Sociālo zinātņu fakultāte / Faculty of Social Sciences
Permanent URI for this community
Browse
Browsing Sociālo zinātņu fakultāte / Faculty of Social Sciences by Issue Date
Now showing 1 - 20 of 4406
Results Per Page
Sort Options
- Item
- ItemRīgas Latviešu biedrības izdevējdarbība (1868-1940)(2004) Zanders, Viesturs
- Item
- ItemDzīvesstāsti kā sociāli vēstījumi(2004) Bela-Krūmiņa, Baiba
- ItemLatvia. Human Development Report 2004/2005: Human Capability in the Regions(United Nations Development Programme; Advanced Social and Political Research Institute, 2005) University of Latvia. Advanced Social and Political Research Institute
- ItemZināšanu organizācijas lingvistiskie aspekti(2005) Holma, BaibaŠajā pētījumā zināšanu organizācija tiek analizēta kā valodiska darbība, kuras mērķis ir atveidot tekstveida dokumentu nozīmi, lai tos izgūtu no kādas informācijas izguves sistēmas. Nozīmes izpratnei tiek aplūkots valodas semantiskais un pragmatiskais aspekts.
- Item
- ItemLatvija. Pārskats par tautas attīstību 2004/2005: Rīcībspēja reģionos(ANO Attīstības programma; LU Sociālo un politisko pētījumu institūts, 2005) Zobena, Aija
- ItemMorālās panikas diskurss 20.gs. 70.-80.gadu presē: Jura Blaumaņa publikāciju analīze(Latvijas Universitāte, 2006) Buholcs, Jānis; Zelče, Vita; Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultāteMaģistra darbā „Morālās panikas diskurss 20. gs. 70.–80. gadu presē: Jura Blaumaņa publikāciju analīze” analizēta žurnālista J. Blaumaņa publicistika stagnācijas laikā presē vērojamās morālās panikas kontekstā. Darba teorētiskajā daļā izklāstīta morālās panikas teorija, ideoloģijas un populārās kultūras attiecības, kā arī sodīšanas un nozieguma teorijas. Empīriskajā daļā, izmantojot tiesas zāles koncepciju un kritiskās diskursa analīzes pieeju, atklātas J. Blaumaņa diskursa īpatnības, vadot meditēto tiesas sēdi, ar kuras palīdzību simboliski tiek atjaunota sociālā kārtība. Kriminālajai tematikai veltīto publikāciju pieaugums, kā arī auditorijas iesaistīšanās skaidrota morālās panikas kontekstā. Atslēgvārdi: „Padomju Jaunatne”, Juris Blaumanis, morālā panika, preses diskurss, stagnācija, sods, ideoloģija, noziedzība
- ItemMasu mediju lomas, sociālās atbildības un vārda brīvības diskurss Latvijas presē (1918-1934)(Latvijas Universitāte, 2006) Zamozdika, Aija; Zelče, Vita; Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultāteMana darba „Masu mediju lomas, sociālās atbildības un vārda brīvības diskurss Latvijas presē (1918-1934)” mērķis ir noskaidrot, kāds diskurss valdīja Latvijas masu medijos par vārda un preses brīvībām, masu mediju atbildību un to lomu laika posmā no demokrātiskas valsts izveidošanas 1918.gadā līdz autoritāra režīma ieviešanai 1934.gadā. Darba teorētiskajā daļā tiek aplūkoti mediju pētnieku uzskati par preses brīvību, par tās saistību ar vārda brīvību, par masu mediju atbildību un iespējamiem kontroles mehānismiem. Tiek apkopoti viedokļi arī par to, vai masu mediji var tikt uzskatīti par publisko sfēru, kurā notiek diskusijas par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem. Darbā tiek izmantota R.Vodakas vēsturiskā diskursa analīze. Empīriskajā daļā tiek analizēts preses diskurss par masu mediju lomu, to atbildību un vārda un preses brīvībām.
- ItemNeformālā izglītība ES jaunatnes programmās(Latvijas Universitāte, 2006) Rijniece, Anete; Tisenkopfs, Tālis; Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultāteKopš 2000.gada Eiropas Komisija sadarbībā ar jaunatnes organizācijām ir izstrādājusi virkni jauniešiem adresētu programmu, kas kopumā veido līdz šim vērienīgāko integrēto jaunatnes attīstības stratēģiju. Viena no tās prioritātēm ir neformālā ceļā, jauniešiem savstarpēji sadarbojoties, iegūtas zināšanas un izglītība. Šī darba mērķis ir noskaidrot veidu, kādā ES jaunatnes programmas veicina sociālā kapitāla pieaugumu indivīda līmenī. Izvirzītā hipotēze apgalvo, ka dalība jaunatnes programmās palielina jauniešu sociālo kapitālu, sniedzot divu veidu galvenos labumus: pirmkārt, tā papildina jauniešu zināšanas un paplašina kontaktus, otrkārt, realizējot iegūtos kontaktus un zināšanas dzīvē, veicina sabiedrības atvērtību, drošību un ilgtspējīgu attīstību. Darbā izmantotas tādas pētījumu metodes kā dokumentu analīze, līdzdalības novērojums, padziļinātas intervijas ar ekspertiem un ar jauniešiem, kas izmanto ES jaunatnes programmu piedāvātās iespējas.
- ItemLatviešu Nacionālā fonda izdevējdarbība (1947.-1991.)(Latvijas Universitāte, 2006) Gabrāne, Dagmāra; Zanders, Viesturs; Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultātePētījums veikts par vienu no populārākajām un darbīgākajām trimdas latviešu organizācijām Latviešu Nacionālo fondu, kurš pēc pazīstamā latviešu dzejnieka Andreja Eglīša ierosinājuma tika dibināts 1947.gadā Stokholmā un eksistē vēl šodien. Par saviem galvenajiem mērķiem fonds noteica cīnīties par Latvijas Republikas neatkarību, par latviešu tautas interesēm, izplatīt autentisku informāciju par Latvijas tautu, vēsturi, ģeogrāfiju, kultūru un jaunākās ziņas no Padomju savienības okupētajām Baltijas valstīm, it sevišķi – Latvijas. Nacionālais fonds uzskatāms par pirmo globālo trimdas latviešu informācijas organizāciju pasaulē, kas ne tikai publicēja savus izdevumus un atbalstīja citus izdevējus, bet arī sistemātiski apkopoja un izplatīja ziņas par Padomju režīmu Latvijā starptautiskām organizācijām, rietumvalstu valdībām. Visredzamākā fonda aktivitāšu puse bijusi izdevējdarbība, kura arī ir mana pētījuma centrā. Aktīva izdevējdarbība fondam bijusi no 1947. līdz pat 1991. gadam. Starp publicētajiem darbiem atrodamas gan saturiski vērtīgas un apjomā lielas grāmatas par Latvijas kultūru un vēsturi, gan brošūras par aktuāliem notikumiem Latvijā un Baltijas valstīs, gan dienasgrāmatas, gan latviešu dzejas krājumu tulkojumus, gan periodiku vairākās valodās. No publicētā lielākā daļa bija svešvalodās, kas tuvākas starptautiskajai sabiedrībai, taču vairāki nozīmīgi darbi izdoti gan latviešu, gan kādā no svešvalodām. Starp pazīstamākajām publikācijām uzskaitāmas „These Names Accuse” (1951, 1982), Latvia – Country and People” (1967), Ādolfa Šildes „The Profits of Slavery” (1958) un „Resistance Movement in Latvia (1985), Artura Landsmaņa „Persist or Perish” (1976) u.c. Izdevējdarbība nebija vienīgais LNF darbības virziens – fonda biedri aktīvi piedalījušies dažādos sabiedriskos pasākumos, demonstrācijās un starptautiskās sanāksmēs, piemēram, ANO Cilvēktiesību komisijas sanāksmēs, EDSO sanāksmēs u.c. Latvijai atgūstot neatkarību, Latviešu Nacionālā fonda misija tiek pārdēvēta un darbība galvenokārt izpaužas materiālā atbalsta sniegšanā mazturīgām ģimenēm, stipendiju izsniegšanā atsevišķiem studentiem un tehniskā aprīkojuma piegādē lauku skolām Latvijā. Kopš LNF ir arī pārstāvniecība Latvijā, tā pārstāvis Latvijā ir Anna Šmite, Misiņa bibliotēkas direktore. Kaut Latviešu Nacionālais fonds ir viena no nedaudzajām trimdas latviešu organizācijām Skandināvijā, kas pastāv vēl šobrīd, līdz šim nav bijis pētījums, kurā atklāti visi fonda darbības virzieni, īpaši izceļot tā izdevējdarbību. Paredzams, ka mans pētījums būs noderīgs izziņu avots tiem, kas arī pēta trimdas izdevējdarbību, un tiem, kam ir interese par latviešu tautas vēsturi.
- ItemNacionālā retrospektīvā analītiskā bibliogrāfija tradicionālajā un digitālajā vidē(Latvijas Universitāte, 2006) Beijere, Inta; Mūze, Baiba; Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultāteLatvijas, Igaunijas retrospektīvā bibliogrāfija sāka attīstīties 20. gadsimta 20 gados. Lietuvā tas notika vēlāk – 20 gadsimta 60 gados. Retrospektīvās analītiskās bibliogrāfijas ietver bibliogrāfisku periodisko izdevumu izrakstīšanu no pašiem pirmajiem attiecīgās valsts valodā iznākošiem periodiskajiem izdevumiem. Gadu gaitā retrospektīvās analītiskās bibliogrāfijas rādītāji mainījušies. Lielas izmaiņas ienesa Otras pasaules karš. 1998. gadā Latvijā un Lietuvā, 2002. gadā Igaunijā nacionālās retrospektīvās analītiskās bibliogrāfijas ierakstus sāka ievadīt datu bāzes. Ir svarīgi, lai ieraksti atbilstu starptautiskiem standartiem un bibliotēkas veiksmīgi varētu piedalīties informācijas apmaiņā.
- ItemSociālā darba specifika paliatīvās aprūpes iestādēs(Latvijas Universitāte, 2006) Tretjakova, Gita; Eglīte, Evija; Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultāteDiplomdarbā “Sociālā darba specifika paliatīvās aprūpes iestādēs” tiek apskatīta paliatīvā aprūpe un sociālā darbinieka darba specifika paliatīvās aprūpes iestādēs. Diplomdarba mērķis: Izpētīt sociālā darbinieka darba specifiku paliatīvās aprūpes iestādēs. Pētītie jautājumi: 1.Kas ir paliatīvā aprūpe. 2.Analizēta sociālā darbinieka loma paliatīvās aprūpes iestādēs. 3.Apzināti sociālā darbinieka uzdevumi, funkcijas, metodes, nepieciešamās zināšanas un prasmes. 4.Salīdzināts sociālais darbs bērnu un pieaugušo paliatīvā aprūpē. Diplomdarbā ir trīs nodaļas. Pirmā nodaļa: “Paliatīvā aprūpe” ietver divas apakšnodaļa, kurās tiek apskatīta paliatīvās aprūpes vēsture un paliatīvās aprūpes iedalījums. Otrā nodaļa “Sociālais darbinieks paliatīvā aprūpē”, kurai ir divas apakšnodaļas, tiek apskatītas sociālā darbinieka funkcijas, uzdevumi, lomas, nepieciešamās zināšanas, prasmes un metodes darbā paliatīvā aprūpē. Trešajā nodaļā “Sociālā darba galvenie virzieni paliatīvā aprūpē” tiek apskatīts sociālais darbs ar bērniem un pieaugušajiem paliatīvā aprūpē.
- ItemRadio auditorijas pieaugumu veicinošie faktori: Latvijas Kristīgā radio pieredzes analīze (1998. ─ 2004.)(Latvijas Universitāte, 2006) Danenbaums, Artūrs; Seņkāne, Silva; Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultāteŠis darbs analizē Latvijas Kristīgā radio auditorijas pieaugumu no 1998. gada ziemas līdz 2001. gada ziemai, izmantojot G. Bergera racionālās izvēles teoriju un J. Gruniga asimetrisko komunikācijas modeli. Darba gaitā tika pārbaudītas vairākas hipotēzes un noslēgumā tika secināts, ka LKR auditorijas pieaugumu veicinājušas sekmīgas reklāmas kampaņas.
- ItemGodprātība un tās izpausmes Latvijas radio 1 ziņās (2005.g.)(Latvijas Universitāte, 2006) Brice, Līga; Lasmane, Skaidrīte; Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultāteBakalaura darbs „Godprātība un tās izpausmes Latvijas Radio 1 ziņās 2005. gadā” veidots ar mērķi izvērtēt godprātību Latvijas Radio 1 ziņu žurnālistu veidotajos sižetos un reportāžās. Darbā tiek risināta pētnieciskā problēma, proti, vai apstākļos, kādos šodien strādā radiožurnālists, ir iespējama godprātība? Vai informācijas ātrumā žurnālisti ir spējīgi būt precīzi? Tādējādi par pētījuma jautājumu tiek izvirzīts: kas ir godprātība žurnālistikas ētikā un kā tā izpaužas Latvijas Radio 1 ziņu žurnālistu darbā? Par darba teorētisko bāzi tiek izmantota tikumu ētika. Ar dziļo interviju palīdzību tiek noskaidrota Latvijas Radio 1 ziņu žurnālistu motivācija godprātībai. Analizējot žurnālistu veidotos jau izskanējušos ziņu sižetus un reportāžas, tiek noskaidrots kā godprātība izpaužas ziņās. Darbs strukturēts četrās daļās.
- ItemDzimtes stereotipi LPSR komjaunieša un komunista tēlā žurnālā „Zvaigzne” (1980.-1989.)(Latvijas Universitāte, 2006) Beleviča, Zane; Lasmane, Skaidrīte; Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultāteDarbā tiek pētīts astoņdesmito gadu dzimtes diskurss medijos, konkrēti žurnālā „Zvaigzne”. Pētījumam izvēlētais laika posms ir no 1980. līdz. 1989. gadam. Analizēti ir sešu gadu – 1980., 1982., 1984., 1986., 1988. un 1989. gada žurnāli, kopā 144 numuri. Darba mērķis ir izpētīt, kādi dzimtes stereotipi ir konstatējami žurnāla konstruētajā komjaunieša un komunistiskās partijas biedra tēlā, un vai tie atbilst realitātei. Pirmajā daļā tiek apskatīti dzimtes studiju aspekti, tiek minētas vairākas dzimtes pētniecības teorijas un izsekots dzimtes stereotipu veidošanās iemesliem un attīstībai. Sevišķa uzmanība tiek pievērsta padomju laika konstruētajiem stereotipiem, kas radušies pastiprinātas padomju ideoloģijas rezultātā. Darbā tiek aprakstītas sievietes un vīrieša dzimtes lomas padomju sistēmā. Otrajā daļā uzmanība tiek pievērsta astoņdesmito gadu vēstures un sabiedriskās dzīves pārmaiņām valsts dzīvē, un kā tās ietekmējušas mediju dabu. Otrs aplūkotais aspekts – tālaika padomju mediju konstruētā realitāte un manipulācija ar sabiedrības apziņu. Trešā daļa ir veltīta darba metodoloģijas aprakstam. Ceturtā daļa ietver pētāmā materiāla aprakstu, bet piektā - pētījumu, kurā ar kvantitatīvās un kvalitatīvās analīzes palīdzību tiek konstatēts, kādi dzimtes stereotipi tiek izmantoti astoņdesmito gadu žurnāla rakstos komjaunieša un komunista tēla konstruēšanai. Pētījums pierāda, ka arī astoņdesmito gadu padomju varas struktūru modelis ir patriarhāls, tādēļ sievietes tajā tiek pārstāvētas mazākumā. Un tā kā maskulīnais ņem virsroku, arī sievietei, kura ir ieņēmusi atbildīgu amatu, ir jārēķinās ar šī modeļa īpatnībām. Tiek novērota vadošajos amatos esošās sievietes maskulinizācija, kas ir padomju propagandētās dzimumu vienlīdzības sekas. Padomju laika dzimtes diskurss medijos ir atšķirīgs no rietumu teorētiķu atzinumiem un ir kalpojis ideoloģijas propagandēšanai sabiedrībā.
- ItemIdentitātes konstruēšana presē krievu un latviešu valodā (laikrakstu Čas un Latvijas Avīze salīdzinošā analīze)(Latvijas Universitāte, 2006) Rāta, Baiba; Šulmane, Ilze; Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultāteBakalaura darba “Identitātes konstruēšana presē krievu un latviešu valodā (laikrakstu “Čas” un “Latvijas Avīze”salīdzinoša analīze)” mērķis ir noskaidrot, kādas kolektīvās identitātes tiek konstruētas presē, kādas diskursa stratēģijas tam tiek izmantotas, un kā atšķiras latviešu un krievu valodā rakstošos izdevumos konstruētās identitātes. Pirms pētījuma uzsākšanas teorētiskajā daļā tiek aplūkots identitātes jēdziens, dažādas pieejas šī jēdziena izpratnē, kā arī atsevišķi iztirzāti četri kolektīvo identitāšu veidi – nacionālā, etniskā, teritoriāli politiskā un lingvistiskā identitāte. Tāpat tiek raksturota izmantotā pētniecības metode. Laikrakstos “Latvijas Avīze” un “Čas” konstruētās identitātes laikā no 2004.gada 10.līdz 20.martam un no 1. līdz 18.septembrim, ir analizētas, izmantojot kritiskās diskursa analīzes vēsturisko pieeju, kas identitāšu konstruēšanu pēta saistībā ar “mēs” un “viņi” grupu konstruēšanu. Pētījuma gaitā tika secināts, ka laikrakstu saturā konstruētās „mēs” un „viņi” grupas abos laikrakstos ir atšķirīgas. “Latvijas Avīzē” “mēs” ir latviešu valodā runājošie latvieši, bet “viņi” ir krievi un krievvalodīgie cittautieši. Savukārt “Čas” “mēs” ir krievi un krievvalodīgie, bet “viņi” latvieši un Latvijas valsts. Visu diskursa stratēģiju izpēte apliecināja, ka tās tiek izmatotas atbilstoši kritiskās diskursa analīzes vēsturiskās pieejas pieņēmumam par visaptverošu diskursīvo stratēģiju veidot pozitīvu „mēs” un negatīvu „viņu” tēlu. Vislielākā nozīme abu laikrakstu saturā piešķirta etniskās un lingvistiskās identitātes konstruēšanai. Tiek konstruēta arī nacionālā identitāte, taču nošķīrums „mēs” un „viņi” grupu vidū lielākoties balstīts uz etnisko piederību un valodas lietojumu. Lai būtu iespējams reljefāk parādīt konstruētās „mēs” un „viņi” grupu īpašības un atšķirības, pētījumam tika izvēlēti periodi, kuros attiecības abu grupu starpā bijušas sevišķi saasinātas. Tādēļ šī pētījuma rezultāti nevar tikt uzskatīti par ikdienišķas situācijas paraugu. Izstrādātā teorētiskā daļa un darbā izdarītie secinājumi, varētu tikt izmatoti turpmākos kolektīvo identitāšu konstruēšanas pētījumos, piemēram, lai izpētītu dažādo reliģisko grupu medijos konstruētās identitātes.
- ItemAdaptēto preses izdevumu specifika un risinājumi: žurnāls „Auto Bild” Latvijā un Igaunijā(Latvijas Universitāte, 2006) Stirna, Līga; Brikše, Inta; Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultāteŠajā darbā apskatīta adaptēto mediju saistība ar populārās kultūras, patērētāju sabiedrības un globalizācijas procesiem. Adaptētie izdevumi ir sava veida globalizācijas paraugs, kad, ieejot preses kioskā jebkurā Eiropas valstī, redzami vieni un tie paši žurnālu nosaukumi – vai tā būtu Vācija, Francija, vai arī nu jau tagad – Latvija un Igaunija. Kultūras un informācijas globalizācija ir arī adaptēto preses izdevumu uzturēta, un šie preses izdevumi ir kļuvuši par populārās kultūras fenomenu. Adaptētie izdevumi populārās kultūras kontekstā ir starpnieki starp patērētāju sabiedrību un populārās kultūras idejām, jo populārā kultūra kā vairākuma izvēle ietekmē un veido sabiedrības viedokļus, vērtības un nozīmes. Savukārt globalizācija ietekmē kādas populārās kultūras idejas var tiks ieviestas un asimilētas citās sabiedrībās un kultūrās, kā tas šai gadījumā notiek ar adaptētajiem izdevumiem. Adaptētajiem žurnāliem ir jāatbilst virknei oriģinālās izdevniecības noteikumiem, taču tai pašā laikā adaptēšana tiek interpretēta atbilstoši lokālās auditorijas interesēm, tiesa, nepārkāpjot uzstādītos nosacījumus. Pētījumā pierādīts, ka adaptētie izdevumi – šai gadījumā vācu žurnāla Auto Bild Latvijas un Igaunijas lokalizējumi -, lai arī atbilst visiem nosacījumiem, ir atšķirīgi gan vizuāli, gan saturiski.
- ItemLatviešu rakstnieku kopoto rakstu izdevumi trimdā(Latvijas Universitāte, 2006) Ruberte, Ilze; Zanders, Viesturs; Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultāteMaģistra darbs aptver periodu no 1940.gada līdz 1991.gadam. Darbā raksturoti un analizēti 15 latviešu rakstnieku 17 kopotu rakstu izdevumi trimdā: noskaidroti autora iepriekšējie darbu kopojumi, izdevuma pilnīgums, kārtojums, saturs, noformējums, bibliogrāfiskais uzziņu aparāts, vēlākie autora darbu izdevumi. Izdevumu sagatavošanas raksturošanai izmantoti nepublicēti materiāli. Maģistra darbā sniegti pārskati par kopotu rakstu veidošanas principiem, latviešu rakstnieku kopotu rakstu izdošanas vēsturi, ieskats trimdas grāmatniecībā. Galvenās nodaļas ietvaros materiāls grupēts izdevniecību secībā, vispirms sniedzot īsu pārskatu par to darbību, tad raksturoti kopotu rakstu izdevumi to izdošanas hronoloģijā. Maģistra darbā iestrādāti Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas universitātes bibliotēkas, Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja, Kārļa Skalbes memoriālā muzeja "Saulrieti" dokumenti. Izdevumu noskaidrošanai izmantota Benjamiņa Jēgera "Latviešu trimdas izdevumu bibliogrāfija". Darbā pielietotas analītiskās, statistiskās un salīdzinošās metodes