnu adaptācijas veicināšanu pirmsskolas izglītības iestādē. Pētījuma teorētiskajā daļā: tika aprakstīta adaptācijas procesa būtība, analizētas 1,5-3 gadīgu bērnu vecuma attīstības īpatnības un adaptācijas norisi, ka arī izzināta spēles un rotaļa bērnu attīstībā. Teorētiskajā literatūra analizēti tādu autoru darbi, kā D. Lieģeniece, I.Jurgena, I. Puškarevs, A.Golubeva, S.Gailuma, Dž. Boulbijs, I.Stangaine, D.Dzintere. Pētījuma empīriskajā daļā: tika veikta pirmsskolas izglītības iestādes 1,5-3 gadu vecu bērnu novērošana, viņu vecāku anketēšana, kā arī iegūtu datu analīze. Analizēta bērnu adaptācijas norise un meklēti veidi un paņēmieni, kā palīdzēt bērnam veiksmīgāk adaptēties. Darbs sastāv: no 35 lapaspusēm, tajā iekļauti 7 attēli, un 3 tabulas, darbam pievienoti 2 pielikumi. Darbā tika izmantoti 26 literatūras avoti (22 latviešu valoda un 4 svešvaloda) Atslēgas vārdi: adaptācija, saskarsme, bērnu vajadzības, drošības izjūta, rotaļa.
1,5 - 3 gadu vecu bērnu adaptācijas iespējas pirmsskolas iestādē
(Latvijas Universitāte, 2009) Eglīte-Ločmele, Rita; Āboltiņa, Līga; Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Diplomdarbā „1,5-3 gadu vecu bērnu adaptācijas iespējas pirmsskolas iestādē” tika veikts pētījums ar mērķi izzināt 1,5-3 vecu bērnu adaptācijas iespējas pirmsskolā, izmantojot rotaļu kopu. Diplomdarbā aprakstīts pētījums par rotaļu izmantošanas iespējām 1,5 -3 gadu veciem bērniem adaptācijas procesā pirmsskolas izglītības iestādē. Darbs sastāv no ievada, trim sadaļām, secinājuma, izmantotās literatūras avotu saraksta 30 vienībām, 6 pielikumiem. Darbā ietvertas 2 tabulas, 2 attēli, 7 diagrammas. Darba apjoms ir 73 lappuses. Pirmajā nodaļā analizēta teorētiskā literatūra par adaptācija procesu pedagoģiskajā un psiholoģiskajā aspektā; aprakstīts bērnu vecums un individuālo īpatnību ievērošana adaptācijas procesā. Otrajā nodaļā aprakstīts par rotaļu izmantošanu adaptācijas perioda sekmēšanā. Trešajā nodaļā aprakstīta izmēģinājuma darbības norise un rotaļu praktiskais pielietojums, kā arī ieteikumi veiksmīgai bērnu adaptācijai. Savā darbā autore izmantoja tādas pētīšanas metodes kā novērošanu, anketēšanu, testēšanu un izmēģinājumdarbību. Pētījuma laikā apstiprinājās izvirzītais jautājums – jaunākā pirmsskolas vecuma bērnu adaptācija pirmsskolas izglītības iestādē noris sekmīgāk, ja pedagoģiskajā procesā tiek izmantotas rotaļas un bērns apliecina ieinteresētību iekļauties rotaļu norisē.
1,5 - 3 gadu vecu bērnu rāpošanas un lēkšanas apguves sekmēšana kustību rotaļās āra vidē grupas laukumiņā pirmsskolas izglītības iestādes teritorijā
(Latvijas Universitāte, 2021) Paškovska, Inga; Klempere-Sipjagina, Agita; Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Kvalifikācijas darba autors: Inga Paškovska Kvalifikācijas darba temats: “1,5 - 3 gadu vecu bērnu rāpošanas un lēkšanas apguves sekmēšana kustību rotaļās āra vidē grupas laukumiņā pirmsskolas izglītības iestādes teritorijā” Darba mērķis: Analizēt zinātniskās literatūras avotus un praktiski veikt pētījumu par 1,5 - 3 gadu vecu bērnu rāpošanas un lēkšanas apguves sekmēšanu kustību rotaļās āra vidē grupas laukumiņā pirmsskolas izglītības iestādes teritorijā. Darba teorētiskajā daļā tiek analizēta un pētīta zinātniskā literatūra, raksturojot bērnu rāpošanas un lēkšanas prasmes. Lai labāk izprastu 1,5 - 3 gadu vecu bērnu spējas, tiek pētīta bērnu vecumposmu īpatnību raksturojums, atklājot faktorus, kas ietekmē to prasmes, un kā kustību rotaļas sekmē attīstību rāpošanas un lēkšanas prasmju apguvē. Pētot, cik būtiska nozīme ir āra videi, lai attīstītu bērnu rāpošanas un lēkšanas prasmes apguvi. Darba empīriskajā daļā tiek veikts pētījums, kā ar kustību rotaļām āra vidē grupas laukumiņā pirmsskolas izglītības iestādes teritorijā var sekmēt 1,5 - 3 gadu vecu bērnu rāpošanas un lēkšanas prasmes. Tiek piedāvātas atbilstošas kustību rotaļas, kuras ir iespējams veikt āra vidē atbilstoši 1,5 - 3 gadu vecu bērnu spējām, veicinot rāpošanas un lēkšanas prasmes apguvi. Pirmā pētījuma daļa tiek veikta augustā, kur bērnus novēro un raksturo, bet otrais pētījums tiek veikts novembrī, kur rezultāti tiek apkopoti un analizēti, veicot secinājumus ar pamatojumiem. Laika posmā starp pirmo un otro pētījumu tiek veikts pedagoģiskais process, veicinot bērna rāpošanas un lēkšanas prasmju pilnveidi. Apkopojot pētījuma rezultātus un izvirzītos secinājumus autore secina, ka piedāvājot 1,5 - 3 gadu veciem bērniem kustību rotaļas āra vidē grupas laukumiņā ar papildus piedāvātajiem inventāriem un priekšmetiem, kā arī iesaistot grupas laukumiņā izveidoto bērnu spēļu laukumu, var sekmēt bērnu rāpošanas un lēkšanas prasmju apguvi. Atslēgas vārdi: rāpošana, lēkšana, kustību rotaļas, āra vide. Kvalifikācijas darbs sastāv no 58 lappusēm, 2 attēliem, 8 tabulām, 1 pielikuma un izmantoti 37 informācijas avoti.
1,5 - 3 gadus vecu bērnu emocionālā pārdzīvojuma sekmēšana rotaļā pirmsskolā
(Latvijas Universitāte, 2018) Vītola, Sanita; Kalēja-Gasparoviča, Daiga; Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Darba autors: Sanita Vītola Darba nosaukums: 1,5 – 3 gadus vecu bērnu emocionālā pārdzīvojuma sekmēšana rotaļā pirmsskolā. Pētījuma mērķis: Teorētiski noskaidrot un praktiski pārbaudīt kā rotaļa pirmsskolā sekmē 1,5 – 3 gadus vecu bērnu emocionālo pārdzīvojumu. Hipotēze: 1,5 – 3 gadus vecu bērnu emocionālais pārdzīvojums rotaļā sekmēsies, ja skolotājs atlasot rotaļu saturu ievēros bērnu vecumposma īpatnības un veidos emocionāli rosinošu vidi. Mērķa sasniegšanai izvirzītie uzdevumi: 1.Analizēt psihologu un pedagogu atziņas par emocionalitāti un emocionālo pārdzīvojumu. 2.Teorētiski raksturot bērnu attīstības īpatnības pētāmās problēmas sakarā. 3.Teorētiski noskaidrot rotaļu veidus. 4.Pārbaudīt hipotēzes apgalvojumus empīriskā pētījumā un analizēt iegūtos rezultātus. Darba saturs: Bakalaura darbs izstrādāts, lai noteiktu rotaļas ietekmi uz 1,5 – 3 vecu bērnu emocionālā pārdzīvojuma sekmēšanu. Bakalaura darbs sastāv no 3 nodaļām un apakšnodaļām. Teorētiskajā daļā tiek apkopotas un analizētas psihologu un pedagogu atziņas par 1,5 – 3 gadus vecu bērnu emocionālo pārdzīvojumu, emocionālā pārdzīvojuma veidošanos un rotaļām kā emocionālā pārdzīvojuma veicinātājām. Praktiskajā daļā no 2018. gada 15. septembra līdz 2018. gada 15. decembrim, tiek veikts pētījums izmantojot rotaļu kā emocionālā pārdzīvojuma sekmētāju. Lai noskaidrotu 1,5 - 3 gadus vecu bērnu emocionālo pārdzīvojumu rotaļu laikā tiek veiktas šāda pētījuma metodes, novērošanas metode un praktiskais izmēģinājuma darbs ar bērniem. Pētījumā apstiprinās kad 1,5 – 3 gadu vecu bērnu emocionālais pārdzīvojums ir sekmīgāks ja rotaļnodarbības skolotājs, atlasot rotaļu saturu, ievēros bērnu vecumposma īpatnības un veidos emocionāli rosinošu vidi. Darba apjoms:52 lpp, 7 tabulas, 4 attēli, 3 pielikumi, 46 izmantotās literatūras avoti.
1,5 -3 gadus vecu bērnu adaptācijas procesa sekmēšana, izmantojot kustību rotaļas pirmsskolas izglītības iestādē
(Latvijas Universitāte, 2021) Kalniņa, Agnese; Āboltiņa, Līga; Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Kvalifikācijas darba tēma: 1,5 - 3 gadus vecu bērnu adaptācijas procesa sekmēšana, izmantojot kustību rotaļas, pirmsskolas izglītības iestādē. Darba autore: Agnese Kalniņa Zinātniskā vadītāja: dr.paed., doc. Līga Āboltiņa Pētījuma mērķis: izzināt kustību rotaļu iespējas 1,5 - 3 gadu vecu bērnu adaptācijas sekmēšanā pirmsskolas izglītības iestādē. Pētījuma uzdevumi: 1.Analizēt pedagoģisko un psiholoģisko literatūru un avotus par pētāmo problēmu; 2.Apzināt 1,5 - 3 gadus vecu bērnu adaptēšanos pirmsskolas izglītības iestādē. Pētījuma jautājums: kā kustību rotaļas sekmē 1,5 - 3 gadus vecu bērnu adaptācijas procesu pirmsskolas izglītības iestādē? Pētījuma metodes: Teorētiskās metodes: teorētiskā literatūras un avotu analīze. Empīriskās metodes: 1.bērnu novērošana pedagoģiskajā mācību procesā; 2.iegūto datu apstrāde un analīze; 3.izmēģinājuma darbība; 4.pedagoģiskā novērošana; 5.iegūto rezultātu apstrāde un analīze. Pētījuma teorētiskajā daļā tiek analizēti adaptācijas jēdziena būtība un skaidrojums; 1,5 – 3 gadus vecu bērnu adaptācijas posmi un kritēriji; 1,5 - 3 gadus vecu bērnu adaptēšanās pedagoģiski psiholoģiskais raksturojums. Darba metodiskajā daļā tiek raksturots kustību rotaļas jēdziena būtība un skaidrojums, un raksturota kustību rotaļu organizācija un vadīšana 1,5 - 3 gadus veciem bērniem. Atslēgas vārdi: kustību rotaļas, adaptācija, jauna vide, vecuma posma īpatnības, kritēriji. Kvalifikācijas darba apjoms: 39 lpp.
1,5 līdz 3 gadīgo bērnu runas attīstības veicināšana pirkstiņrotaļās pirmsskolā
(Latvijas Universitāte, 2021) Stukina, Iveta; Helmane, Ineta; Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Bakalaura darba tēma: 1,5 līdz 3 gadīgo bērnu runas attīstības veicināšana pirkstiņrotaļās pirmskolā. Bakalaura darba autore: Iveta Stukina Bakalaura darba vadītāja: asoc. prof., dr. paed. Ineta Helmane Bakalaura darba mērķis ir teorētiski un praktiski pētīt no 1,5 līdz 3 gadu vecu bērnu runas attīstības iespējas pirkstiņrotaļās un atbildēt uz pētījuma jautājumu: kā veicināt 1,5–3 gadus vecu bērnu runas attīstību – skaņu izrunu, vārdu krājuma paplašināšanu, prasmi atbildēt uz jautājumiem, izmantojot pirmskolās pedagoģiskajā procesā pirkstiņrotaļas. Darbam ir divas daļas. Pirmajā daļā apkopotas pedagogu un psihologu atziņas par bērna runu un pirkstiņrotaļām. Tajā tika analizēta bērnu vispārējā attīstība, runas attīstība, kā arī pirkstiņrotaļu nozīme bērna attīstībā. Pētījuma pamatā ir B. Brices (2007), D. Dzinteres (2009), I. Freibergas (2009), M. Giobbi (2019), V. Golubinas (2006), A. Kondrovas (2010), I. Miltiņas (1995), O. Ņikiforova (2007), L. Pavlova (1999), I. Puškareva (2001) u. c. pedagogu un psihologu atziņas par bērnu runu un pirkstiņrotaļām. Otrajā daļā tika praktiski pētīta bērnu runas attīstības veicināšana pirkstiņrotaļās. Darba autore veica sākotnējo un atkārtoto bērnu novērošanu pēc kritērijiem (runas attīstības līmenis, interese par pirkstiņrotaļām), kurus izstrādāja uz teorētiskās literatūras bāzes. Ka arī tika veikta aptauja, lai izzinātu pirmsskolas skolotāju domas par bērnu runu un pirkstiņrotaļām. Pētījuma rezultāti tiek apkopoti tabulās un attēlos. Pētījuma bāze ir X pirmsskolas iestādes agrīnās vecuma grupas bērni (12), pirmsskolas skolotājas (20). Bakalaura darbs sastāv no 60 lpp., 5 tabulām, 6 attēliem, 2 pielikumiem, 80 literatūras avoti. Atslēgas vārdi: bērns, pirmsskola, pirkstiņrotaļas, runa.
1,5 – 2 gadīgu bērnu pašapkalpošanās prasmju sekmēšana rotaļās
(Latvijas Universitāte, 2020) Blūdža, Sintija; Stangaine, Inga; Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Bakalaura: Sintija Blūdža Bakalaura: „1,5 – 2 gadīgu bērnu pašapkalpošanās prasmju sekmēšana rotaļās”. Mērķis: Teorētiski un praktiski noskaidrot 1,5 – 2 gadīgu bērnu pašapkalpošanās prasmju sekmēšanu rotaļās. Darba pirmajā nodaļā tiek vērsta uzmanība tam, ka pašapkalpošanās ir pamats bērnu patstāvībai. Tiek iepazīstināts ar pāsapkalpošanas prasmju būtību. Tiek vērsta uzmanība uz jaunākā pirmskolas vecuma bērnu personības attīstību pētot vecumposma likumsakarības un faktorus, kas to ietekmē. Šajā nodaļā tiek aprakstīta rotaļas nozīmīgums bērna dzīvē. Tiek pievērst auzmanība Montesori pedagoģijai. Otrajā nodaļā tika veikts empīriskais pētījums, kā ar rotaļu palīdzību var veicināt jaunākā pirmsskolas vecuma bērnu pašapkalpošanās prasmju attīstību. Tika izvērtēts bērnu pašapkalpošanās prasmju līmenis pētījuma sākumā un pētījuma beigās. Pašapkalpošanās prasmju attīstība tika sekmēta ar rotaļu palīdzību un veikta salīdzinoša analīze. Empīriskajā daļā apstiprinājās hipotēze, ņemot vērā izvirzītos nosacījumus, ka bērnu pašapkalpošanās prasmes tiks sekmētas, ja atlasa rotaļas, kas sekmē pašapkalpošanās prasmes attīstību un pilnveidi, un, ka izvēlas rotaļas, kas atbilst agrīnā vecuma bērnu interesēm, pieredzei un vajadzībām. Atslēgas vārdi: pašapkalpošanās, pašapkalpošanās prasmes, rotaļa, spēle Bakalaura darbs sastāv no 55 lappusēm, tsk. – 4 tabulas, 23 attēli, 2 pielikumi. Izmantoti 35 informācijas avoti.
1,5 – 2 gadīgu bērnu runas aktivizēšana pedagoģiskajā procesā pirmsskolā
(Latvijas Universitāte, 2020) Roķe, Laima; Stangaine, Inga; Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Kvalifikācijas darba temats:” 1,5-2 gadīgu bērnu runas aktivizēšana pedagoģiskajā procesā pirmsskolā”. Mērķis: izzināt 1,5-2 gadīgu bērnu runas attīstības sekmēšanas iespējas pedagoģiskajā procesā. Darba pirmajā daļā tiek iepazīstināts ar runas un valodas jēdzienu, funkcijām un to dažādajām izpausmēm. Vērsta uzmanība uz 1,5 – 2 gadīgu bērnu runu, tās attīstību un faktoriem, kas to ietekmē. Darba empīriskajā daļā tika pētīts, kā ar rotaļu palīdzību var veicināt, aktivizēt 1,5-2 gadīgu bērnu runas attīstību dažādās rotaļās, (pirkstu rotaļās, kustību rotaļās un rotaļās ar dziedāšanu); un praktisku darbošanos. Pētījuma sākumā tika veikts bērnu runas attīstības novērojums. Pētījuma laikā tika organizētas dažādas rotaļas, kas sekmē bērnu runas attīstību. Pētījuma beigās tika veikts atkārtots bērnu runas attīstības līmeņa raksturojums. Darbs sastāv no divām daļām, tā apjoms ir 54 lpp. Tajā iekļautas 3 tabulas, 8 pielikumi un 9 attēli. Darbam tika izmantotas 44 bibliogrāfiskās satura vienības Atslēgvārdi: runa, valoda, pedagoģiskais process pirmsskolā, rotaļa, spēle
1,5 – 2 gadu vecu bērnu adaptācijas procesa sekmēšana pirmsskolas izglītības iestādē sadarbībā ar ģimeni
(Latvijas Universitāte, 2020) Karaseva-Elsajeda, Māra; Lanka, Ērika; Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Kvalifikācijas darbu izstrādāja Māra Karaseva-Elsajeda, un darbu vadīja Ērika Lanka, par tēmu: 1.5–2 gadu vecu bērnu adaptācijas procesa sekmēšana pirmsskolas izglītības iestādē sadarbībā ar ģimeni. Mūsdienās šis jautājums ir ļoti aktuāls, jo daudziem bērniem ir adaptācijas problēmas un tiek meklēti risinājumi, kā palīdzēt bērniem šī procesa laikā. Izprotot sakarību starp saskarsmes spējām, kuras ir iegūtas ģimenē, un adaptācijas raksturu, var veiksmīgāk prognozēt adaptācijas norisi un veikt profilaktisku darbu ar bērnu, kurš gatavojas apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi. Pētījuma objekts: Pedagoģiskais process pirmsskolas izglītības iestādē. Pētījuma priekšmets: sadarbība ar ģimeni kā jaunākās grupas bērnu adaptācijas veicinātāja. Pētījuma jautājums: Kādi ir galvenie 1,5–2 gadus vecu bērnu adaptāciju veicinošie faktori pirmsskolas izglītības iestādes sadarbībā ar ģimeni? Pētījuma mērķis – noskaidrot un analizēt 1,5–2 gadu vecu bērnu adaptāciju veicinošos faktorus pirmsskolas izglītības iestādes sadarbībā ar ģimeni Pētījuma uzdevumi: 1. izpētīt un analizēt teorētisko literatūru par adaptācijas procesa būtību un tā norisi; 2. izzināt 1,5–2 gadus vecu bērnu personības attīstības likumsakarības; 3. noskaidrot un izpētīt faktorus, kas veicina 1,5–2 gadus vecu bērnu adaptāciju pirmsskolā. Pētījumā tika izmantotas šādas metodes: 1.pedagoģiskās un psiholoģiskās literatūras analīze; 2.vecāku anketēšana; 3.pedagoģiskā novērošana. Pētījuma bāze: Rīgas “X” pirmsskolas izglītības iestādes jaunākās grupas 15 bērni un tika aptaujāti šīs grupas bērnu 17 vecāki 2020. gada ziemā. Kvalifikācijas darbu veido četras nodaļas. Teorētiskajā daļās analizēti tādi jautājumi, kā: adaptācijas būtība, 1.5–2 gadu vecu bērnu raksturojums, pirmsskolas un vecāku sadarbības nozīme adaptācijas periodā. Izvēlētā tēmas teorētiskais pamatojums tika rasts tādu pedagogu un psihologu kā A.Pavlova, DŽ.Boulbija, D.Dzintares, A.Šponas, V.Vunta, K.Deķēna, A.Golubevas, I.Puškareva, V.Šterna, E.Eriksona, D.Gouldmena atziņās. Analizēti tādi jautājumi kā bērna adaptācijas norise pirmsskolas izglītības iestādē, ģimenes audzināšanas ietekme uz adaptācijas procesu, kā arī adaptāciju veicinošie faktori. Autore norādīja, kā veicina emocionālo komfortu un kā palīdz bērniem adaptācijas procesa laikā. Autore arī norāda, kā veicināt ģimenes un pirmsskolas sadarbību.
1,5 – 3 gadīgu bērnu adaptācijas sekmēšana pedagoģiskajā procesā
(Latvijas Universitāte, 2022) Apkārtiņa, Anete; Randoha, Antra; Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Darba nosaukums : 1,5 – 3 gadīgu bērnu adaptācijas sekmēšana pedagoģiskajā procesā. Darba autore : Anete Apkārtiņa Darba vadītāja: Antra Randoha Pētījuma mērķis : pētīt veiksmīgas adaptācijas sekmēšanas iespējas pedagoģiskajā procesā. Kvalifikācijas darba pirmajā nodaļā autore ir analizējusi zinātnisko literatūru par adaptāciju, tās nozīmi bērna attīstībā, agrīnās bērnības psiholoģisko raksturojumu. Kā arī par adaptācijas ietekmi un nozīmi 1,5 – 3 gadīgu bērnu attīstībā. Otrajā nodaļā darba autore ir veikusi pedagoģiskos novērojumus un pedagoģiskās darbības, izstrādājot adaptācijas kritērijus, kurus analizējusi adaptācijas sākuma posmā un adaptācijas beigu posmā. Dažādu rotaļdarbību un aktivitāšu analīze, kur tiek sekmēta bērnu adaptācija pirmskolas izglītības iestādē. Pētījuma laikā tika pielietota literatūras analīze, novērojumu analīze un novērojuma laikā iegūtā informācija. Secinājumi Kvalifikācijas darbs sastāv no 57 lappusēm, 6 tabulām, 11 pielikumiem. Atslēgas vārdi : adaptācija, agrīnā bērnība, mazbērna vecumposms, pedagogs, pedagoģiskais process, pirmsskolas izglītības iestāde.
1,5 – 3 gadīgu bērnu runas aktivizēšana mūzikas nodarbībās pirmsskolā
(Latvijas Universitāte, 2022) Zaķe, Jeļena; Stangaine, Inga; Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Bakalaura darba autore: Jeļena Zaķe Bakalaura darba temats: “1,5 – 3 gadīgu bērnu runas aktivizēšana mūzikas nodarbībās pirmsskolā”. Mērķis: teorētiski un praktiski pamatot mūzikas nodarbību ietekmi 1,5 – 3 gadīgu bērnu runas aktivizēšanā. Darba pirmajā nodaļā tiek analizēti dažādu autoru zinātniskie darbi, lai apkopotu un izgaismotu tādus jēdzienus, kā runa un valoda, tās veidiem un funkcijām. Darbā tiek pievērsta uzmanība jaunākā pirmsskolas vecumposma bērnu runas attīstības uzdevumiem, kā arī sniegts šī vecumposma bērnu attīstības raksturojums un īpatnības. Veikts muzikālo darbību raksturojums un to iespaids uz bērnu attīstību, kā arī atklāta mūzikas nodarbību ietekme uz bērnu runas aktivizēšanu un attīstību. Darba otrajā nodaļā tika atspoguļots empīriskais pētījums par muzikālo darbību izmantošanu bērnu runas attīstības veicināšanā. Tika novērtēts bērnu runas līmenis pēc izvirzītiem kritērijiem pētījumā sākumā un pētījuma beigās. Tika atspoguļots pedagoģiskais process bērnu runas attīstības sekmēšanai. Runas aktivizēšana mūzikas nodarbībās tika sekmēta ar mērķtiecīgi izvēlētiem daudzveidīgiem, viegli saprotamiem un saistošiem uzdevumiem. Veikta iegūto un apkopoto rezultātu salīdzinošā analīze. Empīriskajā daļā, saskaņā ar izvirzītajiem kritērijiem, apstiprinājās hipotēze, ka 1,5 – 3 gadīgu bērnu runas attīstība tiks sekmēta, ja mūzikas nodarbībās skolotājs izmantos vienkāršas, bērniem viegli uztveramas dziesmiņas, piedāvās uzdevumus muzikāli ritmiskām kustībām, muzikālās rotaļas, veicinot bērnu līdzdarbošanos. Atslēgas vārdi: runa, runas aktivizēšana, jaunākais vecumposms, mūzikas nodarbības, dziesmas, rotaļas. Bakalaura darbs sastāv no 60 lappusēm, t. sk. – 3 tabulas, 2 attēli, 11 pielikumi. Izmantoti 67 informācijas avoti.
1,5 – 3 gadus vecu bērnu pašapkalpošanās prasmju sekmēšana pirmsskolas izglītības iestādē, izmantojot Montesori pedagoģijas darbības atkārtošanas principu
(Latvijas Universitāte, 2022) Gerika, Sindija; Āboltiņa, Līga; Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Kvalifikācijas darba mērķis ir novērot un analizēt jaunākā pirmsskolas vecuma bērnu pašapkalpošanās prasmes un to sekmēšanu, izmantojot Montesori darbības atkārtošanas pedagoģisko principu. Kvalifikācijas darba teorētiskajā daļā autore analizē pašapkalpošanās prasmju raksturojumu (Bure, 1980), 1,5 – 3 gadus vecu bērnu pedagoģiski psiholoģisko raksturojumu (Lieģeniece, 1999; Upmane, 2011; Svence, 1999), Montesori pedagoģisko principu raksturojumu (Prudņikova, 2004; Helminga, 2006; Montessori, 1966) un Montesori pedagoģiskās pieejas organizēšanu un īstenošanu (Montesori – materiāli, 1993) Empīriskajā daļā autore novēro un analizē bērnu pašapkalpošanās prasmes jaunākajā pirmsskolas vecumā – tiek skatītas mazgāšanās, ēšanas, ģērbšanās un kārtības ievērošanas prasmes. Darba autore veic izmēģinājuma darbību bērnu pašapkalpošanās prasmju sekmēšanai, balstoties uz Montesori pedagoģijas darbības atkārtošanas principu un tā īstenošanu. Novērojumā secināts, ka Montesori pedagoģiskā darbības atkārtošanas principa izmantošana sekmē pašapkalpošanās prasmju attīstības sekmēšanu neilgā laika posmā, bet nepieciešams turpināt pašapkalpošanās prasmju sekmēšanu.
1,5 – 3 gadus vecu bērnu pašapkalpošanās prasmju sekmēšana rotaļā pirmsskolas izglītības iestādes dienas ritā
(Latvijas Universitāte, 2020) Gaņijeva, Aļina; Līduma, Anna; Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Darba nosaukums – 1,5 – 3 gadu vecu bērnu pašapkalpošanās prasmju sekmēšana rotaļā pirmsskolas izglītības iestādes dienas ritā. Darba autors – Aļina Gaņijeva Darba vadītāja – Anna Līduma Darba mērķis - teorētiski pamatot rotaļu izmantošanu 1,5 – 3 gadu vecu bērnu pašapkalpošanās prasmju sekmēšanā un pētīt to izmaiņas pirmsskolas izglītības iestādes dienas ritā. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, tika izstrādāti šādi uzdevumi: 1.Analizēt pedagoģijas un psiholoģijas zinātnieku atziņas par rotaļu izmantošanu pašapkalpošanās prasmju sekmēšanā 2.Raksturot pašapkalpošanās prasmes 1,5 – 3 gadu veciem bērniem pēc izstrādātiem kritērijiem un rādītājiem 3.Izstrādāt saturu rotaļu izmantošanai 1,5 – 3 gadu vecu bērnu pašapkalpošanās prasmju sekmēšanai un to īstenot pirmsskolas izglītības iestādes dienas ritā 4.Izvērtēt 1,5 – 3 gadu vecu bērnu pašapkalpošanās prasmju izmaiņas darbībā pirmsskolas izglītības iestādes dienas ritā Kvalifikācijas darbs sastāv no teorētiskās un empīriskās daļām. Teorētiskajā daļā tiek aprakstīta pašapkalpošanās būtība un raksturojums 1,5 – 3 gadus veciem bērniem, dienas rita ogranizācija pirmsskolā, kā arī rotaļas būtība pašapkalpošanās prasmju sekmēšanā. Empīriskajā daļā tiek aprakstīta pētījuma gaita pašapkalpošanās prasmju sekmēšanā 1,5 – 3 gadus veciem bērniem. Tiek atklāts, ka izmantojot rotaļas, var veicināt pašapkalpošanās prasmes. Darba saturs: 50 lpp., 19 attēli, 3 tabulas, 6 pielikumi. Pētījuma laikā tika analizēti 26 literatūras un informācijas avoti. Atslēgas vārdi: bērns, pašapkalpošanās prasmes, pirmsskola, rotaļa.
1,5 – 3 gadus vecu bērnu runas aktivizēšana pedagoģiskajā procesā - rotaļās
(Latvijas Universitāte, 2021) Stricka, Ilona; Stangaine, Inga; Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Darba nosaukums: 1,5 – 3 gadus vecu bērnu runas aktivizēšana pedagoģiskajā procesā-rotaļās. Darba autore: Ilona Stricka. Darba zinātniskais vadītājs: Docente, Dr.paed. Inga Stangaine. Pētījuma mērķis: Praktiski izzināt, kas sekmē jaunākā vecumposma bērnu runas attīstību pedagoģiskajā procesā-rotaļā. Pētījuma uzdevumi: 1.Analizēt teorētisko literatūru par bērnu runas aktivizēšanu pedagoģiskajā procesā 2.Raksturot 2 -3 gadīgu bērnu attīstības likumsakarības 3.Organizēt pedagoģisko procesu, kas sekmē runas attīstības aktivizēšanos. 4.Praktiski izzināt rotaļas izmantošanas iespējas bērnu runas aktivizēšanā. 5.Analizēt pētījumā gūtos rezultātus un analizēt tos Darbs sastāv no ievada, 2 daļām, literatūras un avotu saraksta, pielikuma. Darba pirmajā nodaļā autore izpētījusi runas un valodas jēdziena skaidrojums dažādu pedagogu teorētiskajās atziņās, psiholoģijā un zinātniskajā literatūrā, kā arī runas un valodas attīstības galvenos uzdevumus pirmsskolā. Rotaļu jēdziena raksturojumu zinātniskajā literatūrā un bērnu no 1,5-3 gadu vecuma attīstības raksturojumu. Otrajā daļā autore veic pētījumu ar jaunākā pirmsskolas vecuma bērniem, 8 bērnu ietvaros, novēro to runas un valodas attīstību pedagoģiskajā procesā rotaļās un runas sekmēšanu tajās balstoties uz teorijā iegūtajām zinātniskajām atziņām no pedagoģijas un psiholoģijas izmantotās literatūras. Atslēgas vārdi: runa, valoda, runas aktivizēšana, jaunākā pirmsskolas vecuma bērns, rotaļa, pedagoģija. Darba apjoms ir 52 lpp., tajā iekļautas 2 tabulas, 6 attēli un 9 pielikumi,1 diagramma, darbā izmantoti 53 literatūras avoti.
1,5 – 3 gadus vecu bērnu runas aktivizēšana pedagoģiskajā procesā pirmsskolā
(Latvijas Universitāte, 2022) Kalniņa, Santa; Stangaine, Inga; Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Kvalifikācijas darba autore: Santa Kalniņa Kvalifikācijas darba temats: „1,5 – 3 gadus vecu bērnu runas aktivizēšana pedagoģiskajā procesā pirmsskolā. Mērķis: pētīt un izzināt 1,5 – 3 gadus vecu bērnu vārdu krājuma aktivizēšanas iespējas pedagoģiskajā procesā pirmsskolā. Darba pirmajā nodaļā aplūkotas teorētiskās literatūras analīze par runas aktivizēšanu 1,5 – 3 gadus veciem bērniem. Tajā tiek iepazīstināts ar runas un valodas jēdzieniem, tiek aplūkota runas pozitīvā ietekme uz bērna attīstību veselumā, bērnu vārdu krājuma paplašināšana pedagoģiskajā procesā. Pētījuma teorētiskā daļa balstās uz B. Brices, D. Markus, D. Dzinteres, D. Augstkalnes, I. Stangaines u.c. autoru atziņām. Otrajā nodaļā tika veikta praktiskā izpēte, kā ar pirkstu rotaļām, rotaļām ar dziedāšanu un spēļu palīdzību var veicināt runas attīstību 1,5 – 3 gadus veciem bērniem pedagoģiskajā procesā. Pētījuma sākumā tika veikts vispārējs bērnu raksturojums, tika veikta izpēte, bērna runas un valodas attīstības novērojums. Pētījuma laikā tika pielietotas dažāda veida rotaļas – pirkstiņu un rotaļas ar dziedāšanu, kā arī tika pielietotas divas spēles. Empīriskā pētījuma beigās tika vēlreiz pārbaudīts bērnu runas un valodas attīstības līmenis, tā progress, kurš tika analizēts. Kvalifikācijas darbs sastāv no 55 lappusēm, tsk. – 5 tabulas, 9 attēli, 13 pielikumi. Izmantoti 37 informācijas avoti. Atslēgas vārdi: 1,5 - 3 gadīgi bērni, rotaļas ar dziedāšanu, pirkstiņu rotaļas, vārdu krājums, valoda, runa.
1,5 – 3 gadus vecu bērnu runas attīstības veicināšana, izmantojot pirkstiņu rotaļas
(Latvijas Universitāte, 2022) Balode, Kristīna; Šūmane, Ilze; Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Kvalifikācijas darba tēma: “1,5 līdz 3 gadus vecu bērnu runas attīstības veicināšana, izmantojot pirkstiņu rotaļas”. Pētījuma mērķis: teorētiski izpētīt, atlasīt un praksē aprobēt pirkstiņu rotaļas runas attīstības veicināšanai bērniem vecumā no 1,5 – 3 gadiem. Pētījuma jautājums: Kā pirkstiņu rotaļas ietekmē runas attīstību bērniem vecumā no 1,5 – 3 gadiem? Kvalifikācijas darba teorētiskajā daļā tika apkopotas vairāku pētnieku un grāmatu autoru (Bāra A., Brice B., Dzintere D., Stangaine I., Griģe G., Kalniņa V., Skrube Dz., Krafte B., Miltiņa I., Šternfelde I., Tūbele S. un Vigotnskis Ļ.) atziņas par bērnu runu, runas attīstību un pirkstiņu rotaļu nozīmi runas attīstības veicināšanā. Kvalifikācijas darba pētnieciskajā daļā tika veikts empīrisks pētījums, kurā piedalījās 18 bērni vecumā no 1,5 – 3 gadiem. Pētījums tika veikts Rīgas rajona pirmsskolas izglītības iestādē no 2021.gada 04.oktobra līdz 2021.gada 03.decembrim. Pētījuma sākumā un beigās, pēc iepriekš sastādītiem kritērijiem, tika veikta bērnu runas attīstības novērtēšana. Pedagoģiskajā izmēģinājuma darbībā tika pielietotas 11 pirkstiņu rotaļas. Kopumā izvērtējot pētījumā iegūtos datus var secināt, ka pirkstiņu rotaļas ir labs palīgs pedagoģiskajā procesā, jo tas veicina bērnu runas attīstību. Atbildot uz pētījuma jautājumu “kā pirkstiņu rotaļas ietekmē runas attīstību bērniem vecumā no 1,5 – 3 gadiem” var secināt, ka, izmantojot pirkstiņu rotaļas, bērni sāka vairāk runāt mēģinot veidot savus vārdus un vienkāršot esošos, tāpat bērniem palielinājās vārdu krājums, bērni sāka veidot teikumu vārdus ar vienu vai vairāk zilbēm un sāka pareizāk lietot vietniekvārdus es, tu, man.
1,5 – 3 gadus vecu bērnu sociālā adaptācija pirmsskolas izglītības iestādē, izmantojot kustību rotaļas
(Latvijas Universitāte, 2022) Kauliņa, Līga; Āboltiņa, Līga; Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Bakalaura darba nosaukums: 1,5 – 3 gadus vecu bērnu sociālā adaptācija pirmsskolas izglītības iestādē, izmantojot kustību rotaļas Darba autore: Līga Kauliņa Zinātniskā vadītāja: dr. paed., doc. Līga Āboltiņa Darba mērķis: Teorētiski izzināt un praksē pārbaudīt 1,5 – 3 gadus vecu bērnu sociālās adaptācijas norisi pirmsskolas izglītības iestādē Darba uzdevumi: 1. Analizēt teorētiskās nostādnes par sociālo adaptāciju. 2. Sniegt 1,5 – 3 gadus vecu bērnu pedagoģiski psiholoģisko raksturojumu. 3. Apzināt 1,5 – 3 gadus vecu bērnu sociālās adaptēšanās kritērijus. 4. Raksturot sociālās adaptācijas sekmēšanas metodes un paņēmienus. 5. Veikt izmēģinājuma darbību 1,5 – 3 gadus vecu bērnu sociālās adaptācijas sekmēšanā. 6. Analizēt iegūtos rezultātus. Tā pirmā nodaļā: Tiek analizēta un pētīta dažādu autoru uzskati par adaptācijas procesu, sociālo adaptāciju. Tiek pētīts un analizēts 1,5 – 3 gadus vecu bērnu pedagoģiski psiholoģiskais raksturojums. Otrajā nodaļā: Tiek izklāstītas adaptācijas sekmēšanas metodes un paņēmieni, adaptācijas organizācija pirmsskolas izglītības iestādē. Trešajā nodaļā: Izstrādāta un aprobēta kustību rotaļu kopa, analizēti sākuma un beigu iegūtie dati. Darba noslēgumā: Tiek izdarīti secinājumi un izteikti priekšlikumi. Bakalaura darba apjoms: Sastāv no 54 lappusēm, 6 tabulām, 23 attēliem, izmantotiem 30 avotiem latviešu, angļu un krievu valodā, pievienotiem 2 pielikumiem. 3 Atslēgas vārdi: Adaptācija, sociālā adaptācija, kustību rotaļas, 1,5 – 3 gadus veci bērni, kritēriji.

Browse

Browsing Bakalaura un maģistra darbi (PPMF) / Bachelor's and Master's theses by Title

Results Per Page

Sort Options