Humanitāro zinātņu fakultāte / Faculty of Humanities
Permanent URI for this community
Browse
Browsing Humanitāro zinātņu fakultāte / Faculty of Humanities by Title
Now showing 1 - 20 of 4998
Results Per Page
Sort Options
- ItemUntitled(Latvijas Universitāte, 2012) Sovina, Anna; Dzenovska, Dace Agnese; Latvijas Universitāte. Humanitāro zinātņu fakultātePar darba mērķi izvirzot spriedzes starp nacionālo reģistru un sociālo reģistru analīzi, Baškīrijas latviešu un baškīriešu stāsti un prakses parādās kā tādi, ko raksturo kompleksitāte un daudzveidīgas iekšējas spriedzes. Darba pamatā izvirzītā spriedze starp reģistriem kā divu dažādu ikdienišķu noskaņu samezglojumiem parāda, kā informanti vienlaikus gan veido skaidru, bieži nacionālajā lietu kārtībā balstītu Baškīrijas latviešu stāstu, gan piedzīvo Baškīriju caur tās īpašo socialitāti un savstarpējām attiecībām. Spriedze starp reģistriem darbā tiek izmantota, pirmkārt, lai raksturotu informantu pārvietotības pieredzi kā tādu, kas vienlaikus gan darbojas nacionālās lietu kārtības ietvaros, gan ir ārpus tās, otrkārt, lai raksturotu, kā par dzīvi Baškīrijā vienlaikus tiek runāts gan kā par tādu, ko raksturo latvietības kultivēšana, gan sādžas socialitāte un, treškārt, lai demonstrētu, kā Baškīrija joprojām tiek dzīvota arī Latvijas ikdienā. Darba analītiskais ietvars veidots, balstoties ‘teorijas improvizēšanā’, respektīvi, dialektiskās attiecībās starp empīriskiem datiem un teoriju.
- Item12. klases eksāmena angļu valodā runāšanas daļas vērtēšanas skalas validācija(Latvijas Universitāte, 2011) Adamova, Margarita; Kalnbērziņa, Vita; Latvijas Universitāte. Humanitāro zinātņu fakultāteMaģistra darbā ir iztirzāts analītiskās vērtēšanas skalas kā instrumenta pielietojums 12. klases eksāmena runāšanas daļas valodas prasmju novērtēšanā. Pētījuma mērķis ir izpētīt 12. klases runāšanas daļas vērtēšanas skalu un apkopot pierādījumus tās teorētiskajai pamatotībai. Tēmas aktualitāti nosaka tas fakts, ka 2011. gada 12. klases eksāmenam tika izstrādāta jauna runāšanas daļa, kā arī jauna vērtēšanas skala. Maģistra darbā ir apskatīti vērtēšanas skalas pielietojuma runāšanas prasmju novērtēšanā teorētiskie ietvari, kā arī ir izpētīti tās validācijas paņēmieni. Darba autore ir izmēģinājusi jauno 12. klases runāšanas daļas vērtēšanas skalu un ir izpētījusi tās teorētisko pamatotību. Teorētiskās pamatotības pierādījumi tika apkopoti ar kvalitatīvu un kvantitatīvu analīžu palīdzību. No pētījuma rezultātiem var secināt, ka 12. klases runāšanas daļas vērtēšanas skala var būt pielietota runāšanas prasmju novērtēšanā. Atslēgvārdi: 12. klases angļu valodas runāšanas daļa, runāšanas prasmju testēšana, vērtēšanas skala, validācija
- Item16. gadsimta Rīgas humānistu enkomiskā dzeja(Latvijas Universitāte, 2009) Vanaga, Ilze; Rūmniece, Ilze; Latvijas Universitāte. Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultāte16.gadsimta Rīgas humānistu Augustīna Eicēdija un Bazilija Plīnija enkomiskā dzeja – Daugavas purpura paklājs un Slavas dziesma Rīgai – ir divi tipiski Livonijas enkomiskās dzejas paraugi. Enkomija žanrs ar izejas punktu renesanses laika Itālijā ir radis auglīgu augsni arī Livonijas humānistu vidū, bet lokālu sociālpolitisku, ģeogrāfisku un vēsturisku apstākļu dēļ ir ieguvis specifiskus vaibstus. Livonijas enkomija tradīciju nosaka vairākas faktu grupas, kuru pamatā galvenokārt ir Eiropas politiskās norises, kā arī pagānisko Baltijas tautu pretnostatījums kristīgajai Rietumeiropai, kas nereti pāraug ideoloģiskā propagandā un atklāj neobjektīvu vai formālu notikumu atspoguļojumu. Neskatoties uz to, abi enkomiji vērtējami kā sava laika noteikta sabiedrības slāņa domas atspoguļotājs un Baltijas tautu vēstures izziņas materiāls.
- Item17.gs. latīņu okazionālā dzeja Rīgā: zinātnisko pētījumu tekstos(Latvijas Universitāte, 2015) Ābena, Anna; Cīrule, Brigita; Latvijas Universitāte. Humanitāro zinātņu fakultāteMaģistra darba 17.gs. latīņu okazionālā dzeja Rīgā zinātnisko pētījumu tekstos mērķis ir izpētīt okazionālās dzejas specifiku zinātnisko disputu tekstos, pievēršot uzmanību tās funkcijām un tematiskajai daudzveidībai. Darba autore izvirzīja hipotēzi, ka ikviens aiz zinātniskā disputa teksta pievienotais okazionālais dzejolis, kas sacerēts par godu zinātniskā disputa aizstāvēšanai, ir mērķēts uz konkrētā cilvēka personības glorifikāciju, publicitātes vairošanu, neatkarīgi no disputa satura, tēmas un nozīmīguma. Darba teorētiskais pamats ir balstīts Livonijas vēstures materiālu izpētē, kā arī 16. - 17.gs. un mūsdienu literatūras teorētiķu pētījumos par okazionālo dzeju un zinātnisko disputu tekstiem. Pētījuma praktiskajā daļā tiek apskatītas okazionālās dzejas funkcijas, tematika un tematiskais saistījums ar zinātnisko disputu tekstu saturu. Pētījuma rezultātā apstiprinājās izteiktā hipotēze. Maģistra darba pielikumā ir ietverts Rīgā sacerētās okazionālās dzejas tulkojums; tas pieejams darba iespiestajā versijā Klasiskās filoloģijas katedrā.
- Item19. gadsimta 2. puses Rīgas valodu situācijas atspoguļojums Augusta Deglava Romānā „Rīga”(Latvijas Universitāte, 2014) Jurjāne, Monika; Vanags, Pēteris; Latvijas Universitāte. Humanitāro zinātņu fakultāteBakalaura darba tēma 19. gadsimta 2. puses Rīgas valodu situācijas atspoguļojums Augusta Deglava romānā “Rīga” ir aktuāla mūsdienās, jo velkamas paralēles ar situāciju mūsdienās. Lai gan 21.gadsimtā vērojamas izmaiņas lielākajās valodu grupās, ir pamats uzskatīt, ka 19.gs. raksturīgā multilingvālā sabiedrība ir saglabājusies vēl šodien. Darba mērķis: noskaidrot Rīgas valodu situācijas atspoguļojumu Augusta Deglava romānā „Rīga”, respektīvi kā latviešu valoda, tostarp arī citas valodas, tiek atspoguļotas romānā, kā arī noskaidrot, kāda ir latviešu valodas situācija un stāvoklis latviešu sabiedrībā valodu konkurences apstākļos 19.gadsimta otrajā pusē. Darba uzdevumi: apzināt avotus, literatūru atbilstoši tēmai, balstoties uz lingvistisko un historiogrāfisko literatūru, sniegt latviešu valodas sociolingvistiskās situācijas raksturojumu un vēsturisko kontekstu 19.gadsimta pirmajā un otrajā pusē. Pētnieciskās metodes: aprakstīšana. Atslēgvārdi: Augusts Deglavs, 19.gadsimts, valodu konkurence, koda maiņa.
- Item19. gadsimta īru gotiskās literatūras īpatnības(Latvijas Universitāte, 2013) Tepļakova, Ksenija; Penēze, Ināra; Latvijas Universitāte. Humanitāro zinātņu fakultāteĪru gotiskā literatūra, viens no gotiskās literatūras žanriskajiem strāvojumiem, piedzīvoja savus ziedu laikus 19.gadsimtā, kad radās tādu plaši pazīstamu īru rakstnieku kā Čārlza Roberta Metjurina, Džozefa Šeridana le Fanu un Brema Stokera darbi. Maģistra darba mērķis ir izpētīt 19.gadsimta īru gotiskās literatūras nozīmi gotiskās literatūras žanra ietvaros un identificēt īru gotiskās literatūras fenomenu. Darbs sniedz īsu pārskatu par gotisko literatūru un tās galvenajām raksturiezīmēm, pēta galvenās tendences un žanriskos strāvojumus 19.gadsmta gotiskajā literatūrā, identificē īru gotiskajai literatūrai raksturīgās īpatnības un piedāvā triju īru gotisko romānu izvērstu analīzi. Pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka īru gotiskajai literatūrai raksturīgās unikālās īpatnības ir novērojamas visos trijos analizētajos Čārlza Roberta Metjurina, Šeridana le Fanu un Brema Stokera romānos. Atslēgvārdi: gotiskā literatūra, īru gotiskā literatūra, žanriskais strāvojums, īpatnības, Čārlzs Roberts
- Item1905. gada revolūcija latviešu romānos: vainas apziņas diskurss(Latvijas Universitāte, 2015) Skutelis, Arturs; Ulberte, Līga; Latvijas Universitāte. Humanitāro zinātņu fakultātePētījums “1905. gada revolūcija latviešu romānos: vainas apziņas diskurss” ir mēģinājums skaidrot vainas apziņas reprezentāciju 1905. gada revolūciju attēlojušajos latviešu romānos. Pētījumā ir skatīti 6 latviešu romāni: Arveda Švābes “Inteliģenti” (1912), Kārļa Zariņa “Dzīvība un trīs nāves” (1921), Andreja Upīša “Ziemeļa vējš” (1921), Andrieva Niedras “Anna Gaigala” (1927), Roberta Sēļa “Tanī bargā dienā” (1963) un Alberta Bela “Saucēja balss” (1973). Pētījumā tiek īsumā raksturota 1905. gada revolūcija un tās mijiedarbe ar latviešu literatūru, klasificētas un raksturotas romānos esošās zīmes – telpas, laika un varoņu veikto funkciju aspektā, kā arī analizēts romānu varoņu psiholoģiskais stāvoklis 1905. gada revolūcijas laikā. Pētījumā tiek noskaidroti iemesli, kāpēc romānu varoņi vairumā gadījumu nejūt vainu par revolūcijā pastrādāto.
- Item1905.gada revolūcijas atbalsis 20.gs. latviešu liroepikā(Latvijas Universitāte, 2017) Freimane, Žanete; Grudule, Māra; Latvijas Universitāte. Humanitāro zinātņu fakultāteBakalaura darbā „1905.gada revolūcijas atbalsis 20.gs. latviešu liroepikā” sniegts priekšstats par 1905.gada revolūcijas attēlojumu latviešu poēmās, uzmanību pievēršot tekstiem, kas tapuši ar laika distanci – gan pēc 1905., gan pēc 1917.gada revolūcijas, izņemot Raiņa darbu „Epus 1905”, kurš tapis revolūcijas laikā. Pētījumā galvenā uzmanība ir pievērsta četrām latviešu rakstnieku poēmām – Raiņa „Epus 1905” (1906), V.Plūdoņa „Uz saulaino tāli” (1912), A. Upīša „Piektais cēliens” (1919) un V. Luksa „Slava” (1957), kas tapušas dažādos laika posmos un līdz ar to katra citādi ataino arī revolūciju.. Šīm četrām poēmām tiek raksturoti motīvi, tēli un analizēta poētika un valoda. Poētikas raksturojumā uzmanība koncentrēta uz ritma, atskaņu, vēstījuma un māksliniecisko izteiksmes līdzekļu analīzi. Atslēgas vārdi: 1905.gada revolūcija, poētika, poēma, liroepika
- Item1920-tie gadi un jauna amerikāņu ētosa rašanās(Latvijas Universitāte, 2009) Danvalde, Diāna; Novikova, Irina; Latvijas Universitāte. Moderno valodu fakultāteBakalaura darbs “1920-tie gadi un jauna amerikāņu ētosa rašanās” ir pētījums par jauna ētosa rašanos Amerikā 1920-tajos gados. Šis pētījums ir veikts, lai pierādītu hipotēzi, ka 1920-tie gadi ir bijuši ievērojams laiks Amerikas vēsturē, kad mainījusies vērtību sistēma, izraisot daudzas jaunas tendences Amerikas sabiedrībā, kas saistītas ar pasaules uztveri un attieksmi pret dzīvi, kurai tagad bija raksturīga izlaidība, bezrūpība un izlikšanās. Lai pierādītu iepriekšminēto apgalvojumu, šī darba autorei bija nepieciešams izpētīt Amerikas vērtību sistēmas vēsturi, lasīt un analizēt dažādu 1920-to gadu amerikāņu rakstnieku darbus, un sekot tendencēm ne tikai literatūrā, bet arī mūzikā un arhitektūrā. Šī pētījuma rezultātā ir pierādījies, ka 1920-tajos gados Amerika pieredzēja unikālu fenomenu, kas mainīja esošo vērtību sistēmu, iespaidoja visu amerikāņu sabiedrību un atstāja ievērojamas pēdas tās vēsturē.
- Item20. gadsimta 70. gadu latviešu prozas kritikas principi(Latvijas Universitāte, 2013) Akatova, Helēna; Ulberte, Līga; Latvijas Universitāte. Humanitāro zinātņu fakultāte20. gadsimta 70. gadu latviešu proza un prozas kritika eksistē padomju kultūrpolitikas apstākļos. Tā kā padomju ideoloģija tendēta organizēt un kontrolēt sabiedrības garīgās dzīves norises, būtiski noskaidrot, vai totalitāros apstākļos literatūrkritika var būt suverēna – kā literatūras vērtējumos, tā kritiskā raksta izstrādē. Pētījuma gaitā konstatēts, ka 70. gados līdzās pastāv 2 prozas kritikas formas: ideoloģiskā un liberālā. Pirmā ir ideoloģijas angažēta kritika, bet otrā – oficiālās kritikas alternatīva, kas tiecas apiet sociālistiskā reālisma kanona normas. Veicot kritisko rakstu izpēti, tematisku un žanrisku sistematizāciju, izmantojot salīdzinošo un tipoloģisko metodi, iegūts vispusīgs priekšstats par ideoloģiskajā un liberālajā prozas kritikā izmantotajiem vērtēšanas kritērijiem un tekstveides principiem, kā arī noskaidrota prozas kritikas nozīme un funkcijas 70. gadu latviešu literatūras un kritikas telpā.
- Item20. gadsimta 80. gadu beigu un 90. gadu sākuma latviešu īsproza postkoloniālās teorijas skatījumā(Latvijas Universitāte, 2013) Zaķe, Iveta; Ozoliņš, Jānis; Latvijas Universitāte. Humanitāro zinātņu fakultāteŠī bakalaura darba mērķis ir pētīt identitātes konstrukciju 20. gadsimta 80. gadu beigu un 90. gadu sākuma latviešu īsprozā, par pamatu izmantojot postkoloniālo un stāstījuma teoriju. Stāstījuma teorijas aspektā īsprozā tiek analizēta fokusēšana, lai izgaismotu postkoloniālisma un Trešās atmodas idejas tajos. Postkoloniālisms aplūko, analizē kolonizācijas un koloniālās varas ietekmi uz pakļautās sabiedrības kultūras identitāti, sociālo, ekonomisko un politisko attīstību. Šis pētījums tiecas aptvert jaunas perspektīvas, kā literatūrteorētiskā plāksnē iespējams analizēt latviešu literatūru, lai saprastu un atklātu plašāku kontekstu. Bakalaura darba avoti ir 20. gadsimta 80. gadu vidus latviešu prozas debitantu – Andras Neiburgas, Rudītes Kalpiņas, Evas Rubenes, Gundegas Repšes un Aivara Tarvida – pirmie stāsti un stāstu krājumi. Atslēgas vārdi: literatūras teorija, Trešā atmoda, postkoloniālisms, stāstījuma teorija, fokusēšana, „jaunā viļņa” īsproza.
- Item20. gadsimta sākuma amerikāņu un latviešu dzejas salīdzinoša analīze(Latvijas Universitāte, 2007) Gatauļļins, Maksims; Freibergs, Viktors; Latvijas Universitāte. Moderno valodu fakultāteŠajā bakalaura darbā autors ir iecerējis salīdzināt 20. gadsimta sākuma (aptuveni 1900.-1930. gadi) amerikāņu un latviešu dzeju, izejot no tās kopīgajām un atšķirīgajām īpašībām un ņemot vērā to, ka izvēlētajā laika posmā divi dažādi virzieni attīstījās šo divu tautu dzejā, proti, modernisms and romantisms. Šī darba mērķis ir noskaidrot galvenās norises, kas raksturo divu tautu dzejas attīstību dotajā laika posmā, un analizēt nozīmīgākos darbus no tiem atbilstošo literāro virzienu skata punkta.
- Item20. – 21. gs. Lietuviešu – latviešu un latviešu – lietuviešu vārdnīcu uzbūve(Latvijas Universitāte, 2013) Mušperte, Mārīte; Vanags, Pēteris; Latvijas Universitāte. Humanitāro zinātņu fakultāteBakalaura darba tēma: 20. – 21. gs. Lietuviešu–latviešu un latviešu–lietuviešu vārdnīcu uzbūve. Autore Mušperte M., Rīga – 2013. Bakalaura darbs ir izstrādāts ar mērķi salīdzināt lietuviešu–latviešu un latviešu–lietuviešu vārdnīcas no 20. – 21. gs. un izpētīt, kas ir mainījies vārdnīcu uzbūvē. Lai sasniegtu bakalaura darbā izvirzīto mērķi, autore veica sekojošus uzdevumus: 1.apkopoja un analizēja iegūtos informatīvos avotus par latviešu–lietuviešu un lietuviešu–latviešu vārdnīcu vēsturi un attīstību, 2.atrada un izpētīja atšķirības vārdnīcu uzbūvē. Vārdnīcās ir izmaiņas leksikā, šķirkļa vārdu gramatiskās noradēs, rakstībā, akcentoloģijā un šķirkļa vārda lietojuma paraugos. Darbs sastāv no sešām nodaļām, teorētiskās daļas ar trim nodaļām un praktiskās daļas. Darbā ietverti vizuālie materiāli (tabulas). Tabulas ir pievienotas pielikumā. Atslēgvārdi: lietuviešu valoda, latviešu valoda, vārdnīca, leksika, šķirklis, šķirkļa vārds
- Item20.gadsimta 20.,30.gadu Rīga Andreja Johansona, Marisa Vētras un Paulas Jēgeres- Freimanes memuāros(Latvijas Universitāte, 2017) Medne, Sanita; Vecgrāvis, Viesturs; Latvijas Universitāte. Humanitāro zinātņu fakultāteMaģistra darba „20.gadsimta 20.-30.gadu Rīga Andreja Johansona, Marisa Vētras un Paulas Jēgeres-Freimanes memuāros” mērķis ir izpētes rezultātā raksturot 20.gadsimta 20-.-30.gadu Rīgas kultūrvēsturisko un topogrāfisko vidi trimdas autoru: Andreja Johansona, Marisa Vētras un Paulas Jēgeres-Freimanes memuāros. Rīgas nozīmība ir veidojusies vairāku gadsimtu garumā, taču Latvijas brīvvalsts laikā tā piedzīvoja kultūras un mākslas uzplaukumu, kas radīja pamatu tādiem apzīmējumiem kā “zelta laikmets” un “zaudētā paradīze”. Atsevišķu trimdas autoru memuāri ir uzskatāmi par īpaši spilgtu atzīšanos mīlestībā savai pilsētai Rīgai, jo tam līdzās nāk autoru emocionāli psiholoģiskais aspekts un arī apliecinājums Latvijas brīvvalsts laika stabilitātei un brīvībai. Memuāru autori pievēršas dažādiem Rīgas pilsētas aspektiem: topogrāfiju, kultūru un mākslu, izklaides dzīvi un sabiedrību, un Rīga tiek skatīta arī no atšķirīgām pozīcijām: galvenais objekts, dzīves telpa, fons. Katrs no memuāru autoriem pārstāv citu vecuma paaudzi, tādēļ ir saistoši izzināt kā viņi Rīgu atceras gan atmiņās, gan vērtē no memuāru rakstīšanas laika.
- Item2004.gada terorakts Madridē un tā iespaids uz arābu tēlu Spānijā(Latvijas Universitāte, 2010) Novikova, Jeļena; Taivāns, Leons; Latvijas Universitāte. Moderno valodu fakultāteMūsu darba hipotēze ir – vai arābu tēls ir mainījies spāņu uztverē pēc 2004. gada 11. marta teroraktiem Madridē un, ja ir mainījies, tad negatīvi vai pozitīvi. Savā darbā uzstādījām divus galvenos uzdevumus: •izpētīt tēla un stereotipa jēdzienus, apskatīt arābu spāņu mijiedarbību vēsturiski, kāds bija arābu tēls Spānijā pirms 2004. gada 11. marta terorakta, kā arī gūt lielāku izpratni par terorisma motīviem un veikt nelielu ieskatu tieši islāmiskajā terorismā. •atrast galvenos motīvus 2004. gada 11. marta teroraktam, izsekot līdzi paša atentāta gaitām, tā atstātajām sekām sabiedrībā, kā arī noskaidrot arābu tēla izmaiņas spāņu uztverē. Darba empīriskajā daļā izstrādājām pētījumu, lai apstiprinātu teoriju praksē. Veicām aptauju un iegūtos rezultātus apkopojām un izanalizējām, tādā veidā pierādot savu izvirzīto hipotēzi. Darbu veido 74 lapaspuses un to varam iedalīt trīs lielākajās daļās – vēsturiskā daļa, paša atentāta notikumu gaita un pētījums. Darbs sastāv no 14 nodaļām un 22 apakšnodaļām, kuras ir sadalītas 12 apakšpunktos. Ir pievienoti 14 pielikumi un tika izmantoti 55 informācijas avoti.
- Item2004.gada terorakts Madridē un tā iespaids uz arābu tēlu Spānijā(Latvijas Universitāte, 2010) Čurkste, Laila; Taivāns, Leons; Latvijas Universitāte. Moderno valodu fakultāteMūsu darba hipotēze ir – vai arābu tēls ir mainījies spāņu uztverē pēc 2004. gada 11. marta teroraktiem Madridē un, ja ir mainījies, tad negatīvi vai pozitīvi. Savā darbā uzstādījām divus galvenos uzdevumus: •izpētīt tēla un stereotipa jēdzienus, apskatīt arābu spāņu mijiedarbību vēsturiski, kāds bija arābu tēls Spānijā pirms 2004. gada 11. marta terorakta, kā arī gūt lielāku izpratni par terorisma motīviem un veikt nelielu ieskatu tieši islāmiskajā terorismā. •atrast galvenos motīvus 2004. gada 11. marta teroraktam, izsekot līdzi paša atentāta gaitām, tā atstātajām sekām sabiedrībā, kā arī noskaidrot arābu tēla izmaiņas spāņu uztverē. Darba empīriskajā daļā izstrādājām pētījumu, lai apstiprinātu teoriju praksē. Veicām aptauju un iegūtos rezultātus apkopojām un izanalizējām, tādā veidā pierādot savu izvirzīto hipotēzi. Darbu veido 74 lapaspuses un to varam iedalīt trīs lielākajās daļās – vēsturiskā daļa, paša atentāta notikumu gaita un pētījums. Darbs sastāv no 14 nodaļām un 22 apakšnodaļām, kuras ir sadalītas 12 apakšpunktos. Ir pievienoti 14 pielikumi un tika izmantoti 55 informācijas avoti.
- Item2013.gadā "Oxford English Dictionary" pievienotajos šķirkļa vārdos izmantotie vārddarināšanas paņēmieni(Latvijas Universitāte, 2014) Liepiņa, Zanda; Karpinska, Laura; Latvijas Universitāte. Humanitāro zinātņu fakultāteŠis darbs aplūko vārddarināšanas veidus, kas izmantoti šķirkļa vārdu darināšanā, kas ir pievienoti Oksfordas Angļu valodas vārdnīcai 2013. gadā. Šī darba mērķis bija noskaidrot visus izmantotos vārddarināšanas paņēmienus, kas ir pielietoti 2013. gadā OAV pievienoto šķirkļa vārdu darināšanā, noteikt to pielietošanas biežumu, kā arī analizēt šķirkļa vārdu stilistisko iedalījumu un nozares, pie kurām tie pieder. Pētījums ir balstīts uz 466 vārdiem, kas ir pievienoti Oksfordas Angļu valodas vārdnīcai 2013. gadā. Pētījuma rezultāti norāda uz to, ka lielākā daļa vārdu ir lietvārdi, un visbiežāk izmantotais vārdu darināšanas veids ir vārdu atvasināšana, kam seko salikteņu veidošana. Lielākajā daļā gadījumu atvasināšana tiek veikta, pievienojot pamatvārdam priedēkli. Lielākā daļa salikteņu ir lietvārda salikteņi ar struktūru ‘lietvārds + lietvārds’.
- Item21. gs. latviešu bērnu literatūra. Tradīcija un inovācija(Latvijas Universitāte, 2015) Bargā, Dace; Ulberte, Līga; Latvijas Universitāte. Humanitāro zinātņu fakultāteMaģistra darbā "21. gadsimta latviešu bērnu literatūra. Tradīcija un inovācija" konstatētas tendences latviešu bērnu literatūrā laikā no 2006. līdz 2015. gadam gan daiļliteratūras darbos ietverto vērtību tematikā un atspoguļojumā, gan to formālajos aspektos. Darba ietvaros analizēti ievērojamākie jaunākā laika latviešu bērnu literatūras darbi, kas pētāmajā periodā uzvarējuši Latvijas literatūras nozares profesionālajos apbalvojumos vai tikuši nominēti tiem. Vērtējot 21. gadsimta latviešu bērnu daiļliteratūru, šajā darbā ņemts vērā klasiskās latviešu bērnu literatūras vēsturiskais konteksts 20. gadsimtā, tādējādi konstatējot inovatīvās tendences salīdzinājumā ar tradīciju.
- Item21. gs. latviešu emigrācijas tēlojums dzimumdiferences aspektā Viļa Lācīša romānā „Stroika ar skatu uz Londonu” un Andras Manfeldes romānā „Dzimtenīte”(Latvijas Universitāte, 2014) Kristbergs, Rūdolfs; Lāms, Ojārs; Latvijas Universitāte. Humanitāro zinātņu fakultāteEmigrācija un došanās peļņā uz ārzemēm Latvijas iedzīvotāju vidū mūsdienās kļuvusi par aktuālu tēmu. Par emigrācijas tematiku centušies runāt arī Latvijas rakstnieki. Bakalaura darbā tiek pētīti divi latviešu 21. gadsimta ekonomiskās emigrācijas problēmjautājumu skaroši darbi – Andras Manfeldes „Dzimtenīte” un Viļa Lācīša „Stroika ar skatu uz Londonu”. Tajos novērojama krasi atšķirīga estētiskā pieeja emigrācijas un emigranta vietai sabiedrībā tēlojumam. Taču par spīti estētikai, kas romānus atšķir vienu no otra, tos vieno problemātika, kas kopīga emigrantiem, neskatoties uz to dzimumu, dzīves uzskatiem un izglītības līmeni. Iepriekšminētie fakti ļauj romānus pakļaut Latvijas literatūras kritikā līdz šim maz apskatītam fenomenam – dzimumdiferencei – un tās aspektu analīzei romānā. Bakalaura darbā dzimumdiferences aspekti tiek analizēti, izvērtējot abos iepriekšminētajos romānos izmantotos literatūras paņēmienus un vīrieša un sievietes viedokļu atšķirības un sakritības romānos apskatītās, identās tēmās. Atslēgas vārdi: dzimumdiference, postkoloniālisms, feminisma literatūras teorija, satīra
- Item21.gs.latviešu sieviešu autoru īsprozas mātes tēlu analīze sievišķās rakstības un digitālo humanitāro zinātņu kontekstā(Latvijas Universitāte, 2020) Freiberga, Anna; Semjonova, Marija; Latvijas Universitāte. Humanitāro zinātņu fakultāteMaģistra darbs “21.gs. latviešu sieviešu autoru īsprozas mātes tēlu analīze sievišķās rakstības un digitālo humanitāro zinātņu kontekstā” veltīts piecu mūsdienu latviešu sieviešu rakstnieču stāstu krājumu izpētei, kā praktisko tekstu pētniecības paņēmienu, lietojot digitālo humanitāro zinātņu analītikas metodi – tekstizraci. Par pētījuma centrālo objektu izraudzīts mātes tēla atveidojums un tā pasaules atspoguļojums, kas skatāms Rietumeiropas un Austrumeiropas feminisma un sievišķās rakstības kontekstā. Tāpat maģistra darba Maģistra darba iecere ir ne vien vēstīt par mātes tēla tendencēm jaunākajā latviešu literatūrā, bet arī demonstrēt tekstizraces pielietojumu literatūras analīzē, tāpēc uzmanība pievērsta arī digitālo humanitāro zinātņu nozares teorijām pētnieciskajai metodikai.